Piekrastes zvejniekus neapmierina zemās mencu cenas zivju tirgū. Tāpēc viņi pašlaik novilcina to zveju, bet ķer stintes, atzinis biedrības “Latvijas Zvejnieku federācija” vadītājs Ēvalds Urtāns.  Šāds secinājums izskanējis aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā sabiedriskās organizācijas valdes sēdē.

Laikā, kad ļoti daudzi piekrastes zvejnieki, liekot lietā Eiropas Savienības atbalstu, sagriezuši savas laivas metāllūžņos, izveidojusies situācija, ka mencu limiti, kas šogad turklāt vēl palielināti aptuveni līdz 130 tonnām, tagad ir sakoncentrējušies apjomīgāku zvejnieku saimniecību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību rokās. Ē.Urtāns domā, ka tas paver šiem zvejniekiem iespēju ekonomiski pamatoti strādāt, nodrošinot savu pastāvēšanu. Nelaime tikai slēpjoties apstāklī, ka cenas nav pamudinošas. Tādēļ zvejnieku lielākā daļa zvejojot citu sugu zivis un gaidot, kad mencas kļūs dārgākas. Bet tāda nogaidīšana ir saistīta ar bažām, ka atvēlētos limitus var arī nepagūt līdz gada beigām nozvejot.

Zvejnieku federācijas sēdē runāts arī par nepieciešamību izmainīt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas noteikumus gan jūrā, gan iekšējos ūdeņos. Biedrība uzskata, ka nomas līgumi jaunizveidoto novadu domēs būs jāslēdz no jauna, saskaņā ar zvejas tiesībām sadalot atļaujas bijušo pagastu centriem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”