JANVĀRIS: Bērna nāve gadumijā savās mājās

Gads sākās ar traģisku notikumu, jo 2021. gada 31. decembra rītā Valsts policijā (VP) tika saņemta informācija no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, ka kādā dzīvoklī Liepājā atrasts divgadīga bērna līķis ar vairākiem asinsizplūdumiem uz ķermeņa.

Izmeklējot notikušo, VP Kurzemes reģiona pārvaldes

Liepājas iecirkņa amatpersonas notikuma vietā aizdomās par bērna, iespējams, piekaušanu līdz nāvei aizturēja zēna mātes dzīvesbiedru.

Par notikušo bija uzsākts kriminālprocess par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Tiesai lūdza piemērot vīrietim drošības līdzekli – apcietinājumu, kas stājās spēkā.

VP pārstāve Madara Šeršņova informē, ka šobrīd kriminālprocesā vēl notiek pirmstiesas izmeklēšana, bet tiesa lēmusi grozīt aizdomās turētajai personai drošības līdzekli uz citu – ar brīvības atņemšanu nesaistītu. No plašākiem komentāriem policija atturas.

Bērna līķis nosūtīts ekspertīzei, lai noteiktu precīzu nāves iemeslu, tomēr tas plašākai sabiedrībai palicis neatklāts.

Un, lai arī notikušais atkal lika aizdomāties par iespējamu vardarbību ģimenē, jo bāriņtiesai bija signāli par citu šajā ģimenē augušu bērnu, par to, vai apkārtējie spējuši ko darīt, lai novērstu traģēdiju, ir skaidrs, ka patiesību par notikušo varēs noskaidrot vien izmeklēšana.

FEBRUĀRIS: Gandrīz vai grēku plūdi…

Gada sākumā gan Liepāja, gan Dienvidkurzemes novads piedzīvoja tādus plūdus, kādi nebija redzēti gadus piecus.

Gaisa temperatūrai pazeminoties, strauji kusa sniegs, turklāt plosījās vēji un lietus gāza aumaļām. Ūdenstilpēs cēlās līmenis, jūra skalojās pāri krastam.

Briesmīgi applūda Grīzupes iela, kur lietus ūdeņu kolektori bija pilni. Komunālā pārvalde strādāja, līdz izdevās ūdeni novadīt.

Laukos vairākas upes izgāja no krastiem, applūdinot zemākas vietas. Dabas stihija postīja jūras krastu un kāpas, Vārtājas upes ūdens pārņēma mežus un lauksaimniecības zemes – ziemāju sējumi tika izskaloti, saimnieču zemeņu stādi atradās zem ūdens.

Laukos aktualizējās meliorācijas sistēmu problemātika – grāvji nebija iztīrīti, tāpēc ūdenim nebija, kur palikt.

Eksperti gan situāciju nevērtēja kā katastrofālu, jo nevienu brīdi nenonāca tiktāl, ka cilvēki būtu jāevakuē no mājām, taču kas tik postošs daudzviet sen nebija redzēts.

Šķiet, ka plūdi, vētras un citas dabas stihijas šogad mums tikai lieku reizi atgādināja, ka klimata pārmaiņas ir nopietns drauds un ar sekām nāksies sadzīvot, līdzīgi kā ar neatgriezenisko krasta erozijas procesu. Jautājums ir tikai, vai esam gatavi rīkoties, lai klimata pārmaiņas apstādinātu…

MARTS: Interjera muzejs – pērle tūrisma piedāvājumā

Liepājas muzeja filiāle 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” apmeklētājiem durvis vēra 12. martā. Kopš tā laika muzejs ir ieguvis nozīmīgu vietu Latvijas kultūras mantojuma un tūrisma objektu kartē.

”Muzejs visa gada laikā ir bijis ļoti labi apmeklēts,” pastāsta Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

”Tas ir kļuvis par stabilu Liepājas apmeklējuma mērķi. Baudīt neparasto piedāvājumu kopā ar 17.–18. gs. krogu brauc ne vien no Latvijas, bet arī attālākām Eiropas vietām.”

