Vistas laukā var, bet pīles dīķī – ne
Mājputni beidzot ieraudzīs saulesgaismu un varēs uzņemt dabīgos vitamīnus, jo, ievērojot vairākus piesardzības pasākumus, no 21.maija mājputnus atkal drīkst laist ārpus slēgtām telpām. Mājputnus ārpus novietnēm un kūtīm, kā arī citām norobežotām telpām nedrīkstēja laist ārā no 26. februāra.
Liene Andersone
"Kurzemes Vārds"
“Beidzot! Tā ir tik pozitīva ziņa!” priecīga par paziņojumu ir Rucavas novada mājražotāja un vistu audzētāja Daiga Grīnberga. “Šajā laikā vistām tās ir mocības, kad jāpaliek kūtī,” viņa atzīst.
Lai novērstu tiešu un netiešu kontaktu ar savvaļas ūdensputniem, kas ir galvenais risks slimības izplatībā, mājputnus, kas ir ūdensputni, arī turpmāk aizliegts izlaist dabīgās ūdenstilpēs. Tas nozīmē, ka pīles un zosis nevarēs iet uz applūdušām pļavām plunčāties.
Putni var uzturēties ārpus kūts, bet tīrs un kvalitatīvs ūdens, kā arī dabiski dzīves apstākļi jānodrošina to uzturēšanās vietā. Gan drošs, gan praktisks risinājums ir putnu aploks jeb voljērs.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka arī turpmāk būs aizliegts tirgos un izbraukuma tirdzniecībā pārdot mājputnus un inkubējamas olas, mājputnu dzirdināšanai atļauts izmantot tikai tādu ūdeni, kas nav iegūts virszemes ūdenskrātuvē. “Manām vistām vienmēr dzeramais ūdens ir no akas,” saka D. Grīnberga.
Savukārt darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānēsā darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā. D. Grīnberga piezīmē, ka iepriekš uzskaitītie ierobežojumi bijuši jau visu šo laiku.
Šogad Latvijā izmeklēti 135 savvaļas putni, slimība konstatēta 49 ūdensputniem, galvenokārt gulbjiem, informē Pārtikas un veterinārais dienests. Februārī putnu gripa tika konstatēta 34 ūdensputniem, martā – 15, bet aprīlī un maijā infekcijas slimība nav konstatēta nevienam laboratoriski izmeklētam savvaļas putnam.