To apstiprina Dienvidkurzemes Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dace Zukule. Viņa norāda, ka apstrīdēšanu iesniedzis ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Tikmēr sestdien, 14. jūnijā, CVK noraidīja ZZS sūdzību par vēlēšanu rezultātiem Dienvidkurzemē, informēja novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dace Zukule un apstiprināja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.

Pirmdien CVK sniedza sīkāku informāciju un skaidrojumu: CVK konstatējusi, ka sūdzībā nav minēti konkrēti pārkāpumi balsu skaitīšanā Dienvidkurzemes novadā, bet ir izteiktas šaubas un pieņēmumi, kas balstīti uz vispārīga rakstura publiskajā telpā izskanējušu informāciju par balsu skaitīšanu kopumā.

Šaubas un pieņēmumi nav balstīti uz faktiem un pierādījumiem,

kas būtu iegūti, piemēram, novērošanā vai iepazīstoties ar vēlēšanu dokumentāciju.

Iesniedzējs nav ievērojis pienākumu objektīvi pamatot savu pieteikumu, lasāms CVK lēmumā.

Vienlaikus CVK norādīja, ka, izskatot iesniedzēja sūdzību un iepazīstoties ar vēlēšanu platformā pieejamo informāciju, konstatēts, ka 595. vēlēšanu iecirkņa (Otaņķu pagasta pārvalde) vēlēšanu gaitas žurnālā nav aizpildīts lauks “Derīgo vēlēšanu aplokšņu ar vairākām vēlēšanu zīmēm skaits (F)”, tādējādi rezultātu protokolā dati tiek atspoguļoti neprecīzi un veidojas kontroļu nesakritība.

Taču minētā nepilnība neietekmē balsu skaitīšanas rezultātus.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sūdzībā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu Dienvidkurzemes novadā kā pamatojums norādīta vēlēšanu naktī izskanējusī informācija par haotisko balsu skaitīšanu un vēlēšanu iecirkņu darbinieku darba apstākļiem.

Sūdzības iesniedzēja ZZS iesniegumā rakstīja, ka, gan iecirkņos klātienē, gan saņemot informāciju telefoniski un zinot vēlēšanu iecirkņu darbu, to darbiniekiem bijusi liela noslodze.

Tāpat ZZS norādīja, ka, tā kā vēlēšanu iecirkņos nebija iespējama elektroniska balsu saskaitīšana un CVK ar vairāku stundu novēlošanos pieņēmusi lēmumu tikai pēc pusnakts dot atļauju saskaitīt balsis manuāli jeb ar roku, vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem neparedzēti radās papildu pienākumi, kā arī jāņem vērā, ka darbs iecirkņos notiek paaugstināta stresa apstākļos nakts laikā, nogurumā, bijušas piespiedu virsstundas, neprasot darbinieku piekrišanu (kur ZZS norādījusi uz saskatāmām Satversmes 106. panta pārkāpuma pazīmēm, kas nosaka, ka piespiedu darbs ir aizliegts – L. K.) saistībā ar neiespējamību elektroniski lejupielādēt ieskenētos vēlēšanu biļetenus.

Tādēļ ZZS ieskatā, iespējams, pielaista kāda kļūda vai pat vairākas nodoto balsu skaitīšanas laikā.

Tāpat sūdzībā norādīts, ka pēc 2025. gada pašvaldību domes vēlēšanu naktī notikušā lielākajam vairumam balsstiesīgo, kā arī sūdzības iesniedzējam pamatoti radusies neuzticība šā brīža vēlēšanu sistēmai kopumā un objektīvai balsu saskaitīšanas precizitātei kā tādai.

Dienvidkurzemes novada vēlēšanu komisija CVK rakstiski paskaidroja, ka iecirkņos balsu skaitīšana noritēja atbilstoši normatīvajiem aktiem un noteiktajai, organizētajai un īstenotajai kārtībai.