Šķiet, pilsēta ar muzeju patiesi lepojas. Ja Liepāju apmeklē augstas amatpersonas, viens no apskates objektiem, ko izrādīt, bieži vien ir jaunatklātā kultūras vieta. Pati ēka atzīta par ”Gada labāko būvi Latvijā 2021”, iegūta ”Eksporta un inovācijas balva 2022”, un ir vēl citi apbalvojumi.

Muzeja interjers nav sastindzis un nemainīgs. Sadarbojoties ar Latvijā atzītiem kultūras mantojuma speciālistiem un kolekcionāriem ārvalstīs, ekspozīcija nepārtraukti tiek papildināta ar jauniem muzeja priekšmetiem, pastāsta D. Kārkla.

Domājot par muzeja attīstību un pilnveidi, Liepājas muzeja darbinieki arī paši cenšas sajust ēku ar sirdi, lai rastu idejas jauniem notikumiem un pasākumiem.

D. Kārkla teic, ka par neatņemamu muzeja daļu ir kļuvusi Maizes diena, kad Aivars Ozols maizes krāsnī cep maizi, radot visā objektā maizes smaržu un mājīguma sajūtu. Cilvēkiem patīk apmeklēt arī neparastās ekskursijas sveču gaismā tumšajās vakara stundās. Atsaucību izpelnījušies arī dzejas pasākumi, kā arī sarunas un muzicēšana Stenderu ģimenes bēniņos.

Nākamā gada sākumā notiks Medību diena, kur būs iespēja nobaudīt medījumu un noskatīties medību suņu parādi.

APRĪLIS: Krievijas krāsu vairs nav

Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku pastrādātās zvērības Ukrainā, Latvijas Ārlietu ministrija aprīļa sākumā nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā un Daugavpilī, izraidot 13 diplomātus un darbiniekus. Viņiem Latvija bija jāpamet līdz 30. aprīļa dienas beigām.

Krievijas pārstāvniecība Liepājā, Liepu ielā, 18. aprīlī pārtrauca apmeklētāju pieņemšanu.

Mēneša nogalē bija redzams, ka konsulātā notiek jurģi – no teritorijas tika izvestas mēbeles, pagalmā bija novietots būvgružu konteiners.

Liepājā Krievijas karogs konsulāta teritorijā tika nolaists 28. aprīlī, pēc kā no pagalma izbrauca vairāki transportlīdzekļi ar diplomātiskajiem numuriem.

Savulaik denacionalizētais īpašums Liepu ielā 27 – ēka un zeme, ko konsulāts nomāja, pieder vairākiem privātīpašniekiem. Kopš no īpašuma izvācās konsulāts, jauni īrnieki tajā nav manīti, apliecina kaimiņos dzīvojošie liepājnieki.

Tikmēr Krievijas ģenerālkonsulāta Liepājā konti sociālajos tīklos joprojām ir aktīvi. Tajos regulāri tiek publicēti kaimiņvalsts vēstniecības komentāri par Latvijas notikumiem, mūsu politiķu izteikumiem, informācija par Putina aktivitātēm u.c.

MAIJS: Koncertestrāde ”Pūt, vējiņi!” atkal skan

27. maija pievakarē uz pilnībā atjaunoto, pārbūvēto koncertdārzu ”Pūt, vējiņi!” plūda ļaužu simti. Pirmajam koncertam bija dots zīmīgs nosaukums ”Atgriešanās”, un tajā piedalījās kā latviešu roka un popmūzikas veterāni, tā jaunā paaudze.

Rekonstrukcija bija svinīgi pabeigta, kaut arī vēsturiskās celtnes pārbūvi bija iekavējis gan kovida laiks, gan naudas trūkums, gan izmaiņas būvprojektā un citi šķēršļi.

Uzreiz pēc tās nodošanas ekspluatācijā sākās aktīva apspriešana, kas tajā izdevies labi, kas ne tik labi.

Par ko bija parūpējies arhitekts Mikus Lejnieks ar komandu? Tika saglabāts leģendām apvītā objekta vēsturiskais novietojums un uzcelts jauns koncertu, izrāžu un citu publisku pasākumu rīkošanas komplekss. Nu estrādē ”Pūt, vējiņi!” daudz vairāk sēdvietu – 1400. Plašāka kļuvusi skatuve, augstāk pacelts jumts.

