Nīcas senlietu krātuvē tagad visā krāšņumā var aplūkot restaurētos Nīcas zīļu vainagu un Pērkones vizuļu vainagu. Tie abi ir senas dzimtu relikvijas no 19. gadsimta. Saimnieki vainagus dāvinājuši krātuvei, lai tās būtu pieejamas apskatei.

Senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga atceras, ka sagadījies ļoti interesanti – abus vainagus uzdāvināja 2012. gada jūnijā ar dažu dienu starpību. “Nīcas zīļu vainagu uzdāvināja Anna Cērpa. Tas ir viņas tantes vainadziņš, kas 1931. gadā tika iemūžināts filmā “Latviešu kāzas Nīcā”. Vainags bija diezgan izārdīts un bez pērlītēm, četrkantīgi salocīts, jo cilvēki bija devušies bēgļu gaitās un paņēmuši to līdzi.” Tagad pērlītes ir notīrītas un atjaunotas.

Pērkones vizuļu vainagu jeb līgavas vainagu dāvināja Biruta Lieģe. To valkājusi viņas mamma Zuzanna Muceniece no Pērkones, iespējams, iepriekš tāpat vecmāmiņa. “Restauratori saka, ka vainags ir ļoti sens, no 19. gadsimta paša sākuma,” piebilst G. Vanaga. “No metāla gatavotie līgavas vainagi ar brokāta lenti, rotāti ar vizulīšiem un spīgulīšiem, bija ļoti dārgi, ne katrs tos varēja atļauties, tāpēc to ir saglabājies visai maz. Šādi vainagi tiek nodoti mantojumā no paaudzes paaudzē.”

Arī šis vainags bijis locīts un ielikts kastē, lai kara laikā paslēptu. “Tam jābūt mazliet pufīgākam, bet nevar tāds vairs būt, jo bijis saspiests,” paskaidro senlietu krātuves vadītāja. Līgavas vainags nācis komplektā ar Pērkones tautastērpu. Z. Muceniece 1933. gadā Dziesmu svētkos Rīgā saņēmusi uzslavas rakstu par labāk saglabāto tautastērpu – tas bija laiks, kad atkal atdzima tautastērpi.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.jūlija numurā.

#kvards-20170720-06#