Liepājas rajona pašvaldību budžeti šogad top grūti, no daudz kā atsakoties. Taču finanšu plāns ir nepieciešams, tādēļ tā aprises ir skaidras arī tajās pašvaldībās, kur deputāti budžetu vēl nav apstiprinājuši. Redakcija turpina rakstīt, kāds finanšu gads sagaidāms rajona pilsētās, pagastos un novados.

Rēķinās, ka grūtdieņu būs vairāk

Šā gada budžeta aprises ir skaidras Gaviezes pagasta deputātiem. “Rēķināmies ar to, ka neizbēgami vairāk būs tādu cilvēku, kam jādzīvo zem iztikas minimuma. Tas kļūst redzams jau tagad, jo cilvēki lūdz palīdzību,” komentējot finansiālās darbības plānu, sacīja pašvaldības vadītājs Genādijs Jefimovs.

Tāpēc budžeta sociālajā daļā paredzēts ievērojams pieaugums. Pērn šajā jomā tērēts ap 10 tūkstošiem latu, bet tagad paredzēti 23 tūkstoši. Un tas vēl neesot viss, jo iedalīta nauda arī brīvpusdienām skolās un citām vajadzībām. “Protams, lai tā rīkotos, citās jomās līdzekļus vajadzēja samazināt. Paskaitījām, kā būs ar degvielu, elektroenerģiju un sakariem. Izrādījās, ka šiem mērķiem siksna jāsavelk aptuveni par 20 procentiem, bet komunālajai saimniecībai varējām rezervēt aptuveni 10 tūkstošus,” stāstīja priekšsēdētājs.

Viņš pauda gandarījumu, ka puslīdz normāli izdevies atrisināt algu samazinājuma problēmu. Pērn pašvaldības darbinieki, dodoties atvaļinājumā, saņēmuši pusalgas lieluma piemaksu. Tagad tādas vairs nebūšot. “Veicām arī nelielas štatu izmaiņas. Tas viss ļāva pamatalgu saglabāt līdzšinējā līmenī,” paskaidroja G.Jefimovs.

Kopējā budžeta summa Gaviezes pagastā pērn bija 285 tūkstoši latu. Plānojot, ka ienākuma nodoklis varētu dot 93 tūkstošus latu, šā gada finanšu plāns nepārsniegs 240 tūkstošus. Tomēr droši par to deputāti nejūtoties, jo Ministru kabinets brīdinājis, ka nodokļu ienākumi var arī nesasniegt plānotos apmērus, un tādēļ tos budžeta izpildes gaitā vajadzēs pārskatīt.

“Nezinu arī to, kāda nostāja būs mūsu kaimiņiem sakarā ar Gaviezes skolēnu apmācības atlīdzināšanu,” teica pagasta vadītājs. Citu pašvaldību mācību iestādes apmeklē vairāk nekā 30 mazo gavieznieku. Ja samaksa par viņiem palielinās četras līdz piecas reizes, sanāk prāva naudas summa, kas likšot padomāt, kur to ņemt. Tas esot viens no iemesliem, kādēļ finanšu plānu pagaidām vēl nav iespējams apstiprināt.

Izvērstākiem plāniem spārni jāapgriež

Nedēļas sākumā Bārtas pagasta deputāti apstiprināja šā gada finansiālās darbības programmu. Pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Sermoliņa, analizējot tur lasāmos skaitļus, atzīst, ka strādāt kļūs sarežģītāk, jo līdzekļu samazinājums esot būtisks.

Kopējie ienākumi Bārtā šogad plānoti 229 490 latu apmērā. Tas esot par septiņiem procentiem mazāk, nekā saimniekošanai iztērēts pērn. “Tādam apjomos nelielam pagastam, kādu pārstāvam mēs, tas diemžēl nav maz,” sacīja A.Sermoliņa. Kā allaž, prioritāte līdzekļu sadalījumā esot ierādīta izglītībai. Kaut gan attieksmes ziņā nekas neesot mainījies, šai sfērai atvēlēt šogad izdevies par tiem pašiem liktenīgajiem septiņiem procentiem mazāk. Līdz ar to izvērstākiem plāniem spārnus nāksies uz laiku apgriezt. Priekšsēdētāja skaidroja, ka 2008.gadā izglītības mērķiem atvēlētā nauda tērēta arī tādēļ, lai skolai sakārtotu apkures sistēmu un nomainītu logus. Šogad vismaz tas vairs nebūšot jādara.

Bārtenieki ir vieni no nedaudzajiem, kas šajāī gadā domā nodarboties ar būvniecības lietām. Taču tā nebūs budžeta nauda, ko viņi izlietos šim mērķim. Kārļa Ulmaņa laikos būvēto Kultūras namu remontēt viņi gatavojas, izmantojot novadu veidošanas procesā saņemtos 200 tūkstošus latu. Projekts teju esot gatavs, tāpēc jāķeras klāt darbiem, jo kurš varot pasacīt, kas notiks nākotnē. Tāpat kā tas noticis līdz šim, papildu finansējumu pagasta pašvaldība centīšoties piesaistīt, izstrādājot dažādus projektus. Divi no tiem Lauku atbalsta dienestā apstiprinājumu jau saņēmuši, vēl divi esot tapšanas stadijā. “Nebūs viegli, bet izdzīvosim,” A.Sermoliņa ir apņēmīga.

Pēteris Jaunzems,
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”