1. Atjaunots Kalpaka tilts – Vienojošākais
Augusta beigās pilsētas viena daļa – Karosta – beidzot atkal tika vienota ar pārējo Liepāju. Trīs gadus, kamēr netika atjaunots un rekonstruēts Gruzijas kuģa “Anna” sadragātais Kalpaka tilts, bija jāmēro patāls apkārtceļš, kas daļai iedzīvotāju krīzes laikā nozīmēja izolāciju.

Šī norobežotība, krīzes nasta, novārtā atstātā Karostas kultūras dzīve bija tikai daži smagi pilieni, kas noteica vēlētāju attieksmi pret līdzšinējo domi pašvaldību vēlēšanās – karostnieki uzgrieza muguru Uldim Seskam. Bet vēsturiskajam vairāk nekā 100 gadu izturējušam un kalpojušam tiltam šogad dota jauna dzīvība, kuras pietiks ilgākam laikam, ja, protams, vēl nopietnākas neizrādīsies atjaunotā tilta ekspluatācijā atklātās tehniskās nepilnības.
Brauciet lēnām pār tiltu, draugi!

2. Pašvaldību vēlēšanas – Izšķirošākais
Pašvaldību vēlēšanas šogad jūnijā Latvijas politiskajā vēsturē bija unikālas ar to, ka tās notika reizē ar Eiroparlamenta deputātu vēlēšanām, turklāt pēc teritoriālās reformas pirmo reizi vēlēja arī novadu domes. Bijušā rajona centrā – Liepājas pilsētā – savas pozīcijas saglabāja, tagad jau var teikt – ilggadējā pilsētas galvas Ulda Seska pārstāvētā Liepājas partija, taču sadrumstalotāka ir pārējo partiju pārstāvniecība un līdz ar to arī pati valdošā koalīcija. Opozīcija savukārt sevi liek manīt daudz skaļāk un uzstājīgāk. Tiesa, no līdakām domes dīķī varētu vēlēties vairāk konstruktīvas, nevis populistiskas pieejas, kas dažkārt papildināta ar aktiermākslas elementiem. Tos vislabāk pieprot atraktīvais un brīvdomīgais deputāts Stēns Lorenss, kura attiecības ar Uldi Sesku vismaz šajā sasaukumā diezin vai kļūs sirsnīgākas.
Mazāk teātra, vairāk darba!

3. Novadu izveide – Pretrunīgākais
Bija vai nebija prātīgi viena Liepājas rajona vietā radīt astoņus novadus? Pusgada laikā, kas pagājis kopš jauno novadu domju ievēlēšanas, šis jautājums savu aktualitāti nav zaudējis. Drīzāk tieši pretēji. Jo novados dzīvi pa īstam izjust un novērtēt varēs tikai nākamgad. Pagaidām jau vēl aizvien rit pierašanas fāze. Un arī tagad bijušā rajona rāmis vēl stingri sēž ļaužu prātos. Tomēr pavisam zem vienas tupeles visi jaunie novadu vadītāji – starp tiem astoņiem tagad tikai viens ir tāds, kas šajā amatā ir pirmo reizi mūžā, – negrib vis. Uzņēmējs, pašlaik jaunlaicēns un šās puses pašvaldību darba un dzīves interesents Juris Aizezers nodibināja Novadu padomi, kurā visi novadi neiestājās gan. Bet regulāras tikšanās reizes to galvas rīko tik un tā.
Labāk pirmais ciemā?…

4. ES nauda infrastruktūrai – Sildošākais
Liepājā, šķiet, ir sadzirdēti ekonomistu mudinājumi darīt visu iespējamo, lai liktu lietā Eiropas Savienības naudu, ieguldot to infrastruktūras objektos un ēku siltināšanā, tādējādi piemetot kādu pagali dziestošajam ekonomikas ugunskuram. Ar ES fondu līdzfinansējumu pašlaik īsteno vairākus projektus. Vērienīgākais no tiem ir stacijas laukuma rekonstrukcija, pilnveido tūrisma maršrutu “Liepāja – kā pa notīm”, būvē veloceliņu. Arī Latvijas lielākais bērnudārzs “Saulīte” tapis ar ES finanšu injekciju palīdzību. Tiesa, katrā objektā jāiegulda arī pašvaldības līdzfinansējums, bet pieejamās naudas apjoms izsīkst. Pilsētas finanšu saistības toties aug augumā.
Kurinot ugunskuru, nesadegsim paši!