Lai skaņa būtu pēc iespējas labāka, akustikas uzlabošanai izmantoti īpašie Šrēdera difuzori, pie jaunām, plašām, modernām telpām tikusi aizskatuve utt.

Pašvaldība centusies darīt visu, lai jaunie ”Pūt, vējiņi!” atbilstu 21. gadsimta tehniskajām un visām citām prasībām.

Viss droši vien nav izdevies, pasākumu producentu atsauksmes arī ir dažādas, bet vienlaikus nevar noliegt, ka Jūrmalas parka vide ieguvusi glītu akcentu un koncertdārzs vasarā uz visiem pasākumiem bija ļaužu pilns.

JŪNIJS: Konkurenti apvienojas kvartetā

Politiskajā arēnā šogad pārsteigumu sarūpēja divas līdz šim sīvākās konkurentes mūsu pilsētā – Ulda Seska vadītā Liepājas partija un Jāņa Vilnīša biedrība “Liepājnieki/Latvijas Reģionu apvienība”.

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, tās noslēdza sadraudzības paktu kopā ar Latvijas Zaļo partiju un uzņēmēja Ulda Pīlēna veidoto biedrību.

Lai gan Liepājas partija un J. Vilnīša komanda mūsu pilsētas pašvaldībā ilgus gadus darbojas koalīcijā,

no domes ķēķa puses jau sen izplatījās runas, ka abi politiskie spēki tomēr sēž katra savā ierakumā un savstarpēja uzticēšanās nekad nav valdījusi.

Taču šopavasar jaunās apvienības pārstāvji klāstīja – Ukrainā notiek karš, krīzes laikā Latvijai vēl jo vairāk nepieciešami spēcīgi līderi, tāpēc kopīgā mērķa labā ambīcijas un antipātijas jānoliek malā.

Jūnijā Liepājas partijas biedri kongresā oficiāli lēma pārraut ilgus gadus noturīgo nabassaiti ar partiju apvienību ”Zaļo un zemnieku savienība”, tādējādi norobežojoties no kādu laiku cietumā pabijušā premjera amata kandidāta Aivara Lemberga.

JŪLIJS: Šāviens mugurā kaimiņu acu priekšā

12. jūlija vakarā liepājnieku izmantotās saziņas platformas mutuļoja no ziņas par šaušanu Ezerkrastā, kas noslēgusies ar nāvi.

Kad neziņas plīvurs pagaisa, atklājās patiesi šokējoša aina –

bijušo ģimenes locekļu strīda laikā sieviete centusies bēgt, tomēr vīrietis viņu ievilcis atpakaļ dzīvoklī.

Kaimiņi nebija vienaldzīgi un centās iekļūt dzīvoklī, kā arī izsauca policiju, tomēr traģēdiju novērst neizdevās.

Pagalmā pie daudzdzīvokļu mājas, kuras trešajā stāvā norisinājās konflikts, atrasta sieviete, kura vairākas reizes sašauta. Bez mātes palikuši divi bērni… Tikmēr vīrietis atrasts miris, kad policisti uzlauzuši dzīvokļa durvis.

Vēlāk kļuva zināms, ka iespējamais vainīgais ir Nacionālo bruņoto spēku virsnieks, kurš iepriekš piedalījies militārās misijās ārvalstīs, tostarp Afganistānā, saņēmis nozīmīgu valsts apbalvojumu. Taču izskanēja arī versijas par iespējamu vardarbību ģimenē, kas līdzīgi kā daudzos citos gadījumos Latvijā slēpta, noklusēta un nav pamanīta.

AUGUSTS: Saule, jūra, vējš un viesu pūļi

Pludmale Liepājā allaž bijusi viens no tūrisma magnētiem. Kāds pat joko, ka te neko citu nemaz nevajagot. Un šovasar bija daudz lielisku dienu, kad pludmale patiesi bija ideālākā vieta laika pavadīšanai.

Jau jūnija izskaņā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ziņoja, ka ir pārspēts līdzšinējais 27. jūnija karstuma rekords Latvijā.

