M. Kraskure ir grobiņniece kopš 1965. gada un visu mūžu strādājusi par bibliotekāri bijušajā Grobiņas bērnu bibliotēkā, bet E. Vizule Grobiņā dzīvo kopš 1970. gada, un vietējie viņu lielākoties pazīst kā sākumskolas skolotāju.

Abas grobiņnieces atzina, ka šī bija pirmā reize, kad iegriezušās tūrisma namiņā.

Vispirms seniores izpētījušas tūrisma bukletus un pēc tam ķērušās pie virtuālā konsultanta izpētes ekrānā. Abas kundzes labi tikušas galā ar tehnoloģijām un visas iespējas izpētījušas līdz galam.

Pēc tam Dienvidkurzemes tūrisma centra eksperts Raimonds Reinis abām pateicies par izrādīto interesi un uzdāvinājis suvenīrus.

Grobiņnieces cenšas katru dienu pastaigāties pa Grobiņu, tāpēc ar R. Reini uzsāka diskusiju par pilsētas attīstību.

Viņš pastāstīja, ka tūrisma namiņu ar virtuālo konsultantu iecienījuši gan vietējie cilvēki, gan ārzemnieki. Ja vietējie lielākoties izvēloties sarunai audio zvanu, tad ārzemniekiem patīk saruna video režīmā.

Informācijas centrā darbojas viedā videokamera, kura filmē apmeklētājus.

“Videoieraksts tiek pieslēgts mākslīgā intelekta datubāzei, kas vāc informāciju par to, ko dara apmeklētājs un kas viņam visvairāk interesē. Piemēram, bukleti ir speciāli izkārtoti apakšējā, vidējā un augšējā plauktā. Tiek piefiksēts, kurš plaukts vairāk izmantots, jo tā mēs saprotam, kādu informāciju cilvēks ņem papīra formātā.

Skatāmies arī, ko cilvēks spiež monitorā – vai meklē kafejnīcas vai apskates objektus – un kādus. Bet, kad izvēlas zvanīt virtuālajam konsultantam, tiek piefiksēts, kādi jautājumi uzdoti,” par to, kā namiņš palīdz izzināt tūristu vēlmes, skaidro R. Reinis.