“Hibrīdapdraudējumu radītā bīstamība nepārtraukti palielinās, arī Vācijā,” iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints sacīja žurnālistiem centra atklāšanas ceremonijā Berlīnē.

“Ārvalstu varas mums uzbrūk, izmantojot spiegošanu, sabotāžu, kiberuzbrukumus un dezinformācijas kampaņas,” sacīja ministrs.

Hibrīddraudu novēršanas apvienotā centra mērķis ir veicināt koordināciju starp iekšzemes un ārvalstu izlūkošanas aģentūrām, policiju, citiem drošības dienestiem un reģionālajām iestādēm.

Dobrints teica, ka centrs palīdzēs noteikt par prioritāti “koordināciju, nevis varas cīniņus” valstī, kas bieži tiek kritizēta par sadrumstaloto birokrātiju.

Tāpat kā vairākās citās Eiropas valstīs, Vācijā ir novērota virkne aizdomīgu bezpilota lidaparātu lidojumu virs un netālu no jutīgiem objektiem, piemēram, militārām bāzēm, elektrostacijām un lidostām.

Spriedze attiecībās ar Maskavu ir pieaugusi, jo Vācija ir kļuvusi par vienu no galvenajām Ukrainas atbalstītājām un sākusi plaši uzlabot savu aizsardzību kā daļu no NATO alianses.

“Mūsu valsts atrodas ārvalstu varu redzeslokā, un mūsu brīvība, demokrātija un labklājība tiek apdraudētas gandrīz katru dienu,” teica iekšlietu ministrs.

Viņš pieļāva reformas Vācijas izlūkdienestos, attālinoties no tīras izlūkdatu vākšanas un pievēršoties aktīvākai lomai nacionālās drošības apdraudējumu novēršanā.

Izlūkdienestiem ir jāuzņemas “citādāka loma pasaulē, kas ir mainījusies salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirms 30, 40 vai 50 gadiem”, Dobrints teica, apgalvojot, ka Vācijai ir jārīkojas, lai tās izlūkdienestu darbība būtu “tādā pašā līmenī” kā to Rietumu kolēģiem.

Dobrints arī aicināja Vāciju sadarboties ar citām Eiropas valstīm, lai panāktu ASV un Ķīnu mākslīgā intelekta jomā, uzsverot, ka Eiropa nedrīkst kavēties un “un vienkārši stāvēt līdzās un vērot”.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, pagājušajā gadā Vācijā tika reģistrēti aptuveni 334 000 kibernoziegumu gadījumu, no kuriem divas trešdaļas avots bija ārzemēs vai nenoskaidrotās vietās.