Latvijas zvejas flotes piepūles sabalansēšanas plāns, ko nule kā akceptējusi valdība, līdz 2013.gadam Latvijas zvejas floti Baltijas jūrā paredz samazināt par 70 kuģiem, bet piekrastes zvejnieku skaitu – par 110 kuģiem. Tas rāda, ka arī zvejniecībā sagaidāma optimizācija.

Plānā iekļauti divi pasākumi: “Kopienas zvejas flotes sabalansēšana” un ” Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana”. Katram flotes segmentam aprēķināts vēlamais kapacitātes līmenis. tiek skaidrots, ka tas atbilst prognozētajām zvejas iespējām un varētu nodrošināt līdzsvarotu zvejnieku darbību. Zemkopības ministrija paudusi uzskatu, ka Latvijas zvejas flotes iespēju sabalansēšana ar pieejamajiem zivju resursiem došot pozitīvu sociāli ekonomisko efektu zvejā nodarbinātajiem darbiniekiem un kuģu īpašniekiem. Zivsaimniecības pārvaldes vadītājs Normunds Riekstiņš, komentējot valdības apstiprināto plānu, atzina, ka tas esot brīvprātīgs un, ņemot vērā zvejas intensitāti un zivju resursus, tikšot pārskatīts pēc diviem gadiem.

 Arī vīri, kas ieguldījuši lielas pūles un līdzekļus kuģu un zvejas inventāra iegādē, uzskata, ka sabalansēšana ir vajadzīga. Piekrastes zvejnieks Vilnis Brikmanis “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka šopavasar, cik vien atļaujot laika apstākļi, ejot jūrā, taču guvums nekāds lielais neesot. Jūrmalciema kolēģi izteikušies, ka pāris reizes vilkuši labus reņģu lomus, bet tālāk uz ziemeļiem baltās zivis neesot rādījušās. Viņš uzskata, ka valdības akceptētais plāns ir vajadzīgs, lai ieviestu skaidrību zvejniecībā. “Ir jāmeklē alternatīvas, jo, strādājot tādos apstākļos, kādi ir pagaidām, ar zvejniecību neko prātīgu nopelnīt nav iespējams. Lai cilvēki izlemj paši. Tie, kas gribēs strādāt nozarē, tur paliks, bet pārējie aizies,” teica V.Brikmanis.

“Kurzemes Vārds”