Domā par likvidēšanu

“Visu lauksaimniecību – pie velna!” savu sašutumu par labības cenām “Kurzemes Vārdam” pauda zemnieks, kurš prāto, ka varbūt likvidēt savu saimniecību. Sirds pilna.

Pieredzējušais lauksaimnieks sāka zemi kopt jau Breša laikos, bet šobrīd neredz jēgu ar to nodarboties.

Labi, ka neesot parādos un nav jāmaksā kredīts (tā cilpa viņam uz kakla nekad neesot bijusi), citādi nesaprastu, kā izkulties, jo saimniecībā vienīgie ienākumi ir no graudkopības. Labi, ka bērni izskoloti un nav finansiāli jāatbalsta.

“Es negribu runāt par tagadējo situāciju. Tā ļoti slikta – tāds ir mans uzskats, bet citi varbūt domā citādāk.

Graudu cena biržā 220–230 eiro tonnā. Kad no tās paņem nost 50 eiro, ja lopbarības kvalitāte, – kas tā par samaksu?…” šīs summas zemnieks minēja pagājušajā nedēļā pirms lietavām.

Pirmdienas rītā vērsāmies “Baltic Agro”, lai jautātu par iepirkumu cenām, bet mums sacīja, ka pēdējās diennakts laikapstākļu dēļ to jautāt nav vērts, viņu uzņēmuma speciālists par to šobrīd nevar atbildēt.

Graudu cenas ietekmē vairākas komponentes; dabas untumi – pavisam noteikti.

Uzrunātais vilka paralēles ar Amerikas biržu, kas, iespējams, redzēta televīzijā; tāda pati darbība šobrīd notiekot starp uzņēmuma speciālistiem.

Atbildīgajiem darbiniekiem katram rokās vairāki telefoni, un pa tiem notiek saziņa, informācijas apkopošana – runātāja vārdiem, iet diezgan traki.

“Graudu un rapša cena ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem, ražas kvantitātes un kvalitātes,

kā arī no ekonomiskiem un politiskiem faktoriem pasaules tirgū. Biržas cenas nav konkrētas tirgus darījumu cenas,” Latvijas graudaudzētāju uzņēmuma “VAKS” mājaslapā rodams apstiprinājums šībrīža nenoteiktajai graudu iepirkuma cenu situācijai.

Nepaļaujas uz labību vien

Gramzdas pagasta zemnieku saimniecībā “Rieksti 1” Agris Volkevičs aptuveni 500 hektāros audzē rapsi, ziemas un vasaras kviešus, arī auzas.

Sācis kult rapsi, viņš secināja, ka tas audzis dažādi, – esot lauki ar samērā labu ražu, bet citi – švaki. Tā jau kombainieri saka: stāvot lauka malā, izskatās, ka raža būs bagātīga, bet, kad iebrauc ar kombainu laukā, – nav vis tā.

A. Volkevičs lēš, ka šogad iekuls vidēji trīs tonnas rapša no hektāra.

Par kviešiem viņš saka: lielu ražu negaida, un, ja neuznāks krusa, kas varētu postīt, tad nokuls piecas sešas tonnas no hektāra.

“Ir lauki, kuros arī astoņas tonnas; pagājušogad tā bija.

Labo ražu nodrošināja komplekss – auglīga zeme un mēslošana ar minerālvielām tā, kā vajag un cik augiem pietiek.”

Gramzdenieks nezina precīzas iepirkuma cenas, jo neesot tām sekojis līdzi. Ražu nodos kooperatīvā “Durbes grauds”, kurā ir biedrs. Saka: parasti jau tikai tad, kad graudus aizved, arī redz cenu.

Noprotams, ka A. Volkevičs uzticas “Durbes grauda” vadībai un prasmīgajiem speciālistiem, kuri šo jomu pārzina un seko tās aktualitātēm.

Jautāts par to, vai zina, kā graudu cena veidojas, atklāti teica, ka nezina vis. Informēts par biržas ietekmi, bet, kā tur nosaka cenu, nevar pateikt.

“Bez mācīšanās to nevar saprast. Vienkārši jāpieņem tāda cena, kāda ir, un par tādu jāpārdod.

Tagad tā zemāka; bija pāri 250 eiro par tonnu, tagad – 214, svārstības ir nepārtrauktas.”

“Riekstu 1” īpašniekam ir jāmaksā kredīts gan par tehniku, gan par zemi. Ja ienākumi par graudu ražu būtu vienīgie, tad gandrīz vai ietekmētu saimniecības pastāvēšanu un nezin kā izdzīvotu, saimnieks ir atklāts.

