“Tā nenotiek bieži, ka latviešu rakstnieces, turklāt mūsu novadnieces darbus tulko ungāru valodā,” Z. Mauriņas piemiņas istabu vadītāja Maija Rolava uzsver tulkotājas Lāsmas Ģībietes padarītā nozīmīgumu.

Arī piemiņas istabu apmeklētāji nu var skatīt bilingvālo Zentas Mauriņas eseju krājumu, kas lasāms gan latviski, gan ungāriski.

Grāmatas mērķauditorija ir gan ungāru studenti, kas apgūst latviešu valodu, gan ungāru inteliģence, gan ikviens, kuru interesē rakstnieces daiļrade – tā izdevuma “Zenta Maurina –élete és esszéi/Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas” vietu iezīmē L. Ģibiete. Liepājniece pašreiz dzīvo Ungārijā un ir lektore Rietumungārijas universitātē Sombathejā, kur kopš 1991. gada tiek mācīta arī latviešu valoda.

Kopā ar studentiem, kas apgūst latviešu valodu, L. Ģibiete arī tulkojusi esejas, kuras izvēlētas no trim Z. Mauriņas latviski izdotajām grāmatām: “Iedrīkstēties ir skaisti”, “Apnicība un steiga” un “Dzīves jēgu meklējot”.

Katru gadu par godu Latvijas Valsts proklamēšanas gadadienai univeristātes Urālistikas katedra izdodot kādu grāmatu saistībā ar Latviju. Pērn tas bija Modra Zihmaņa lirikas krājums “Vēstules Margrietiņai”, viena no tulkotājām bija arī L. Ģibiete.

“Mani favorīti ir Zentas Mauriņas grāmatas “Dzelzs aizbīdņi lūst”, īpaši nodaļa par bailēm, par to, ka tā ir visļaunākā inde, kas iznīcina lēnām, bet pamatīgi, un “Dostojevskis”, ko esmu lasījusi vairākkārt un katru reizi atklāju sev ko jaunu,” tulkotāja un pedagoģe saka par savām attiecībām ar rakstnieces atstāto mantojumu.

Z. Mauriņas grāmatas tulkotas vācu, angļu, krievu, zviedru, somu, dāņu, itāļu, nīderlandiešu, japāņu un tagad arī ungāru valodāRakstniece, esejiste, kultūrfilozofe Z. Mauriņa Grobiņā pavadījusi bērnību un skolas gadus.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Tulkotāja Lāsma Ģibiete grāmatu dāvinājusi arī Z. Mauriņas piemiņas istabām Grobiņā.