Patlaban tiek apkopota informācija, lai nākamgad sāktu atbalsta izmaksu lauksaimniekiem līdz šim nebijušā pasākumā “Meža vides maksājumi”. Speciālisti gan uzsver, ka likumdošanas bāzes vēl nav un jārēķinās, ka nākamajā gadā atbalsts nebūt neieripos visu to zemnieku makos, kam mežos un krūmājos ganās lopi.

Eiropas regulas meža vides maksājumus Lauku attīstības plānā paredzējušas jau iepriekš, tas nav nekas jauns, skaidro dabas aizsardzības eksperts Viesturs Lērmanis, kurš apkopo informāciju par šo jautājumu. Taču Latvija līdz šim kāda iemesla dēļ tos kavējusies ieviest. Nu pie tā tiekot strādāts, un pirmais darbs – apzināt, vai patlaban Latvijā mežos un krūmājos vispār tiek ganīts. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes palīdzību, un jau tagad secināts, ka tiek gan un diezgan daudz.

Tagad ieviešamais ir pasākuma “Meža vides maksājumi” pirmais apakšpasākums “Meža ganības”. Kopā paredzēti četri apakšpasākumi, saka V. Lērmanis.

“Pirmkārt, ir jāsaprot, ka tas ir dabas aizsardzības pasākums,” viņš uzsver. Tā mērķis ir veicināt meža noganīšanu tur, kur tas svarīgi no biotopu saglabāšanas un ekoloģijas viedokļa. Tādēļ vispirms fiksētas vietas, par kuru dabas vērtībām jau ir zināms. Liepājas pusē tāda ir, piemēram, Papes ezera apkārtne.

Tādēļ V. Lērmanis uzsver, ka ne visi zemnieki, kam lopi ganās mežainās vietās, pirmajā gadā iekļūs atbalsta saņēmēju vidū. Taču pasākuma ieviešanas nodrošinātāji gaida ziņas no lauksaimniekiem par visām ganībām, kas šādās vietās ir, – tā pamazām veidotos informācijas bāze, visus objektus apskatītu eksperti un veidotu datubāzi par vietām un saimniecībām, kas atbalstāmas.

Uz atbalstu varēs pretendēt ganāmpulku īpašnieki, kuru īpašumā ir mežaudzes 0,5 līdz viena hektāra platībā. Atbalsta likme – līdz 200 eiro par hektāru, teikts zm.gov.lv.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”