“Taču es uz vienu nozari vien nepaļaujos, man ir arī transporta pakalpojumi, vēl grants karjers, un tad nu iztieku,” atklāj sarunbiedrs.

“Citādāk nevar; šogad lauksaimniecībā man bija kādi 162 000 eiro mīnusā. Ja nebūtu bijuši iekrājumi un papildu nozaru, tad, nezin’… Bankrots būtu bijis.”

Sava kalte mazina izdevumus

“Mans vīrs tagad aizbrauca skatīties, kādi ir lauki un ko lietus tiem nodarījis,” pirmdienas rītā sacīja Priekules SIA “Ruģi” valdes locekle Irēna Indriekiene.

Šajā uzņēmumā audzē ziemas kviešus un rapsi, auzas, miežus – kultūras, kam jābūt, lai saņemtu Eiropas maksājumus.

Apsēti pavisam 950 hektāri, tā ka sulainā laikā ir, ko rauties. Saspringtā darba ritmā saulainajās dienās esot nokulta aptuveni puse ziemāju, lēš I. Indriekiene.

Nebūtu gadījusies ķibele ar kombainu, kas pirms lietus noplīsa milzīgā 112 hektāru lielā laukā, būtu izdarīts vēl vairāk.

“Ar kombainiem braucam centīgi, un mums ir sava kalte, kurā varam graudus žāvēt.

Kviešus sākām kult jau ar 20 procentu mitrumu, jo tik lielā saimniecībā nevaram gaidīt, kamēr tie nožūs,”

I. Indriekiene teica, ka saimniecībā regulāri seko līdzi laikapstākļu prognozei.

Šo vasaru solot lietainu, tāpēc arī “Ruģos” kuļ, kaut raža samērā mitra, bet tad to žāvē savā kaltē. Rezultātā sanāk lētāk sagatavot graudus, ko pārdod, jo nav jāmaksā citam uzņēmumam par žāvēšanu un tīrīšanu.

Tas nu gan, ka ir ieguldīta nauda, lai to panāktu, – nedaudz modernizējot kolhoza “Druva” 1985./1986. gadā būvēto graudu kalti, ko saimniecība savulaik nopirka. Bez tās nu – nekādi, atzina lauksaimniece.

Ražu pārdod vairākiem uzņēmumiem, kuri iepērk, graudus nogādājot Liepājas ostā. Par cenu un daudzumu, ko nokuls, gan esot jābūt lieliem zīlniekiem, jo nekad nevarot zināt, vai noslēgtais līgums par konkrēto iepirkuma daudzumu netiks pārsniegts.

Ja graudu būs vairāk, tad jāslēdz jauns līgums, lai pārdotu, bet, kāda tad būs cena, iepriekš neesot zināms.

“Mēs nekad nezinām, cik nokulsim, jo ietekmē laikapstākļi. Ies laukam pāri krusa, ražas nebūs, bet, ja noslēgts līgums, tas ir jāizpilda,”

I. Indriekiene atklāja, ka neprognozējamu apstākļu dēļ ar iepirkšanas uzņēmumiem vienmēr noslēdz līgumu par mazāku daudzumu, nekā varētu būt.

“Šogad graudu cena ļoti nokritusi, bet minerālmēsliem tā neiet uz leju. Ir gads, kad gruntīgi jāskaita, jārēķina; kad nokuls, cik būs palicis pāri,” paredz graudaudzētāja.

Maizei nebūtu jāsadārdzinās

Kulšanas sezona tikai ieskrējusies, bet tagad nav zināms, kāda būs situācija pēc šodienas, kad Vidzemei un Zemgalei iet pāri negaiss kā gaļas mašīna; kas pēc tā būs palicis pāri, pirmdien teica uzņēmuma “Otanki Mill.eu” valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

Ir cietusi Jelgava, Dobele, kas mūsu graudu klētis.

“Graudu cenas šobrīd nav zemniekiem pievilcīgas, bet to dēļ nevarētu kāpt graudaugu produktu cena,”

R. Riepšs domā, ka pircēji veikalā izmaiņas nez vai redzēs.

“Nezinu, kādi varētu būt citi faktori, teiksim, energoresursi, darbaspēks, bet graudu iepirkuma cenu dēļ šobrīd nebūtu precēm veikalos jākļūst dārgākām.”

Uzņēmuma “Otanki Mill.eu” vadītājs dalījās pārdomās par to, ka zemnieki arī dažādi investējuši naudu un ne vienmēr to ieguldījuši pārdomāti un pamatoti.

“Zemes cenas brīžiem nav adekvātas, bet tās nopērk uz parāda, un tad, pieļauju, īpašniekam klājas švaki.

