Par to, kādu postu Latvijas laukiem sagādā plaši jo plaši izpletušās latvāņu audzes, presē ir rakstīts ne mazums. Lai ierobežotu un iznīdētu valstī savulaik neapdomīgi ievesto augu plantācijas, jau iztērēts arī daudz līdzekļu. Tomēr rezultāti joprojām nav iepriecinoši, un līdz uzvarai ir tālu. Pagaidām pavisam retas ir tās vietas, kur uzņēmīgiem cilvēkiem izdevies atbrīvoties no uzmācīgā auga.

Viena no tādām atrodama arī mūsu rajonā – Durbē, kur zemi pirms dažiem gadiem sev iegādājies uzņēmējs un viens no akciju sabiedrības “Mēs Liepājai” dibinātājiem Aivars Burģis.

Latvāņus ieviesa lopbarībai un biškopībai

Zinoši ļaudis apgalvo, ka Durbes novadā latvāņi izplatījušies no Šukteriem, kur tie savulaik valsts paraugsaimniecībā jeb Liepājas sovhozā sākti audzēt lopbarībai, kā arī savu milzīgo, vairāk nekā pusmetru diametrā ziedčemuru dēļ kultivēti biškopības mērķiem. Šodien nav piejamas ziņas, cik veiksmīgs mēģinājums izrādījies, kā cēlušies izslaukumi govīm un cik kilogramu medus no latvāņu plantācijām entuziastiem izdevies savākt, taču Grobiņas pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele zināja teikt, ka kādā vecā un pussagruvušā šķūnī Šukteros vēl joprojām atrodami maisi, kuros glabājoties latvāņu sēklas.

Turklāt apmeklējot šīs vietas, ir skaidri saskatāms, cik nevaldāmi varenie augi izpletušies un cik daudz lauksaimniecībā izmantojamas zemes to audzes aizņēmušas. Tagad zemi Šukteros 94 hektāru platībā no Jāņa Andersona iegādājusies firma SIA” Rietumu krasts”, kas uzsākusi latvāņu pļaušanu, tomēr izskatās, ka tā vismaz pagaidām ir cīņa ar vējdzirnavām, jo nopļautie augi sparīgi dzen jaunus dzinumus un nemaz nedomā tik vienkārši kapitulēt, bet turpina izplatīties tuvākā un tālākā apkārtnē. Nesen bitenieks Linards Ozols sūdzējās, ka arī viņa bioloģisko saimniecību šie nevaldāmie augi sasnieguši.

Panākumus gūst, rīkojoties netradicionāli

Jāteic, ka Aivars Burģis savā īpašumā Durbē ir rīkojies ne tik tradicionāli. Lai atbrīvotos no nelielam mūža mežam līdzīgās latvāņu audzes, kas bija izpletusies uz nogāzes blakus dīķim, viņš meklējis padomu internetā. Noskaidrojis, ka pieredze cīņā ar šiem augiem ir uzkrāta Madonā. Tur izdevies sazināties ar vietējo Lauksaimnieku biedrību. Tā atradies arī cilvēks, kuram bijušas savas atziņas, tomēr daudz gudrākam kļūt tādēļ neesot izdevies. Vidzemnieks nekādas rekomendācijas neesot devis, tikai norādījis, ka jāeksperimentē pašam. Arī par Cēsu pilsētas dārznieka panākumiem A.Burģis bija  dzirdējis, taču šī pieredze viņam neesot noderējusi, jo tad latvāņi esot jāpļauj regulāri, bet tam vienkārši nepietiekot laika.

Tāpēc viņš rīkojies tā, kā bija ieteicis madonietis, proti, talkā aicinot savu darbinieku Māri Markovu, meklējis pats savu risinājumu. Rudenī latvāņi nopļauti. To izdarījis speciālā apģērbā tērpies cilvēks. Viņš pļāvis zemu jo zemu, lai nepaliek asi, uz augšu vērsti stublāju celmi. Bet pēc tam šī vieta rūpīgi pārsegta ar melnu polietilēna plēvi, kas uz nogāzes nostiprināta ar ķieģeļiem, lai stiprāks vējš to neaizrautu. Aivars Burģis spriedis loģiski, ka, nonākuši tumsā un ilgāku laiku saules enerģiju nesaņemot, latvāņi agrāk vai vēlāk aizies bojā. Tagad, kad pagājuši nepilni divi gadi, izskatoties, ka eksperiments izdevies. Pirms pāris nedēļām vairākās vietās melnā plēve noņemta. No latvāņiem vairs ne miņas. Tikai blakus ķiršu kokam, ko nebija iespējams apsegt, gaisā izslējusies viena vienīga latvāņu lapa.

A.Burģis pastāstīja, ka nolēmis sakārtot dārzu ap veco māju, kura esot pati vecākā Durbē un kurai sienas mūrētas no metru bieza māla kleķa. Visticamāk, ka latvāņiem atkaroto un pret dienvidu sauli pavērsto nogāzi apsēšot ar zālīti, lai tur nesakuplotu balandas un nātres, bet pēc tam domāšot, ko darīt tālāk. Uzņēmējs pauda viedokli, ka milzīgās platībās ar viņa pielietoto paņēmienu latvāņus izskaust nez vai iespējams, taču lokālā mērogā to esot iespējams sekmīgi izmantot. Vajagot tikai darboties!

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Aivars Burģis un Māris Markovs nogāzē, kas atbrīvota no latvāņiem.

Divu cilvēku augumā slejas latvāņu stublāji Šukteros.