Neraugoties uz to, darba dienu vidū Liepājas pludmale bija ļaužu pilna, tāpat arī jūlija pēdējās dienās sarīkotais pludmales festivāls ”Summer Sound” gāza rekordus un pulcēja desmitiem tūkstošus viesu.

Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls atklāja, ka pludmales sezona sākās agri, šī iemesla dēļ glābšanas dienests atsāka darbu jau 15. maijā.

Gluži kā paredzot tūristu pieplūdumu, Komunālā pārvalde laikus rūpējās par sakārtotu pludmales inventāru – koka laipas, pārģērbšanās kabīnes, norādes zīmes, arī atkritumu urnas un pārvietojamās tualetes. Roņu ielas galā jaunas ģērbtuves un cits labiekārtojums apmeklētāju rīcībā bija jau no peldsezonas sākuma.

Protams, vienmēr var labāk, taču Liepāja cenšas par savu pludmali rūpēties godam, un atpūtnieki novērtē arī labiekārtojumu un burvīgās pastaigu iespējas.

SEPTEMBRIS: Uzbrukums ar nazi skolotājai

24. septembris bija diena, kas skolotājas un mākslinieces Ilzes Elizabetes Romančenko dzīvi vārda tiešā nozīmē sagrieza divās daļās – pirms un pēc.

Kādu sestdienu viņas mākslas studijā F. Brīvzemnieka ielā viņai uzbruka 17 gadus veca Liepājas Valsts tehnikuma audzēkne, kurai Ilze Elizabete bija kursa vadītāja.

Skolotāja izdzīvoja un ir ļoti pateicīga, ka Dievs devis vēl vienu iespēju būt.

Viņa teic vislielākos paldies mediķiem, ikvienam par labām domām, veselības vēlējumiem, tiem, kas ”bija un ir ar mani kopā, palīdz un atbalsta”.

I. E. Romančenko joprojām vēl atlabst pēc piedzīvotā incidenta, cenšas koncentrēties uz labo sev apkārt, taču jautājumu palicis daudz.

Drīz vien pēc šokējošā negadījuma izraisījās diskusijas par to, cik droši ir pedagogiem strādāt iekļaujošajā izglītībā, tostarp ar audzēkņiem, par kuru mentālo veselību un diagnozēm viņus nevienam nav pienākuma informēt.

Arī cietusī skolotāja atzīst, ka ir dusmas par sistēmu, kura slēpj no sabiedrības ar dažādām datu aizsardzības regulām, likumiem, pārprastām liberālām indivīda tiesībām informāciju, kas patiesībā būtu jāzina. ”Uzskatu, ka sistēma ir jāpārskata un jāmaina. Par šo ir jārunā,” viņa ir pārliecināta.

Notikušais raisīja plašas diskusijas arī par to, cik būtiski izglītībā ir veidot savstarpējā uzticībā balstītu sadarbību trijstūrī – pedagogs, vecāks un bērns.

OKTOBRIS: No pilsētvides pazūd okupekļi

Pildot valdības lēmumu, gada otrajā pusē Liepājā sāka padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu.

Kā pirmā no pilsētvides pazuda Sarkanās armijas ģenerālmajora Nikolaja Dedajeva plāksne 14. novembra bulvāra un Grīzupes ielas krustojumā, pēc tam pienāca kārta cilnim 14. novembra bulvārī 40a, bet kā pēdējais oktobrī krita piemineklis pilsētas aizstāvjiem jeb granātmetējs kanāla malā Jaunliepājā.

Šī okupekļa nojaukšana nepalika nepamanīta – jau no paša rīta kanāla malā sāka pulcēties liepājnieki, lai vērotu vēsturisko notikumu.

Granātmetējs, metot granātu uz nepareizo, proti, Vecliepājas pusi, kanāla malā slejās 62 gadus. Ne reizi vien pilsētā diskutēja par to, vai šis piemineklis, kas bija kļuvis par 9. maija svinētāju kulta vietu, tomēr nebūtu jāaizvāc.

25. oktobrī tā diena beidzot pienāca. Vieni bronzas figūru grupas nocelšanu no granīta pamatnes uzņēma ar ovācijām, citi sūkstījās, ka ”grib izdzēst viņu piemiņu”.