Varbūt efektīvāk izmantot zemi, kas jau ir, nevis pirkt klāt platības, kuru cena brīžiem kāpj kosmosā, jo īpaši, ja ieguldījumu nevar atpelnīt,” viņš atkārto jau daudziem zināmo, ka mūspuses lauksaimnieki nevar pielīdzināties Zemgales zemniekiem, kuriem lielāka atdeve no ieguldījuma.

“Ražības ziņā viena Zemgales sezona ir divas vai trīs mūsējās. Tur citādāks augsnes sastāvs.”

Biržā viena cena, no audzētājiem iepērk par citu

Ginta Briede, Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības “LATRAPS” valdes locekle

Kvieši un rapši ir tie produkti, kas tiek tirgoti dažādās pasaules biržās un atspoguļo pieprasījuma un piedāvājuma attiecību tirgū.

Šeit Latvijā plaši tiek izmantota “Euronext” Eiropas fondu birža. Esam ieraduši šo biržu saukt par MATIF.

Tas ir saīsinājums no pilnā nosaukuma – Francijas starptautiskais nākotnes līgumu tirgus. 2000. gadā apvienojās Parīzes birža un “Euronext”. Tādējādi MATIF kļuva par daļu no “Euronext” Parīzes biržas.

Kopumā vienlaicīgi tiek tirgoti četri kviešu un četri rapšu MATIF nākotnes līgumi, kas piesaistīti kalendārajam gadam un mēnesim.

Kviešiem šie mēneši ir septembris, decembris, marts un maijs. Rapsim – augusts, novembris, februāris un maijs.

Katrs no šiem mēnešiem norāda darbības laiku, līdz kuram norisinās tirdzniecība ar šo nākotnes līgumu.

Dažādie mēneši norāda uz piegādes periodu, kurā paredzēta fiziskā graudu piegāde.

Ja kvieši tiek pārdoti ar piegādi ražas novākšanas laikā vai neilgi pēc tam, tad kviešiem cenas fiziskā tirgū tiek noteiktas pret decembra nākotnes līgumu.

Rapsim tas būs augusta vai novembra nākotnes līgums atkarībā no precīzāka piegādes perioda.

Vienlaicīgi biržā tirgojas nākotnes līgumi no vairākiem kalendārajiem gadiem. Tagad jau tiek noteikta cena gaidāmajai 2025. gada ražai.

Aktīvākā tirdzniecība notiek tieši ar tuvākajiem MATIF nākotnes līguma mēnešiem.

Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, ka cenas dažādiem MATIF mēnešiem ir atšķirīgas. Šo attiecību starp diviem dažādiem MATIF līguma mēnešiem sauc par tirdzniecības starpību.

Ierasti tirgū tuvākais MATIF mēnesis tiek tirgots ar zemākām cenām nekā vēlāku mēnešu līgumi. MATIF līgumu cena, kuru termiņš beidzas pēc viena mēneša, parasti ir zemāka par tiem līgumiem, kuru tirdzniecības termiņš beidzas pēc četriem mēnešiem.

Šāda situācija atspoguļo to, ka tirgus ir gatavs maksāt par piegādi vēlākā periodā, sedzot vismaz daļu no izmaksām.

Pamatā šīs izmaksas ir saistītas ar esošās preces piegādes saņemšanu tagad vai tās turēšanu un piegādes pārnešanu uz vēlākiem datumiem.

Starp šīm izmaksām ietilpst tiešās uzglabāšanas izmaksas, procentmaksājumi, apdrošināšana un citas alternatīvās izmaksas.

Tomēr bieži vien tirgū redzama arī apgriezta situācija.

Ja tuvākā nākotnes līguma cena ir augstāka nekā nākošā MATIF mēneša cena, tad to dēvē par inversu tirgu. Šāda situācija tirgū var rasties dažādu iemeslu dēļ.

Piemēram, tas var atspoguļot to, ka konkrētajā mirklī pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Tāpat tas ir vērojams, ja tirgus sagaida to, ka nākotnē varētu būt liels piedāvājuma pieplūdums vai arī pieprasījuma kritums.

Apgriezts jeb inverss tirgus parāda nākotnes līguma cenas, kas laika gaitā samazinās. Savukārt parastā tirgū nākotnes cenas laika gaitā palielinās.

Minimālā cenu kustība biržā ir 0,25 centi. “Euronext” biržā cenas svārstību amplitūda vienas tirdzniecības dienas jeb sesijas laikā nav ierobežota.

Ja cenas strauji pieaug vai tiek prognozēts tās pieaugums, to mēdz dēvēt par buļļu tirgu.

