Plānojot ziemāju sēju un nākamā gada laukus,
lauksaimniekiem būtu nepieciešams ņemt vērā izmaiņas tiešo maksājumu
nosacījumos. Tie paredz ieviest zaļināšanas praksi, vēsta nozares pārstāvji. Neskaidras
vēl ir izmaiņas par pļavu appļaušanu vai noganīšanu divas reizes gadā.

Jūlijā Zemkopības ministrija reģionālajās konferencēs Latvijas
vēsturiskajos novados iepazīstināja ar informāciju par prasībām, lai nākamajā
gadā saņemtu Eiropas Savienības tiešos maksājumus. Viens no galvenajiem
jaunumiem, ar ko jārēķinās, jau tagad plānojot ziemāju sēju, ir zaļināšanas
maksājums. Par citām izmaiņām vēl var būt diskusijas, bet par šo gan vairs ne,
norāda Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības
pārvaldes vadītājs Ģirts Osis.

“Lauksaimniekiem ir liela interese par zaļināšanu. To mēs redzējām jūlijā
Zemkopības ministrijas rīkotajās četrās reģionālajās konferencēs Vidzemē,
Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, kur sniedzām plašāku informāciju par šīm
prasībām,” ar ZM pārstāvja Kaspara Funta starpniecību vēsta nozares
ministrs Jānis Dūklavs.

Rucavas novada lauksaimniecības konsultante Laima Veidemane gan to atceras
citādi: “Ļoti ceru, ka dažus punktus tomēr izmainīs, jo visās reģionu
konferencēs bija lauksaimnieku protesti.” Ja tomēr nosacījumus vajadzēs
īstenot, L. Veidemane paredz grūtus laikus. Viņa piebilst, ka jaunie nosacījumi
tik sarežģīti, ka ir “trīsreiz lasāmi un vēl nesalasāmi”.

Zaļināšanas maksājums no nākamā gada tiks ieviests, lai veicinātu klimatam
un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, skaidro K. Funts. Eiropas Komisijā
pagājušā gada beigās “Kurzemes Vārdam” skaidroja, ka jaunajā
plānošanas periodā dalībvalstīm ir noteikta lielāka rīcības brīvība attiecībā
uz tiešo maksājumu sadali. Taču ir divi būtiski aspekti – zaļināšana un jaunie
zemnieki. Vides uzlabošanai nepieciešams atvēlēt 30 procentu no kopējās
aploksnes vērtības. “Nav runa tikai par finansiālu izdevīgumu. Tas ir
nepieciešams, lai neveicinātu klimata pārmaiņas, darītu galu auglības zudumam,
saglabātu augsnes daudzveidību,” skaidroja Briselē.

Zaļināšanas prasības tiešmaksājumu saņemšanai paredz regula, apgalvo K.
Funts.
Atšķirībā no direktīvām, kas ir adresētas dalībvalstīm, un lēmumiem, kam ir konkrēti
norādīti adresāti, regula attiecas uz visiem bez izņēmuma, skaidrots Eiropas
Komisijas mājaslapā internetā.

Ja šīs prasības netiks ievērotas, tad atbalsta summu samazinās vai
neizmaksās vispār, brīdina K. Funts. Un tā būs būtiska. Šogad vienotais platības
maksājums ir 90 eiro par hektāru, nākamgad – 58. Toties 34 eiro piemaksu par
hektāru varēs saņemt, izpildot zaļināšanas praksi. Tādējādi kopējā
tiešmaksājuma summa būs par diviem eiro lielāka nekā līdz šim. Līdz 2020. gadam
VPM nedaudz pārsniegs pašreizējo līmeni, palielinoties līdz 93 eiro par
hektāru. 57 eiro piemaksu varēs saņemt par zaļināšanu, tādējādi kopā summa
sasniegs 150 eiro.

Pērn, kad tika ziņots par Latvijas lielisko
sasniegumu sarunās par ES daudzgadu budžetu, Latvijas lauksaimniekiem solīja,
ka plānošanas perioda beigās platību maksājums pašreizējo 90 eiro vietā par
hektāru sasniegs 196 eiro. Tas būtu 80 procenti no Eiropas Savienības kopējā
līmeņa. Ģ. Osis aicina “Kurzemes Vārdu” ar summām nespekulēt. Nekas
vēl neesot zināms, kamēr vēl nav pieņemti jaunie Ministru kabineta noteikumi,
kā arī nav zināms pieteikumu iesniedzēju skaits un atbalsta pasākumi. Plaši
solītā summa – aptuveni 200 eiro – neesot vienotais platību maksājums vien, tā
veidojoties kopā ar dažādām piemaksām.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 21. augusta numurā.

#kvards-20140821-07#