liepajniekiem.lv
JANVĀRIS: Kovids prom neiet
Gads sākās ar sabiedrības pārdomām par trešo poti pret Covid-19, arī ceturto, ko mediķi rekomendēja riska grupām.
Lai arī šķita, ka vairs nebūs nepieciešami ierobežojumi, vīruss, kas mūs turēja sprostā iepriekšējos gadus, tomēr tā īsti atkāpies vēl nav, un nu jau šķiet, ka gandrīz visiem vismaz vienreiz sanācis to izslimot.
FEBRUĀRIS: Ar karogu pirms kara
Lai gan sākumā Pekinas olimpiskajās spēlēs Latvijas komanda ar augstiem sasniegumiem bieži lepoties nevarēja, tieši liepājnieks Matīss Miknis bija tas, kas noslēguma ceremonijā nesa mūsu valsts karogu.
Bobslejists uz Pekinu devās pēc traumas sezonas sākumā un divnieku sacensībās ar Oskaru Ķibermani palika devītais, bet četriniekos mūsējie cerēja uz bronzu, taču beigās tika līdz piektajai vietai.
MARTS: Zupa ar drosmes piedevu
Borščs nav gluži svešs ēdiens mūsu platuma grādos, tomēr šogad tas pēkšņi kļuvis par drosmīgo ukraiņu kultūras simbolu.
Liepājnieki kopā ar ukraiņiem gatavoja un ēda boršču, uzrodoties bēgļiem, kas pagaidu mājvietu atraduši mūspusē.
Ukraiņi mācījās latviešu valodu, latvieši – mācījās saprast ukrainiski, nemitīgi atceroties, ka Ukraina cīnās arī par mūsu drošību.
APRĪLIS: Klātesošais dievvārds
Bībelē paustās patiesības visa gada garumā tika atgādinātas sabiedrībai un iesaistītas arī politisko spēku cīņā priekšvēlēšanu laikā galvenokārt kā dabisku ģimeņu aizstāvība no vienu spēku puses iepretim līdzvērtīgām tiesībām visiem, arī LGBT kopienas pārstāvjiem, ko pieprasīja liberālāk noskaņoti politiķi.
MAIJS: Būt gatavam sevi sargāt
Sagādāt visu nepieciešamo, lai sevi un tuvākos, savu valsti pasargātu pēkšņa uzbrukuma gadījumā. Par to aizdomājāmies šogad ne vienreiz vien. Vienkāršākais – pārskatīt, vai mājās ir viss 72 stundu mugursomai, bet sarežģītākais – pašam rīkoties, lai spētu aizstāvēt Latviju.
Pavasarī milzu interese bija par iesaistīšanos Zemessardzē, bet jau rudenī kļuva skaidrs, ka jaunajiem cilvēkiem turpmāk jāgatavojas obligātajam militārajam dienestam, lai apgūtu vismaz pamatzināšanas, kas noderētu valsts aizsardzībai.
JŪNIJS: Izdzēri? Nodod!
PET pudeļu automāti pie veikaliem nu jau ir tik ierasta lieta, ka grūti pat iedomāties, kā bija pirms tam.
Runā, ka depozīta sistēma devusi arī pirmos augļus un vide kļuvusi tīrāka, jo bezpajumtnieki, čakli strādājot, prot itin labi piepelnīties, savācot to tukšo taru, kas citiem šķiet nevērtīga, un nopelnot savus 10 centus par katru nodoto pudeli un bundžu.
JŪLIJS: Pārsteidzoši – valzirgs Liepājas pludmalē
Kad kāda jauniešu kompānija pēc peldes jūrā 4. jūlija naktī Liepājas pludmalē pamanīja valzirgu, kas bija izpeldējis krastā, lai atpūstos, viņi neticēja savām acīm. Taču, kad dzīvnieku nofotografēja un uzfilmēja, bija skaidrs, ka tā patiešām ir patiesība.
Dabas aizstāvji aicināja valzirgam netuvoties, vēlāk viņu esot manījuši citās pludmalēs Ziemeļkurzemē, bet dzīvnieks galu ņēma Somijā, kur bija iepinies zvejas tīklos.
Somi organizēja pat veselu glābšanas akciju, tomēr tā beidzās neveiksmīgi.
AUGUSTS: Lēkt augstāk par citiem
Vasaras izskaņā beidzot Liepājas jauniešu ilgā gaidīšana tika apbalvota un atjaunotais skeitparks Jūrmalas parkā atkal bija atvērts riteņbraucējiem un skrituļotājiem.
Šī ir simboliska vieta mūsu pilsētai, jo liepājnieki allaž gribējuši uzlēkt augstāk par savu dibenu. Skeitparkā šāda iespēja ir, tikai jābūt gana dullam uzdrīkstēties!
SEPTEMBRIS: Kur mazajiem liepājniekiem augt
Jauna bērnudārza būvēšana Liedaga ielā bija sena pašvaldības iecere, tāpēc pēc tam, kad valdība šim projektam naudu nepiešķīra, bija bažas, ka no tās nāksies atteikties, tomēr Liepājas dome mērķtiecīgi turpināja darbu, un nu jau būve tikusi līdz jumtam, tāpēc cerības, ka pulciņam liepājnieku ģimeņu tomēr būs iespēja tikt pie vietas pašvaldības bērnudārzā, ir dzīvas.
OKTOBRIS: Māksla uz industrijas fona
Bijušās ražotnes ”Liepājas metalurgs” teritorijai pienācīgu pielietojumu pilsēta kopā ar Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas speciālistiem vēl turpina meklēt, tomēr šovasar ne tikai orientēšanās sacensības, bet arī plenēri un mākslas akcijas atvēra šo vietu sabiedrībai, ļaujot fantazēt par to, kā teritorija atplaukst jaunām un neparastām idejām, kur māksla un kultūra sadzīvo ar industriālo mantojumu.
NOVEMBRIS: Ar dzirksteli sirdī par dzimteni
Tradicionālais lāpu gājiens 11. novembrī šogad emocionāli likās patiesa patriotisma apdvests, jo Ukrainā notiekošā kara kontekstā pēkšņi skaudrāk apzinājāmies savas valsts trauslumu, jo īpaši dzīvojot blakus milzu agresorvalstij. Arī tāpēc, ka skaidrāk apzinājāmies – valsts tie tiešām esam mēs paši, tas, kādu to veidot, ir mūsu pašu rokās.
Ja pratīsim atcerēties, cik dārgi maksājām par neatkarību, būs vieglāk maksāt visaugstāko cenu, lai to nosargātu!
DECEMBRIS: Lēts kurināmais ir vēsture?
Sarunas par to, kādu kurināmo izmanto apkurei un cik liels tad ir rēķins par siltumu un omulību mājās, šoruden bija galvenā aktualitāte.
Valdība pieaugušās kurināmā izmaksas mēģināja kompensēt, un te par sevi atgādināja vesels pelēkā tirgus sektors, jo izrādījās, ka malkas pircēji lielākoties iztiek bez čekiem un nodokļu nomaksas, taču mazu atbalstu valsts tomēr nolēma piešķirt arī tiem, kas kurināšanai izmanto malku. Jo vairāk tāpēc, ka tādu valstī ir ļoti daudz.