Tirgus laukumā jau krietni pirms svētku sākuma sapulcējās stādu tirgotāju, tā ka rosība Aizputē bija visas dienas garumā.

Stādi, mājražojumi, krāmi un vēl visādi labumi izkārtoti visas Jāņa ielas garumā. Cilvēki mijas, piestāj kaut ko nopirkt, tad piesēž paklausīties koncertu. Garām nobrauc zirga pajūgs un kāds nopūšas, ka viņam ir karsts. Tā maija brīvdienas svin Aizputē.

Liela interese kā vietējiem, tā pilsētas viesiem ir par krāmu tirdziņu, par vinila plašu stendu un mantu un augu apmaiņas punktu.

Pie apmaiņas punkta kādam par pārsteigumu piestāj arī jaunieši un bērni. Piemēram, kāds jauns puika tur atrada nelielu viedierīcēm piestiprināmu kameru, kas šķietami kādam mājās stāvēja nelietota. Tomēr bērnam prieks liels – uzreiz to smaidīgs atrādīja arī līdzi atnākušajiem draugiem.

“Šogad varbūt nedaudz vairāk cilvēki nāk, skatās, kaut ko noliek. Daudzi joprojām netic, ka mūsdienās kaut ko arī par velti atdod,”

norāda Iveta Štāla, kas lietu apmaiņas punktā cilvēkus uzrunā jau otro gadu.

Turpat blakus nobāzējusies arī “Aizputes renesanses biedrības” pārstāve Aija Dravniece, kas pieņem un tālāk nodod augus.

Kāds pie viņas pienākot lēni nopūtās, ka līdzi nav paņemts nekas, ko atstāt vietā. “Tas nekas! Droši var ņemt arī tāpat,” iedrošināja Aija.

Pati arī bija atnesusi divas kastes ar augiem. Pieliecoties, lai pastāstītu sīkāk, kas tajās ir, aizputniece paliek izbrīnīta, jo abas viņai nemanot jau iztukšotas. Par to liels prieks – tas nozīmē, ka cilvēki tiešām aktīvi nāk un kaut ko arī paņem.

Sarunas laikā pie mantu un augu apmaiņas galdiņiem liela rosība – kāds pienāk, apvaicājas, kas piedāvājumā, kaut ko paņem, vēl kāds atstiepj maisu jauniem podiņiem.

“Vakar izrakām!” teic Santa, kas dobē rušinājās skaidri zinot, ka ar šo to papildinās augu apmaiņas punktu.

A. Dravniece atzīst, ka aicinājumu piedalīties šajā akcijā bija publiskojusi arī pilsētnieku kopīgajā “WhatsApp” grupā. Viņa pasmaida, piebilstot, ka prieks par cilvēku atsaucību.

Pašai šādi apmaiņas punkti ļoti patīk. Un būtu pavisam laimīga, ja tādi dažādos pasākumos vai svētkos parādītos vēl biežāk.

Viņas pastāsta, ka šogad pirmo reizi ir arī mājražotāju tirdziņš – pagājušogad no tā atturējušies. “Šī gada laikā vienkārši jutām, ka cilvēki pēc tā vaicā, pauda, ka tieši tas esot pietrūcis.

Pagaidām sanāk, ka katru gadu kaut kas nāk klāt, bet šie svētki būs vēl.

Pagājušogad jau tos veidojām ar mērķi, ka tie kļūs par ikgadējiem. Maija sākums arī ir labs laiks, jo lielie pasākumi vēl nav ieskrējušies.”

Tāpat šogad klāt nākušas arī jaunas spēles bērniem. Un zirgi! Gan lieliem, gan maziem bija iespēja gan izvizināties pajūgā, gan apčubināt divus ponijus. “Esam paaugušies,” Aija pasmaida.

“Bet vispār var just, ka pilsēta uz šiem svētkiem sarosās.

Šoreiz, piemēram, līdz ar mums arī ūdenstornis piedāvā iespēju tajā uzkāpt, “Serde” atklāj sezonu, Amalienburgas muiža piedāvā aktivitātes.”

Šad tad gan dzirdams kāds komentārs, ka cilvēki gaidījuši ko vairāk. Piemēram, kāds kungs pasmej, ka viņam pietrūkstot vairāk zivju stendu, bet viss tāpat esot labi.

“Pagājušogad arī biju. Šoreiz ir vēl labāk un skaistāk!”

teic kāda gados vecāka aizputniece.

Viņa kopā ar draudzeni ielu izstaigājušas lēni un prātīgi, palūkojušas, ko pārdod, kur cilvēki vairāk pulcējas. Esot patīkami, ka tik siltā un saulainā dienā kaut kas notiek, vismaz esot ko darīt.