liepajniekiem.lv
Egles iedegšana kā piedzīvojums
Viena no pirmajām svētku eglēm novadā tika iedegta Otaņķu pagasta Rudes ciemā. Dabiski augušo egli, izrotātu ar silti dzeltenām gaismas lampiņām un gaišiem rotājumiem, lieli un mazi, jauni un veci ciema iedzīvotāji iededza kopā ar jautrajiem rūķiem, kuri nokristīti ar gaismu saistītos vārdos.
”Pie mums tik daudz kas notiek! Patiešām jauki, ka vietējiem ir pašiem savs pasākums, pašiem sava egle!” saka Rudes iedzīvotāja, dārzniece Iveta Vilne.
Viņa ir viena aptuveni no 50 pasākuma apmeklētājiem – iedzīvotāji un organizatore priecīga, ka tik daudzi pulcējas, saistot to ar noilgošanos pēc pasākumiem kovida pandēmijas dēļ, kad svētku gaidīšana notika klusi un nemanāmi.
Iveta priecājas, ka uznācis neliels saliņš, kas ir viens no ziemas un svētku vēstnešiem – stāsta, ka tikko vēl laukā bijuši plusi un varējusi tulpes stādīt, taču nākamajā dienā jau zeme stingra! ”Varētu vēl nedaudz sniega būt – tā vēl pietrūkst!” norāda pasākuma apmeklētāja.
Iedzīvotāji ”Kurzemes Vārdam” atzīst, ka ir gandarīti, ka uz vietas notiek kultūras dzīve.
”Vienīgi žēl, ka tiek izcelts notiekošais lielākajās novada vietās,”
laikrakstam savu vērtējumu izteic kāda pasākuma apmeklētāja un turpina: ”Mazākās vietās tas viss ir daudz vienkāršāk un sirsnīgāk!”
Iedzīvotājai Mudītei Lībeķei uzticēta pasākuma apmeklētāju sagaidīšana – viņa tos cienā ar piparkūkām. ”Bez piparkūkām nu nekādi nav iedomājami ne svētki, ne to gaidīšanas laiks!” viņa uzsver.
Otaņķu pagasta kultūras pasākumu organizatore Annija Dita Stanga pastāsta, ka sarīkojumu Rudē rīkojuši nedēļu pēc tam, kad egle iedegta Liepājā, uz kuru dodas arī daudzi vietējie un apkārtnes iedzīvotāji. ”Mums ir pašiem sava egle, tādēļ pašiem vajag arī pasākumu!” viņa norāda.
Uz svētkiem aicinājusi jautros rūķus, lai egles iedegšana būtu kā vesels notikums un piedzīvojums.
”Nāciet droši tuvāk!” rūķi mudina atnākušos, kuri kopā ar bērniem un pieaugušajiem devās apkārt eglei dejojot un dziedot: pirmkārt, lai sasildītos, otrkārt, meklējot īsto formulu, kā panākt, lai tā iedegtos pēc iespējas ātrāk, treškārt, lai gūtu patiesu svētku noskaņu.
Taču Rudes kuplā egle svētku zaigojošajā rotā iedegas, nevis saucot ierastos vārdus: ”Eglīt, lūdzu, iededzies!” – bet gan tad, kad tā saņem improvizētu sniega piku un gaismas bumbas pieskārienus.
Gan lielākās, gan mazākās vietās egles iedegšana iedzīvotājiem ir prieku nesošs brīnums. ”Tas paliek atmiņā gan bērniem, gan arī lielākajiem atsauc patīkamākos mirkļus no svētku noskaņas bērnībā,” piebilst apmeklētāja Zane, kura uz Rudi ar bērniem atbraukusi no Liepājas.
Ar smiešanos un gaišiem lukturiem
Lai redzētu iemirdzamies lielo svētku egli Priekulē, vispirms līdz tai bija jānokļūst, tāpēc sanākušie, spītējot aukstumam, kopā ar dziedošajiem un dejojošajiem Ziemassvētku vēstnešiem – balto lāci, surikatu, Olafu, suņuku, krokodilu, citplanētieti un divām dzīvelīgām eglītēm – devās Jautrajā gājienā no vidusskolas līdz pat Ģimeņu dārzam.
Lai iešanu padarītu atraktīvāku, gājiena vadītāji dažādās pieturvietās sanākušajiem lika dziedāt, uzdejot un atbildēt uz jautājumiem, lai pārbaudītu vietējo zināšanas par savu pilsētu.
Jautrajā gājienā katrs tika aicināts ņemt līdzi lukturīti – iepriekšējā dienā tādus varēja darināt lukturīšu gatavošanas meistardarbnīcās, bet izrādās, priekulnieki ir arī tīri labi improvizētāji – gājienam bija sagādājuši elektriskos lākturus, bērnu ratiņus apdarinājuši ar gaismas bumbiņām, kāds bērnelis pat bija ietinies lampiņu virtenē.
Galapunktā pie lielās svētku egles gājiena dalībniekus sagaidīja Ziemassvētku vecītis, bet pirms iedegšanas visi tika aicināti iet rotaļās, turklāt mazākajiem bija uzticēts skaitīt eglītes iedegšanas burvju vārdus.
“Lai tas mazais pirmo reizi redz, kā iedegas egle! Pašiem eglīte mājās vēl nav, bet mums droši vien būs mākslīgā.
Mazā jau sāk šiverēt un, ja izdomās uzbrukt, lai to aso skuju vismaz nav,” pastāstīja Aivita, kura uz eglītes iedegšanu bija ieradusies kopā ar mazo meitiņu Mendiju Melisu un savu māsu Moniku.
Aivita svētkus gaida ar prieku, jo pēc ilgāka ārzemēs pavadītā laika tos beidzot varēs atzīmēt mājās. “Svinēsim ar ģimeni, būs satikšanās, piparkūku cepšana, vakariņošana un pasēdēšana. Gribam novēlēt cilvēkiem prieku sirdīs, lai mājās ir siltums un kopā būšana, jo tagad tomēr ir grūti laiki. Galvenais ir neskatīties uz materiālajām vērtībām, bet uz cilvēcīgajām.
Apskāviens ir labāks nekā kaut kāds trīspadsmitais aifons,” sacīja Aivita.
Divas aktīvas jaunās māmiņas – Signe Ozoliņa un Līga Rubeze – svētku noskaņu sev rada, piedaloties visas tuvākās apkārtnes pasākumos. “Pagājušajā gadā mums bija Gramzdas rūķu akcija, tajā bija jātaisa uzdevumi, piparkūkas jācep un māja jādekorē. Mēs piedalāmies visur, kas blakus notiek,” pastāstīja Signe.
Līgai šogad svētku sajūta esot daudz izteiktāka – mājās auklējot savu mazo, ikdiena vairs nepaejot vienā skrējienā vien. “Pārsliņas ap māju salikām – šogad gan pamainījām dizainu, sakarinājām lampiņas logos. Kad jau sāk visu pušķot un vēl sniegs uzsnieg, tad jau tā svētku sajūta arī rodas,” viņa atzīmēja.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