Bet, cenām samazinoties vai arī prognozējot cenu kritumu, to sauc par lāču tirgu.

Ja esam pārliecināti, ka tirgus ir “bullis” un cenas nākotnē būs augstākas, lēmumi par pārdošanu visbiežāk tiek atlikti, jo visdrīzāk pircēju tādā situācijā būs vairāk nekā pārdevēju.

Savukārt, ja prognozējam, ka tirgus ir “lācis”, drīzāk tiks izmantota jebkura iespēja pārdot pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu cenu krituma ietekmi.

Ja šāds ir kopējais skaitījums par tirgus attīstību, tas nozīmē, ka visdrīzāk būs tādi dalībnieki, kas vēlas šos nākotnes līgumus pārdot, nevis pirkt, tādējādi radot spiedienu uz cenām.

Cena fiziskajā graudu tirgū parasti atšķiras no tās, ko redzam biržās.

Tas skaidrojams ar to, ka cenas fiziskajā tirgū tiek koriģētas, ņemot vērā dažādus faktorus – produkcijas kvalitāti un kondīciju, piegādes laiku, dažādas ar piegādi saistītās izmaksas, uzglabāšanas izmaksas, kā arī piedāvājumu un pieprasījumu, kas ietekmē konkrēto reģionu.

Šo atšķirību starp cenām biržā un cenām fiziskajā tirgū Latvijā ir pieņemts saukt par formulu. Formula veidojas, no cenas fiziskajā tirgū atņemot cenu, kuru mēs redzam biržā.

Formula var būt gan pozitīva, gan negatīva. Pozitīva ir tad, ja cenas fiziskajā tirgū ir augstākas nekā biržā. Bet negatīva tad, ja cenas fiziskajā tirgū ir zemākas nekā biržā.

Ja cenas fiziskajā tirgū paaugstinās straujāk nekā biržas cenas, to sauc par formulas nostiprināšanos. Savukārt, ja cenas fiziskajā tirgū samazinās straujāk nekā biržas cenas, tad formula novājinās.

Jāņem vērā, ka bieži vien cenu izmaiņas biržā ir straujākas nekā fiziskajā tirgū, kas atstāj ietekmi arī uz formulu.

Ja biržā cenas samazinās, tad cenas visbiežāk samazināsies arī fiziskajā tirgū. Tomēr pastāv iespēja, ka cenas fiziskajā tirgū nemainīsies tik strauji.

Es domāju tā: Kādus miltus izmantojat, gatavojot ēdienu?

Elīne Freimane – strādā:

– Kviešu miltus, bet ļoti reti. Praktiski milti vajadzīgi tikai pankūku cepšanai vai tagad, kad ir kabači, – to apviļāšanai miltos pirms cepšanas. Kādreiz esmu izmēģinājusi rudzu miltus, bet tie man nepatika. Cita piegarša, konsistence.

Inese Simčera – pavāre:

– Diezgan izmantoju, jo labprāt uzcepu kādu kūku, ruleti. Izmantoju augstākā labuma kviešu miltus. Miltus vajag, kad taisu mērces, pankūkas, bet tad izvēlos ne pašas augstākās kvalitātes. Rudzu, auzu vai citus miltus neesmu mēģinājusi. Vasarā milti ikdienā mazāk tērējas, jo tagad gribas vairāk zaļumu, dārzeņu.

Skaidrīte Muceniece – pensionāre:

– Ļoti, ļoti reti. Pirms kāda laika gandrīz pilnībā atteicos no miltiem, miltu ēdieniem, kartupeļiem, maizes, smalkmaizītēm, lai regulētu svaru, un tas izdevās. Bija jāizvēlas – vai nu veselība, vai liekais svars, un efekts ir. Ja kādu reizi vajag, lietoju mandeļu vai rudzu miltus.  

Ilva Bessonova – liepājniece:

– Man ar tiem nav draudzības, bet meita gan šad un tad izmanto panēšanai vai mērcēm. Nopērku vienu kilogramu augstākā labuma miltu, un paku izmantojam ļoti ilgi. Tas gan, ka šad un tad nopērku pa smalkmaizītei. Parasto maizi gādāju aizvien retāk. Tai cena ļoti augsta.

Ludmila Bogdanova – pensonāre:

– Baltos, jo man ļoti patīk visu ko cept. Kopš aizgāju pensijā, raušus un pīrādziņus cepu vismaz reizi nedēļā. Kā sev, tā mazbērnam vai citiem, kas atnāk ciemos. Bieži vien baltajiem miltiem piejaucu klāt arī citus, piemēram, auzu. Veikalā parasti pērku rupjmaizi.

14Skatīt galeriju