5. Zemnieku nemieri – Izmisīgākais
“Mārtiņrožu laiks ir pagājis!” Tāds sauklis gada sākumā bija rakstīts uz mēsliem pilnas piekabes – tā līdz ar traktoriem stāvēja šosejas malā. Visai kareivīgi zemnieki pulcējās, lai pateiktu visu, ko domā par lauksaimniecības politiku Latvijā. Šā uzsaukuma adresāta Mārtiņa Rozes laiks zemkopības ministra postenī patiešām beidzās. Zemnieki toreiz zināmas naudas summas piešķiršanu savai nozarei izcīnīja arī. Tagad ir Dūklavlaiks. Bet diezin vai ministra maiņa ir iemesls, kāpēc lauksaimnieki atkal neķeras pie dakšām. Drīzāk viņi to nedara tāpēc, ka pasaules tirgu vibrācijas un šūpas lauksaimniecības produkcijas cenas pašlaik drusku pacēlušas uz augšu. Un vēl. Kad pie mums traktori uz ceļiem pulcējās, tad netrūka tādu, kas rauca degunus un teica: “Vai tad kaut kur mežmalā nevarējāt stāvēt?!” Bet, kad Eiropas traktori brauca uz Briseli, cilvēki tiem aplaudēja un par sastrēgumiem neuztraucās. Tā nesen attieksmi pret protestiem salīdzināja kāds zemnieks.
Dakšu drošāk allaž turēt pa rokai!

6. Starptautiski sporta pasākumi – Skaļākais
Šogad Liepājā notikušie vērienīgie starptautiskie sporta pasākumi – Eiropas čempionāts basketbolā, Eiropas čempionāts taiboksā, starptautiskā regate “Baltic Sprint Cup”, vindsērfinga festivāls, rallijs “Kurzeme” un citi –, kaut arī prasīja finanšu ieguldījumus, arī būtībā ir ekonomikas sildītāji, jo materiālā izteiksmē šogad Liepājai atnesa simtiem tūkstošu latu. Tomēr vislielākais prieks par mūsu pilsētā notiekošajiem sarīkojumiem, protams, ir sporta draugiem, jo nekāda nauda nespēj atsvērt emocijas, kas tiek gūtas, dzīvojot līdzi sporta batālijām. Par tām kārtīgs līdzjutējs ir gatavs atdot pēdējo kreklu. Pēc tām Valsts prezidents Valdis Zatlers uz Liepāju Eiropas basketbola čempionāta laikā brauca vēl un vēl – tik ļoti viņš negribēja no pozitīvām emocijām šķirties. Un, visbeidzot, Liepāju saistībā ar šiem sarīkojumiem daudzināja citās zemēs.
Latiņai jābūt kā svaru stienim – paceļamā augstumā! 

7. Tiekšanās pēc Eiropas kultūras galvaspilsētas titula – Godkārīgākais
Ziņa, ka Liepāja ir viena no reālākām pretendentēm uz 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, mūs sasniedza jau pagājušā gada pašā nogalē, un visu pirmo pusgadu projekta darba grupa turpināja aktīvi strādāt pie Liepājas pieteikuma izstrādes, lai gan Kultūras ministrijas gaiteņos tolaik baumoja, ka uzvarētājs jau esot zināms. To apstiprināja arī žūrijas priekšsēdētāja liverpūlieša sera Roberta Skota teiktais, ka valstīs, kuras uz titulu pretendē pirmo reizi, parasti priekšroka tiekot dota galvaspilsētām. Kam tādā gadījumā bija vajadzīgs konkurss, īsti nav skaidrs. Tāpat nav skaidrs, kāpēc bez pārliecības, ka tiešām vajag, par Liepājas piedalīšanos konkursā nobalsoja deputāti un pat krīzes iespaidā šo lēmumu neatcēla. Bet pretendēšana uz skaļo titulu Liepājā izraisīja plašas diskusijas, cik pelnīts šāds nosaukums būtu pilsētai, vai mums ir pietiekama kapacitāte šāda mēroga projektu īstenošanai un vai pilsēta spēj vienoties kādam kopējam mērķim.
Svarīgāks par galvu ir kakls!

