Ziemupē izveidotā Ziemassvētku vecīša biroja idejas autors Kārlis Cinītis apsver iespēju pārcelt biroju uz citu vietu, ja nesaņems šim projektam atbalstu no pašvaldības, ko tā savulaik solījusi. Pašvaldība gan ir neizpratnē par šādu nostāju un izsaka aizdomas, ka šis spiediens patiesībā slēpjot vēlmi tikt pie īpašuma. Ziemassvētku vecīša biroju ar vērienu pagājušā gada aprīlī atklāja Ziemupes Tautas nama un pasta ēkā. Idejas autors K.Cinītis biroja izveidi pamatoja ar vēlmi piesaistīt uzmanību Ziemupei, kas ir skaista, gleznaina, taču nomaļa vieta. Bez tam biroja ideja netika balstīta uz materiālu labumu gūšanu, bet gan garīgo vērtību izkopšanu un prieka radīšanu bērniem. Viņi tika aicināti rakstīt Ziemassvētku vecītim vēstules, ģimenes varēja pieteikties Rūķu skolā, kur darbojās jaunrades darbnīcas.

Neko nezina par nākotni

Šā gada sākumā starp Ziemassvētku vecīša biroja aktīvistiem, pašvaldību un idejas autoru K.Cinīti tika panākta vienošanās, ka biroja darbībai nākotnē jābalstās uz saimnieciskiem pamatiem, tāpēc šim nolūkam jādibina uzņēmums. To paveikt apņēmās Vērgales Pagasta padomes deputāte Liene Glezere. Ar viņu “Kurzemes Vārdam” vakar sazināties neizdevās.

Ziemassvētku vecīša biroja vadītāja Daiga Kadeģe apgalvoja, ka viņa pašlaik nezinot itin neko par biroja nākotnes plāniem. “Pēc pēdējās tikšanās gada sākumā, kad nosprieda dibināt uzņēmumu, kas organizētu biroja darbu uz saimnieciskajiem principiem, man vairs neviens neko nav teicis, kas un kā būs tālāk.”

Lai gan informatīvajos bukletos un biroja interneta mājaslapā www.ziemassvetkuvecitis.lv teikts, ka D.Kadeģe ir biroja vadītāja un uzrādīts viņas tālruņa numurs, D.Kadeģe norāda, ka oficiāli neviens viņu šajā amatā nav iecēlis, bet nav arī atlaidis. Tāpēc tagad izveidojusies savdabīga situācija, kad cilvēki zvana viņai un interesējas par Ziemassvētku vecīša biroja aktivitātēm, bet D.Kadeģe nezinot, ko viņiem atbildēt.

Nav mierā ar pašvaldību

“Kaut kas jau noteikti būs. Es tikai pagaidām nevaru pateikt, kur un kā,” sola K.Cinītis. Viņš norāda, ka pašvaldība līdz šim aizvien vēl nav izpildījusi solījumu par mājvietu birojam. Viņš jau sen esot rakstiski lūdzis rast iespēju biroja vajadzībām piešķirt vecās pienotavas ēku, kas savulaik arī mutiski apsolīts, taču vēl līdz šim brīdim oficiālu atbildi no Vērgales Pagasta padomes neesot saņēmis.

“Ja pašvaldība domā, ka es tagad par saviem līdzekļiem celšu māju, tad uzreiz varu pateikt, ka tā nenotiks. Man tas nav bizness, es to daru bērnu dēļ. Jau pērn Kārļa fonds no saviem līdzekļiem iztērēja piecus tūkstošus latu, lai notiku biroja aktivitātes – Rūķu skola un tamlīdzīgi. Bet tagad rodas iespaids, ka visi skatās, cik ilgi es viens pats to pavilkšu. Būtu vajadzīgs reāls atbalsts,” uzskata K.Cinītis.

Septembrī viņš vēlreiz runāšot ar Vērgales pašvaldību, un, ja tad savstarpēja sapratne netikšot panākta, Ziemassvētku vecīša birojs varētu pārcelties uz citu vietu. K.Cinītis apgalvoja, ka interesi par biroju izrādījusi Pāvilosta, Ziemassvētku vecīša biroju varētu apvienot ar Rūķu māju Inčukalnā, vēl Kārļa fonds Rūķu skolas aktivitātēm varot piešķirt telpas Rīgā.

Pāvilostas Tūrisma informācijas biroja vadītāja Mairita Baltaiskalna gan sacīja, ka ar viņu neviens par šo tēmu nav runājis. Arī Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons atzina, ka ideju par Ziemassvētku vecīša biroja pārcelšanu uz Pāvilostu viņš dzirdot pirmo reizi. “Taču ideja nav peļama. To var apspriest,” viņš piebilda.

Pienotavu Ziemassvētku vecītim nedos

“Nu gan laiž!” par K.Cinīša pārmetumiem izbrīnīts bija Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups. “Mēs neesam snieguši atbalstu? Vai tas, ka ļāvām izmantot Tautas nama telpas, ne par īri, ne elektrību neprasot ne santīma, nav atbalsts? Ko tad gribēja, lai naudu piemaksājam? Tad ņemsim nost pabalstus pensionāriem un atdosim Ziemassvētku vecītim?”

Savs viedoklis J.Vitrupam ir arī par pienotavas ēku. “Tur taču cilvēki dzīvo. Tur ir divi dzīvokļi. Vai man būtu viņi jāmet ārā un jālaiž iekšā Ziemassvētku vecītis?”

J.Vitrups norāda, ka Ziemassvētku vecīša biroja uzturēšana nav pašvaldības pienākums un šādā projektā nav jāiegulda pašvaldības manta. Citādi var vēl gadīties, ka ar laiku tā nonāk uzņēmēja rokās. “Latvijā šādu gadījumu ir, cik uziet. Iedod tik mazo pirkstiņu, bet pēc tam paņem visu roku,” aizdomīgs ir J.Vitrups. Viņš pauda nostāju, ka pašvaldība tikai apsveic labu ideju attīstību un tam netiks likti nekādi šķēršļi. Taču jārūpējas par to pašam idejas autoram, un, kā jau katrā biznesā, vispirms ir jāiegulda līdzekļi. “Kaut arī neliels, bet bizness tas tomēr ir,” piebilda J.Vitrups.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”