Traktortehnikas un piekabju tehniskā apskate stāvlaukumā pie pašvaldības nama notika Gaviezes pagastā. Prezentēt savus mazāk vai vairāk nolietotos tērauda kumeļus uz to bija ieradušies kādi trīs desmiti lauksaimnieku. Kaut gan viss saimniekošanas smagums tagad nonācis Ojāra Jēkabsona rokās, zemnieku saimniecībā “Lejnieki” sējai gatavojas arī viņa daudz pieredzējušais tēvs Voldemārs.

Viņš pastāstīja, ka aptuveni simts hektārus lielās platības paredzēts atvēlēt galvenokārt rapšiem un vasaras kviešiem. Lai arī pērn par graudiem maksāts maz, ražu viņi pilnībā esot realizējuši. Augkopībai atmest ar roku nedomājot, jo pārāk daudz līdzekļu tajā ieguldīts. V.Jēkabsons atcerējās, ka prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā, kad viņš bijis jauneklis, zemniekiem par labības tonnu maksāti 100 lati. “Ja tagad būtu tāda cena, zemnieks varētu dzīvot.”

Piemājas saimniecības “Cīruļi” īpašnieks un piena ražotājs Teodors Ķepals graudus sējot, lai nebūtu jāpērk govīm spēkbarība. Tāpēc sūrojās par zemajām piena cenām un nesakārtotību valstī, kas lauku apsaimniekotājam neļauj pienu realizēt tā, kā tas viņam būtu izdevīgi. Valdība mudinot ražotājus nodarboties ar tiešo tirdzniecību, taču likums, kas to aizliedz darīt, nav atcelts. Un tas nozīmē, ka, tiklīdz ļaudīm lietas sāks veikties, šo iespēju viņiem var atņemt. Ne jau pirmā reize, kad tā noticis.

“Kaut arī jau desmit gadi, kopš esmu pensijā un savu zemi gandrīz pilnībā iznomāju, no lauksaimniekošanas pavisam atteicies neesmu, divas desmitdaļas hektāra sev atstāju, lai ir pie kā sirdi un rokas nomierināt,” stāstīja Māris Kālis, kurš arī bija atvedis uz apskati savu traktoriņu.

Gaviezē vienā dienā novērtētas vairāk nekā 30 tehnikas vienības.

Tehniskās apskates šopavasar aizsākušās jau marta vidū un līdz šim laikam aptvērušas jau aptuveni pusi no rajona pagastiem, pastāstīja Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras reģionālās daļas vadītājs Jānis Siliņš. Saimniecību īpašnieki centušies vismaz to savu tehniku, kurai ražošanas procesā nākas izbraukt uz ceļiem, sakārtot, cik labi vien tas ir iespējams.

“Ja īpašniekam traktors ir iegādāts nesen, to izdarīt nav īpaši sarežģīti, grūtāk klājas tiem, kam jaunas tehnikas iegādei pietrūcis līdzekļu. Taču tieši tādu saimniekotāju laukos ir vairākumā,” sacīja J.Siliņš.

Apskates sākumā aģentūras inspektori iepazīstina tehnikas īpašniekus ar jaunumiem. Svarīgākais starp tiem esot šogad aktualizētā likuma prasība, ka traktoru vadītājiem, līdzīgi kā šoferiem, vadītāja apliecība skaitās derīga, ja ir laikus atjaunota medicīniskā izziņa. Šo nosacījumu vajagot likt aiz auss, ja negribas piedzīvot nepatikšanas.

Valsts līmenī vēl neesot izlemts, kā tehnikas apskates noritēs nākotnē. Pret to, ka gaidāmi pārkārtojumi un funkcijas pārņemt plānojusi Ceļu satiksmes drošības direkcija, iebilduši daudzi lauksaimnieki. Viņi uzskata, ka izmaiņas būs saistītas ar pakalpojumu sadārdzināšanos.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Savu “Belarus” pirms atrādīšanas inspektoram vēl uzspodrināt steidz piemājas saimniecības “Vilki” īpašnieks Jānis Spicbergs.