8. Lielveikala “Baata” atklāšana krīzes laikā – Drosmīgākais
Kāds liepājnieks varbūt teiks, ka raut vaļā lielveikalu krīzes laikā ir pilnīgs neprāts. Savukārt kāds uzņēmējs sacīs, ka krīzes laikā ir jādomā, kā dzīvot arī pēc tam, kad tā būs pārlaista. Taisnība droši vien ir kaut kur pa vidu, it īpaši, ja ņem vērā, ka “Baatas” projekts tika iedarbināts tā sauktajos treknajos gados, kad rožainas cerības varbūt kādu reizi ņēma arī virsroku pār veselo saprātu, bet atklāts – šā gada 30. aprīlī.
Pircējs nav kungs, pircējs ir Dievs! 

9. Pilsētas centrā sadeg tramvajs – Negaidītākais
Kas to būtu domājis, ka 21. gadsimtā – 2009. gada 3. septembrī – pašā pilsētas centrā kā lāpa var uzliesmot un sadegt tramvaja vagons. Kaut ko tādu neatceras pat liepājnieki ar pamatīgu pasažiera stāžu. Labi, ka necieta cilvēki. Galvenais, lai tramvajnieki notikušo izanalizētu, izdarītu adekvātus secinājumus un nākotnē raudzītos ar pārliecību, ka tādas lietas var notikt tikai reizi simt gados.
Bez diviem kokiem tramvajs nekustas!

10. Kuģis iznāk krastā – Jokainākais
Arī kuģa izkāpšana teju liedagā novembra beigās pieder pie šā gada nevis nozīmīgākajiem, bet skaļāk un plašāk izskanējušajiem notikumiem gan. Kas samisējās poļu kuģa “Romanka” komandai, īsti nepalika skaidrs, jo peldlīdzeklis, novilkts no sēkļa pie Ziemupes, aizpeldēja uz Polijas krastiem, lai dotu liecības savas zemes izmeklētājiem. Klīst valodas, ka patiesie misēkļa iemesli varētu būt cilvēciskais faktors – vai nu stūres vīru pieveicis miegs, vai nu kāds iedarbīgs līdzeklis izsaucis halucinācijas, un krastā kā mirāža parādījusies viļņojoša jūra. Interesanti, ka kuģis uz dažām dienām kļuva par savdabību tūrisma objektu, ko paguva aplūkot daudzi atpūtnieki.

Johoho un pudele ruma!

Portāla lasītāji visaugstāk novērtē Karostas tilta atklāšanu

Portālā liepajniekiem.lv aizvadītajās divās nedēļās lasītājiem jautājām, kuru notikumu 2009.gadā viņi uzskata par nozīmīgāko mūsu pusē. Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 3000 respondentu, pārliecinošu pirmo vietu ar 36 procentiem balsu ieņem Karostas tilta atklāšana, savukārt pašvaldību vēlēšanas un opozīcijas cīņas lasītāji no piedāvātajiem 10 notikumiem novērtējuši kā mazsvarīgāko.

Karostas tilta atklāšana                                             36% [1165]
Zemnieku nemieri                                                      10% [331]
Pilsētas centrā sadeg tramvajs                                   10% [307]
Starptautiski sporta pasākumi                                   8% [250]
Cīņa par Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu        7% [228]
Poļu kuģis iznāk krastā pie Akmensraga                   7% [211]
Infrastruktūras sakārtošana par Eiropas naudu         7% [208]
Lielveikala “Baata” atvēršana krīzes laikā                  7% [207]
Darbu sāk jaunie novadi                                             5% [166]
Pašvaldību vēlēšanas un opozīcijas cīņas                   3% [111]

Rūpīgāku gada notikumu procesu un personu izvērtējumu lasiet 30.decembra laikraksta “Kurzemes Vārds” pielikumā.