“Visu, ko varam, te arī jāražo!”
Nīcas pagasta “Ritmu” saimnieks Indriķis Tauriņš trešdien nevaļīgs – traktors palicis kartupeļu lauka malā, jāved štrumenti un jālabo, lai var tikt galā ar stādīšanu. Šīs dienas lauka darbiem īsti piemērotas, tās jāizmanto.
“Ja grib strādāt, tad dzīvot var arī ar maziem laukiem,” saka saimnieks. “Ritmiem” ir pāri par 10 hektāriem zemes, palielu daļu no tiem aizņem kartupeļu tīrumi, ir seši govslopi. Iztikšanai pietiktu, bet I. Tauriņš ir kreņķīgs par to, ka tādas mazās saimniecības kā viņējā Latvijā ir apdraudētas – lai spētu konkurēt, tagad vajag simtus hektāru, vajag ātri audzēt un novākt ražu, izmantojot, cik vien iespējams, intensīvas metodes.
Visu mūžu ar lauksaimniecību bijis saistīts – 19 gadu strādājis par kolhoza priekšsēdētāju, gandrīz tikpat par saimniecības “Nīca” direktora vietnieku ražošanas jomā, nīcenieks spriež, ka lauksaimniecības kā nozares attīstība Latvijā nav aizgājusi pa īsto ceļu. “Kādreiz mums katram pie mājas bija pushektārs, pusi no tā apstādījām ar agrajiem kartupeļiem, tirgū pārdevām, un pietika naudas, lai visu Latviju apbraukātu,” I. Tauriņš nosaka – vai tik nav arī tā, ka tagad ļaudīm mazāk gribas kārtīgi piespiesties, lai kaut ko izdarītu.
Šī ir svētku nedēļa, rīt 4. maijs. Vai “Ritmos” arī ir svētku izjūta? “Kad pēc visiem darbiem pāriet mājās un paskatās televīziju, tad jau drusku ir,” zemnieks atmet ar roku. Saulainās pavasara dienas paiet uz lauka.
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”
Ģirta Gertsona foto
“Ka tik mums veiktos ar to ekonomikas attīstību!” Indriķis Tauriņš ir pārliecināts, ka valdībai ir vairāk jāinteresējas par to, kas valstī notiek, un jārada tādi attīstības plāni, kurus patiešām var īstenot dzīvē.