Tāpat novada komisija vēl paskaidrojusi, ka 18 no 27 vēlēšanu iecirkņiem balsis tika saskaitītas, izmantojot elektronisko balsu skaitīšanu, kā arī norādījusi, ka balsu skaitīšana pēc vēlēšanām vienmēr notiek vēlās nakts stundās un vēlēšanu iecirkņu darbinieki, piesakoties strādāt vēlēšanu iecirknī, ir gatavi strādāt nakts stundās un stresa apstākļos.

Armands Krauze apstiprina, ka vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu parakstījis vakar, kad iesniegums iesniegts Centrālajai Vēlēšanu komisijai.

“Ierosināja Aivars Priedols un mūsu ZZS nodaļa. Es kā ZZS priekšsēdētājs parakstīju,” saka A. Krauze.

Aivars Priedols portālam pastāsta, ka vēlēšanās vajadzētu būt citādam rezultātam: “Vairāki ļaudis stāstīja, ka vēlējuši vienā, otrā un trešā ciemā par mums. Šķiet negodīgi, ka no sākuma tā kopējā, un arī individuālā, uzticība bija lielāka, bet tagad tas neatspoguļojas rezultātos.”

Pašreizējais domes priekšsēdētājs norāda, ka būtu pateicīgs, ja Centrālā Vēlēšanu komisija lemtu vēlētāju balsis pārskaitīt.

“Domāju, ka, ja balsis pārskaitītu, ZZS būtu vairāk. Bet šķiet, ka tas nenotiks.”

A. Priedols stāsta, ka viņš uz kopīgu darbu aicinājis visus politiskos spēkus, ar kuriem līdz šim strādāts kopīgi, taču visi ieņemot nogaidošu pozu.

Vaicāts, vai koalīcijas veidošanas sarunas novadā nenotiek, A. Priedols atzina, ka gan jau notiekot, taču bez ZZS dalības tajās.

Trešdiena bija pēdējā diena, kad varēja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus.

ZZS saraksts ar novada domes priekšsēdētāju Aivaru Priedolu priekšgalā pašvaldību vēlēšanās ieguva 24,85% jeb 2985 vēlētāju atbalstu, kas novada domē dod piecas no 19 vietām.

Domē ievēlēts Aivars Priedols, Laila Roga, Raimonds Reinis, Gatis Kalniņš un Aivars Galeckis.

Šobrīd novada pašvaldībā ZZS pārstāvēta ar deviņiem deputātiem.

Otrajā vietā ar 24,78% balsu ierindojusies Nacionālā apvienība, kas domē tai nodrošinās piecus deputātu krēslus.

No Nacionālās apvienības domē ievēlēts Andris Jankovskis, Mārtiņš Sants, Linards Tiļugs, Imants Ozols un Juris Grasmanis.

Trešo vietu ar 20,49% balsu ieguvusi “Jaunā vienotība”, kas arī šai partijai domē nodrošinās piecas vietas.

No šīs partijas domē ievēlēts Uldis Kristapsons, Raimonda Ābelīte, Jānis Neimanis, Gatis Brēdiķis un Ainars Cīrulis.

Domē iekļuvusi arī Latvijas Reģionu apvienība, par kuru nobalsojuši 20,22% vēlētāju, un kas tai dos četrus deputātu mandātus.

No tās deputātu mandātus ieguvuši Andrejs Radzevičs, Sandris Bēča, Vizma Garkalne un Inese Meļķe.

Pārējās trīs partijas Dienvidkurzemes novada domē nav iekļuvušas.

Sākotnēji portālam neizdevās sazināties ne ar Aivaru Priedolu, ne ar vēl vienu ZZS ievēlēto deputātu Raimondu Reini.

Savukārt Laila Roga, kura ZZS sarakstā vēlēšanās ieguva 2. vietu, portālam norādīja, ka par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas faktu viņai nekas neesot zināms, un viņa to nevar komentēt.