Jau sesto reizi izsludināta pieteikšanās konkursam “Laukiem būt!”. Tā ir laba starta platforma jaunajiem uzņēmējiem reģionos. Trešā vieta pagājušā gada konkursā bija solis tuvāk ieceres īstenošanai, atzīst Jana Stirna un Mārtiņš Lazdenieks no Lažas pagasta. Par projektam piešķirtajiem līdzekļiem viņi iegādājās vīnogu stādus. “Veikalā nopērkamās ir inde skaistā izskatā, tās ar likumu vajadzētu aizliegt ēst,” pievēršanos galda vīnogu audzēšanai skaidro Mārtiņš.

Jaunieši pirms aptuveni trīs ar pusi gadiem atgriezās Latvijā no Norvēģijas, kur strādājuši siltumnīcās. Iekrāja naudu ar domu sākt biznesu šeit. “Visu mūžu jau nebraukāsi peļņā, to var kādu laiciņu darīt. Nu jau tie iekrājumi ir ieguldīti. Ar visu ko esam mēģinājuši nodarboties. Audzējām vistas. Sapratām, ka lielos daudzumos ir grūti. Ja vairāk par 200 vistām, kļūst sarežģīti, tā jau ir lielražošana,” saka M. Lazdenieks. “Gribas visu pa bišķim, bet lai tas ir ekoloģisks, tīrs un dabīgs.” Mēģinājuši audzēt tomātus, taču bijis ļoti grūti nopelnīt, jo tiem cena vienāda ar dzidrajiem āboliem, bet siltumnīcu izmaksas ir ļoti lielas. 

Par siltumnīcām idejas lolojuši jau Norvēģijā, taču interesi par vīnogām izraisījis to audzētājs Vēsmiņš tepat Cīravā. Iedvesmojis, ka tā ir gudra doma un vajag nodarboties. “Sākumā doma bija maziņa – par pāris vīnogām. Vienu lauciņu sev, tad varbūt ko uz priekšu domāt,” saka Mārtiņš. Lai gūtu atbalstu konkursā “Laukiem būt!”, visi mēģina piedāvāt kaut ko nebijušu. “Ar graudu audzēšanu tur startēt nevar, žūrijai tas nav interesanti.” Pieminot vīnogu audzēšanu Latvijā, visiem uzreiz nāk prātā Sabile, taču tur aug vīnogas vīnam. “Mums būs ēdamās, garšīgās vīnogas,” smej Jana. Galda vīnogas pašlaik audzē tikai Tērvetē, tā ka niša nav aizpildīta. “Šādām ogām varētu būt piekrišana, jo cilvēki sāk aizdomāties par to, ko ēd. Veikalā nopērkamās vīnogas ir miglotas vismaz 12 reizes.”

Jaunieši zina, ka laukos ir ko darīt, taču grūti atrast veidu, lai tas atmaksātos. Vīnogas viņi šobrīd dēvē par hobiju, jo naudu pagaidām tikai iegulda. “Uzsākt kaut ko no nulles ir gandrīz nereāli. Ja vairāk atbalstītu tieši iesācējus, kam nekā nav, bet kas grib kaut ko darīt,” saka Jana. “Kredītu arī nedos, ja tev nekā nav,” papildina Mārtiņš. “Mūsu pagastā var redzēt, cik bija māju pirms desmit gadiem, bet šobrīd tas ir tukšs palicis, pāris jaunieši ir. Centrs Apriķi drīz tiks aizslēgts, skolu šogad slēdz ciet. Ja nekas valstī nemainīsies, laukiem nebūs būt. Neviens neko nedara, lai tie būtu.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. janvāra numurā.

#kvards-20180109-06#