Trešdiena, 16. jūnijs Justīne, Juta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Zemniekus ērcina Pētertirgus pakalpojumu sadārdzināšanās

Zemniekus ērcina Pētertirgus pakalpojumu sadārdzināšanās
03.04.2008 16:41

0

Atslēgvārdi

Daļa Liepājai tuvākās apkārtnes zemnieku, kas, apgādājot pilsētas iedzīvotājus ar svaigiem lauksaimniecības produktiem, savu audzējumu no gada gadā realizē ar Pētertirgus starpniecību, griezās redakcijā ar lūgumu noskaidrot, kāpēc paaugstinājusies maksa tirgus sniegtajiem pakalpojumiem. Arī par tualetes apmeklēšanu tā esot teju vai dubultojusies. Turklāt lauku ļaudīm trūkstot informācijas, kāpēc tā noticis.

“Tas man jau sāk atgādināt brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikus”, kur tikai par prāvu samaksu cilvēks varēja tikt pie labāka zemes gabala,” teica kāda lauku sieva no Nīcas pagasta.

Tirgum arī nauda vajadzīga

Neapmierinātību ar tirgū pastāvošo kārtību pauda arī kāds otaņķnieks, kurš uzskata, ka tirgus administrācija, ierādot pie galdiem labākās vietas produkcijas pārpircējiem, kas nemaksā valstij nodokļus un nelieto kases aparātus, faktiski atbalsta nelikumīgu uzņēmējdarbību. Viņš uzskatot, ka nav pareizi arī tas, ka zemeņu un ziedu audzētājiem tiek rezervēts tirdzniecības laukums, ko izmanto tikai sezonas laikā, līdz ar to citiem lauksaimniekiem pietrūkstot prestižu vietu, kur izvietot preci.

Lai noskaidrotu apstākļus, pirms dažām dienām tikos ar SIA “Liepājas Pētertirgus” valdes locekli Dzidru Treiguti. Viņa apstiprināja, ka vietu cenas pie galdiem patiešām ir par dažiem desmitiem santīmu paaugstinātas, jo tirgum arī nauda vajadzīga. Tā izlēmusi nevis viņa, bet padome, jo arī tirgus uzturēšana kļuvusi dārgāka. Teritorijas apkopšanas firma maksu par saviem pakalpojumiem palielinājusi par 30 procentiem, bet apsardzes uzņēmums – pat par 40 procentiem, tāpat sadārdzinājusies gružu izvešana. Savu daļu prasot arī algu palielinājums darbiniekiem, bet ar 1.aprīli vairāk nākšoties maksāt par elektrisko enerģiju.

Par tualetēm jāgādā domei

Arī tualetes apmeklējums vairs nav tik lēts kā agrāk, tas maksā 20 santīmu, un tāda cena pastāvot daudzviet Latvijā, bet dažkārt esot vēl augstāka. Pamudinājumu sniegt lauksaimniekiem, kas tirgojas ar savu audzējumu, kaut kādas atlaides, Dz.Treigute noraidīja, jo tualetes bez maksas jau izmantojot veci cilvēki un bērni. “Kuri tad būs tie, kas maksās?” viņa vaicāja, piebilstot, ka bez vainas neesot arī tie apmeklētāji, kas neprotot ievērot tīrību, kādēļ nācies palielināt apkalpojošā personāla algas un pirkt dārgus mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus. Sabiedrības valdes locekle teica, ka domāt par tualetēm vajadzētu Pilsētas domei, jo Liepājai tā ir ļoti sasāpējusi problēma, un cilvēkiem, kas atbraukuši pie mums ciemos, šajā ziņā par pilsētu paliekot tikai slikti iespaidi.