Pēc demontāžas skulptūru grupu nogādāja Okupācijas muzeja glabātuvē, bet vietu, kur slejās piemineklis, nolīdzināja, tur uzbēra melnzemi un iesēja zāli. “Izskatās tā, it kā piemineklis tur nekad nebūtu bijis,” drīz pēc tam, kad zālīte jau bija sadīgusi, vērtēja ne viens vien liepājnieks.

NOVEMBRIS: Kuģubūvētavā saplēšas īpašnieki

Vēl nesen Liepājā valdīja pārliecība, ka akciju sabiedrības “Tosmares kuģubūvētava” maksātnespēja patiesībā ir veiksmes stāsts.

SIA “LZK”, kas pārņēma pēdējos gados nīkuļojošās akciju sabiedrības saimniecību, ātri vien spēja veiksmīgi atsākt sniegt kuģa remonta pakalpojumus, kāpināt apgrozījumu un strādāt ar peļņu. Taču te nu bija!

Novembrī rūpnīcas darbinieki laikrakstam ziņoja, ka kuģubūvētavā notiek trakas lietas – reiderisms!

Izrādījās, ka abi “LZK” īpašnieki jau kādu laiku plēšas kā suns ar kaķi, mēģinot viens otru patriekt no uzņēmuma.

“LZK” vienādās daļās pieder liepājniekam Anatolijam Smirnovam un rīdziniekam Jānim Brakovskim.

A. Smirnovs gan J. Brakovski nekad dzīvē neesot redzējis, vien aktīvi rosoties rīdzinieka pārstāvis Viesturs Ozoliņš, kuram novembra sākumā savdabīgā uzņēmuma dalībnieku sapulcē izdevās A. Smirnovu atcelt no “LZK” valdes locekļa amata.

Viņa vietā V. Ozoliņš vienpersoniski iecēla sevi. Taču ne uz ilgu laiku – šajā amatā V. Ozoliņš pabija vien 15 dienas, jo Ekonomisko lietu tiesa, izskatot A. Smirnova pieteikumu, lēma par pagaidu aizsardzības noteikšanu, saskaņā ar kuru dzēstas 10. novembrī Komercreģistrā ierakstītās ziņas par izmaiņām uzņēmuma valdē.

Tiesas lēmums nozīmēja, ka valdes locekļa amatā 25. novembrī atgriežas A. Smirnovs.

Taču jau šobrīd skaidrs, ka šis stāsts nav beidzies – abas iesaistītās puses nesaskaņas vēl turpina risināt gan ar policijas, gan tiesas starpniecību.

DECEMBRIS: Visi jaunie tramvaji ir klāt

“Var uzskatīt, ka vecās paaudzes vagonu nomaiņa pilnībā noslēgusies,” novembra nogalē ziņoja uzņēmums “Liepājas tramvajs”.

Līdz ar to noslēdzās arī teju divus gadus ilgais jauno tramvaju piegādes seriāls, kam liepājnieki medijos sekoja līdzi ar milzu interesi.

Gribas teikt, ka līdz ar šīm pārmaiņām Liepājas pilsētvide kļuvusi mūsdienīgāka, jo vecie un kantainie vagoni bija savu mūžu nokalpojuši un novecojuši ne tikai fiziski, bet arī morāli.

Iepriekš pilsētas ielās bija vērojami tūristi, kuri, ieraugot Baltijas vecākā elektriskā tramvaja vienības, steigšus vilka ārā fotokameru, lai iemūžinātu šo eksotisko skatu.

Iespējams, ka paies laiks un līdzīgi kā par citām seno laiku liecībām liepājnieki arī atmiņās par vecajiem vagoniem gremdēsies ar prāvu devu nostalģijas.

Antikvāra cienītājiem gan joprojām ir iespēja ieraudzīt vecos vagonus, kas labāk nekā jaunie ir piemēroti Ziemassvētku rotājumu pielaikošanai.

Subjektīvs, bet visnotaļ trāpīgs vērtējums vēsta, ka tieši Liepājai izdevies radīt krāšņākos svētku tramvajus Latvijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.