Zelta zivtiņa runā par pamatvērtībām
Zentas Mauriņas Piemiņas istabu zāle ir vēlajam vakaram neierasti pilna. Sanākuši visu paaudžu grobiņnieki, un starp solu rindām skraida pat sunītis. Visi ieradušies, lai noskatītos teatralizētu lomu spēli Ērika Vilsona vadībā “Pasaka par zvejnieku un zelta zivtiņu”.
Jau pirms lomu spēles sākuma ikviens apmeklētājs aicināts izdzert mazu graķīti. “Alkohola tur nav, bet riebīgs vienalga,” brīdinoši saka muzeja vadītāja Maija Rolava. Sanākušajiem dots uzdevums ne vien pēc garšas noteikt rūgtā dzēriena sastāvdaļas, bet arī piedalīties konkursā par “riebīgāko viepli”, paziņo uzveduma veidotājs Ē. Vilsons. Par uzvarētāju sīvā konkurencē tiek atzīts “tas kungs, kurš pirmais savaikšķīja seju vīrieša cienīgā grimasē”.
Lomu spēle veidota tā, lai ikvienam būtu iespēja tajā ne tikai noskatīties, bet arī piedalīties. Tāpēc pirmais uzdevums ir piešķirt lomas. Vecenītes lomai sākotnēji noskatīta kultūras centra “Robežnieki” vadītāja Elga Jonase, kuras uzdevums šajā vakarā ir rūpēties par izrādes muzikālo noformējumu. Taču beigās viena no galvenajām lomām tomēr tiek mazajai grobiņniecei Kristianai. Savukārt vecīša loma iedalīta Marģeram Liepiņam. “Spēlēt man patika,” pēc izrādes atzīst puisis. Taču, vaicāts, vai tādu vecenīti izvēlētos arī dzīvē, grobiņnieks vēl mazliet šaubās. Bet titulloma šajā iestudējumā tikusi Piemiņas istabu vadītājai.
Improvizētā izrāde, kas veidota pēc Aleksandra Puškina darba motīviem, būtībā top turpat uz vietas. Ē. Vilsons pamāca mazākajiem aktieriem, kā vēl dusmīgāk izrunāt savu tekstu un kurā brīdī jāpiesit kāja pie zemes. Iesaistīta arī publika, piemēram, atdarinot jūras šalkoņu vai vecenītes bubināšanu. Savukārt reklāmas pauzēs skatītājiem uzdod āķīgus jautājumus par jūras tēmu literatūrā un kino. Par pareizu atbildi iespējams saņemt cepumu un vafeļu paciņas.
Tomēr, neskatoties uz neierasto formu, kādā veidots uzvedums, tā pamatdoma palikusi nemainīga. Stāstā par zelta zivtiņu galvenais ir nevis materiālās vērtības, bet garīgās. “Mēs visu laiku vēlamies aizvien vairāk, bet beigās atskāršam, ka laime jau nav tajā, kas mums pieder, bet tajā, kas ir sirdī,” izrādes noslēgumā rezumē Ē. Vilsons.
Marijas Leščinskas foto
Dekorācijas izrādei, kuras galvenajās lomās iejutās Ēriks Vilsons (no kreisās), Maija Rolava un Marģers Liepiņš, Grobiņas bērni veidoja visas nedēļas garumā.
Daudzi “Muzeju nakts” apmeklētāji izmantoja iespēju apskatīt arī Piemiņas istabās esošo izstādi “Jūras krastā”, kā arī novērtēt muzeja nesen atjaunotās telpas.
Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 21. maija numurā.
#kvards-20120521-06#