Runājām arī par vietu rezervēšanu zemeņu un ziedu tirgotājiem. Dz.Treigute teica, ka tiem, kas vēlas to darīt, nākoties maksāt. Taču šādu pakalpojumu izdomājusi nevis tirgus administrācija, bet gan paši klienti, kas vēloties tirgoties vietās, ko pircēji iegaumējuši un kur zina viņus atrast. Teiktais galvenokārt attiecoties uz pirmo galdu rindu un galdu galiem, kur ērtāka pieejamība. Maksa tiekot prasīta arī tāpēc, ka tās vietas tomēr esot regulāri jāsakopj pat tad, ja tās nav tikušas izmantotas. Viņa atcerējās pat kuriozu atgadījumu, kad kādas rezervētas vietas dēļ izraisījies skandāls. Tirgus vadītāja strīdā aizstāvējusi līdzšinējās tirgotājas tiesības, bet tā viņu pārpratusi un pēc tam nākusi atvainoties, ka nelāgi iznācis. “Tādi, lūk, esam,” viņa secināja.

Pircējam pašam jāzina, ko viņš iegādājas

Pārrunājām arī Zaļā tirdziņa likvidēšanas iemeslus. Dz.Treigute domā, ka vaina bijusi pašu bioloģisko lauksaimnieku biedrībā. Arī cenas turētas pārāk augstas, precei reizēm pietrūcis svaiguma, un pārdevēja neesot izraudzīta tā izveicīgākā, bet maksa par tirgošanās vietu skārnī videi draudzīgi saimniekojošajiem zemniekiem bijusi noteikta tik zema, ka viņa pat neuzdrīkstoties to skaļi pasacīt. “Mēs viņus kā reklāmu turējām tirgū,” mana sarunas biedre beigās atzinās. Viņa pauda nožēlu par Zaļā tirdziņa izputēšanu, pastāstot, ka kāds cits bioloģiskais dārzkopis, darbojoties individuāli, savu produkciju realizējis bez problēmām un pie tā cilvēki pat rindā stāvējuši, lai tiktu pie svaigiem āboliem. Tiesa gan, kāds no pircējiem apšaubījis, vai vietējā audzējuma augļus iespējams līdz pavasarim saglabāt tik svaigus, kādi tie ir otaņķniekam, taču ar šādām aizdomām viņa esot apradusi, jo pircējiem tās raisoties diezgan bieži. Un esot arī iemesls, jo netrūkstot tirgū uzpircēju, kas ievesto produkciju uzdod par pašu audzētu. Taču ar negodīgajiem galā tikt nespējot nedz tirgus administrācija, nedz Pārtikas un veterinārais dienests. Pat viņa reiz iepirkusies, lēti uzticoties šādiem apgalvojumiem. Kopš tās reizes esot vērīgāka. “Pircējam pašam ir jāzina, ko viņš iegādājas,” tirgus vadītāja teica, atzīstot, ka mūsu audzētāji reizēm ir spējīgi dabūt gatavas brīnumu lietas.

Lieltirgotājiem tirgū nav vieta

Dz.Treigute sacīja, ka kaut kas tāds kā Pētertirgus, Latvijā vēl esot sastopams tikai galvaspilsētā. Nesen viņa runājusi ar kuldīdzniekiem un ventspilniekiem, kas stāstījuši, ka pie viņiem tirgus darbojas tikai dažas dienas nedēļā vai arī tikai līdz pulksten 13, bet mūsu pilsētā ir pavisam cita aina. Turklāt viņa novērojusi, ka pircēji ir sapratuši, kur meklējama veselīgāka produkcija un biežāk nākot uz tirgu, nevis dodoties uz lielveikaliem.

“Mūsu mērķis ir saglabāt tirgu tādu, kāds tas vēsturiski ir bijis. Tādēļ esam apņēmušies neielaist šeit nevienu lielveikalu un nevienu no ēkām nenodosim lieltirgotāju rokās,” viņa sacīja, apstiprinot, ka labprāt aicinātu bioloģiskos lauksaimniekus atgriezties, ja vien viņi to darītu. Arī gaidāmais pavasara gadatirgus, kas paredzēts 19.aprīlī, būšot galvenokārt domāts zemniekiem un amatniekiem, lai viņi varētu piedāvāt pircējiem savu audzējumu un prasmīgo roku darinājumus.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Zemeņu un tāpat arī ziedu audzētāji esot gatavi maksāt naudu, lai rezervētu savas tradicionālās vietas.

Dzidra Treigute teica, ka viņas mērķis esot saglabāt Pētertirgu tādu, kāds tas vēsturiski ir bijis.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz