Svētdiena, 26. maijs Varis, Eduards, Edvards
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

2023. gada apskats: Desmit nozīmīgākie notikumi Liepājā

Atskatoties uz aizejošo 2023. gadu, laikraksts “Kurzemes Vārds” apkopojis nozīmīgākos, skaļākos, pamanāmākos un būtiskākos notikumus.

2023. gada apskats: Desmit nozīmīgākie notikumi Liepājā
Foto: Egons Zīverts
Foto: Egons Zīverts
30.12.2023 06:30

"Kurzemes Vārds"

Nebeidzamie ielu remonti

Šis gads Liepājā daudziem transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem atmiņā paliks ar iepriekš nepieredzētu ielu labiekārtošanas un rekonstrukcijas vērienu.

Darbi daudzviet noritēja vienlaikus, līdz ar to liepājniekiem un pilsētas viesiem bieži bija jārēķinās ar satiksmes plūsmas izmaiņām, jāmeklē apbraukšanas ceļi, jāgaida sastrēgumos.

Arī pilsētas centrā raka, līdzināja, bruģēja, asfaltēja uz nebēdu, taču decembrī, nokūstot sniegam, atklājās, ka K. Zāles laukumā ar jauno ceļa segumu viss nebūt nav tik gludi – bruģis vietām iesēdies, vietām izcilājies.

Pašvaldība sola, ka tuvākajā laikā defekti būs novērsti. 

Ielu remonti tracināja autobraucējus mēnešiem, un joki par to, ka domē pēc nejaušības principa nosaka, kuru ielu slēgt šonedēļ, mijās ar dusmām par būvdarbu kvalitāti un jaunajiem satiksmes risinājumiem. Foto: Egons Zīverts

“Šis gads Liepājā ir pagājis ielu labiekārtošanas zīmē, un, protams,  tas ir bijis izaicinoši pašvaldībai, neērti gājējiem un visu veidu braucējiem.

Ne bez savām grūtībām, bet daudz ir paveikts – Lielā iela kardināli pārbūvēta, Ganību iela atjaunota, Uliha ielas un Kūrmājas prospekta krustojumā izbūvēts jauns aplis un sakārtota vēl virkne ielu un krustojumu.

To, cik kopumā rekonstrukcijas darbi bijuši veiksmīgi, varēšu novērtēt vien tad, kad tie būs pilnībā pabeigti. Jāatrisina situācija K. Zāles laukumā, jāpabeidz Jūras un Graudu ielas krustojums un citi projekti,” klāsta Liepājas mērs Gunārs Ansiņš.

Vannu māja – visiem ir viedoklis

Šogad būtisks solis sperts pretim vēsturiskās Vannu mājas atdzimšanai Miķeļa Valtera ielā 13 – rudenī izsniegta būvatļauja veselības veicināšanas centra būvniecībai, tajā iekļaujot papildu prasības.

Lai gan šis ir sen gaidīts projekts, liepājnieki tā attīstītājiem – Lietuvas uzņēmumam “Liepojos kopos” – nesteidza, tā teikt, izklāt sarkano paklāju –

iedzīvotāji lauza šķēpus gan par iecerēto autostāvvietu pie stadiona “Olimpija”, kam jāziedo vairāk nekā 40 koki,

gan arī spa centra būvniecības ieceres apspriešanas sanāksmē izteica iebildes par jaunās būves augstumu, stāvu skaitu, celtnes arhitektonisko veidolu.

Projektētājam no būvatļaujas izdošanas doti pieci gadi nosacījumu izpildei. Termiņš ir 2028. gada 17. novembris. Foto: Egons Zīverts

Kopumā būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem to atbalstījuši 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt noraidoši izteikušies 17% jeb 34 dalībnieki.

Apspriešanas rezultāti esot ņemti vērā, tāpēc arī projekta attīstītājiem izvirzītas papildu prasības.

Liepājas būvvalde norāda, ka būvniecība uzsākama vien tad, kad būs izpildīti visi projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumi.

Projektētāja “K IDEA” pārstāvis Andris Kokins novembrī prognozēja, ka būvprojektu pilnā apjomā varētu iesniegt četru piecu mēnešu laikā.

Atvainojiet, mums te notekūdeņi ieplūst jūrā!

Jūlija izskaņā Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Šķēdē pēkšņi sabruka pirmsattīrīšanas rezervuāra siena. Daļa pilsētas notekūdeņu neattīrīti ieplūda Baltijas jūrā.

Kopējais vidē nonākušais neattīrītu notekūdeņu apjoms ir 10 130,46 m³.

Mediķi ieteica cilvēkiem neiet peldēties apdraudējuma zonā, tā pasargājot sevi no saslimšanas riskiem. Pāris dienu vēlāk aizliegums tika atcelts.

Iemesls, kādēļ šāda avārija notikusi, tā arī palicis neskaidrs.

Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu avārija atgādināja, cik trausla ir situācija ar tik nopietnu būvi pašā jūras krastā. Foto: Egons Zīverts

Aprēķinātais kaitējums par jūrā noplūdinātajiem notekūdeņiem bija 3334,26 eiro, bet 60,60 eiro – par notekūdeņiem, kas iztecēja uzņēmuma teritorijā no sabrukušā rezervuāra. Tas viss nekavējoties samaksāts.

Tomēr decembrī nāca klajā informācija, ka “Liepājas ūdens” vēl nav samaksājis 500 eiro administratīvo sodu.

“Arī šo summu samaksājām, tiklīdz saņēmām rēķinu, tas bija radies kļūmes pēc,” pārpratumu kliedē A. Dejus.

Iepriekš izskanējis minējums, ka pavasarī varētu tikt uzsākta jauna priekšattīrīšanas bloka būvniecība.

“Pašlaik notiek projektēšana. Kad tā būs pabeigta, varēsim runāt par nākamo soli. Pagaidām neko vairāk pateikt nevaru,” saka A. Dejus.

Liepājas galvenā augstskola – Rīgas Tehniskā universitāte

Šogad nevilšus bija jāsāk domāt, ka drīz vien Liepājā paliks tikai viena augstākās izglītības iestāde – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

Tās paspārnē jau esošajai Latvijas Jūras akadēmijai, ko pievienoja pērn, un citām izglītības iestādēm, RTU pieņēmusi arī divas Liepājas izglītības iestādes ar senām tradīcijām – Jūrniecības koledžu (LJK) un Liepājas Universitāti (LiepU).

Uz to mudināja dibinātāja – Izglītības un zinātnes ministrija.

Ja ar LJK gāja gludi, tad LiepU gan sākotnēji izteica vēlmi par laulībām ar Latvijas Universitāti. Tomēr dibinātājs bija izlēmis citādi un par piemērotāko partneri atzinis RTU.

Nācās piekāpties, pretējā gadījumā tiktu zaudēts finansējums 10 miljonu eiro apmērā.

Vai varēs saglabāt savu autonomiju, bija viens no liepājnieku interesējošajiem jautājumiem. Tobrīd saņemta pozitīva atbilde, un arī pagaidām izglītības iestāžu vadītāji – Jūrniecības koledžas direktors Jānis Džeriņš un LiepU rektore Dace Medne – klāsta, ka jūtas kā patstāvīgas struktūrvienības.

Liepājas mērs Gunārs Ansiņš sarokojas ar RTU rektoru Tāli Juhnu pēc tam, kad parakstīts Nodomu protokols par sadarbību Jūrniecības koledžas reorganizācijas procesā. Pašvaldība liek lielas cerības, ka izdosies izskolot Liepājai un Kurzemei tautsaimniecībā derīgus speciālistus. Foto: Egons Zīverts

Jūrniecības koledža integrēta RTU ar šā gada 1. aprīli, kļūstot par struktūrvienību.

LiepU tiks pievienota ar nākamā gada martu, tiek gatavoti dokumenti nodošanai RTU pārvaldībā, norit studiju programmu salīdzināšana, akadēmiskā personāla izvērtēšana utt.

Rats ir iekustējies, bez iespējas to pagriezt atpakaļ.

RTU rektors Tālis Juhna “Kurzemes Vārdam” intervijā norādījis, ka LiepU, kopīgojot resursus ar RTU Jūrniecības koledžu un RTU Liepājas studiju un zinātnes centru, tiks efektīvi izmantoti līdzekļi un ciešā sadarbībā sperti nozīmīgi soļi izglītības īstenošanā un pilnveidē Liepājā  un visā Kurzemē.

Devītklasnieki ar viltus izlaidumiem

Pirmo gadu 9. klases skolēni kārtoja eksāmenus atbilstoši jaunajam mācību saturam, un pirmo reizi noslēguma darbus vērtēja centralizēti, nevis laboja uz vietas skolās, kā tas bija līdz šim.

Daudzus rezultāti satrieca. Izlaidums nosvinēts, sapņu pilis uzbūvētas…

Bet realitātē – caurkrišana eksāmenā, pasniedz tikai liecību, ir jāatgriežas skolas solā, lai vēlreiz apgūtu 9. klases mācību saturu.

Vislielākais klupšanas akmens daudziem izrādījās matemātikas eksāmens, kurā savākt nepieciešamos 10% bija grūti vairāk nekā 800 skolēniem visā Latvijā. 

Liepājas Izglītības pārvaldē informēja, ka eksāmenos nepaveicās 44 devītās klases skolēniem – 36 no tiem nav ieguvuši centralizētajā eksāmenā matemātikā nepieciešamos 10 procentus, savukārt pārējie – latviešu valodā un angļu valodā.

Šogad jūnijā gadījās situācijas, kad 9. klases skolēni svinēja  izlaidumu, lai arī nemaz nezināja, vai ir ieguvuši pamatizglītību. Uzzinot, ka jāpaliek uz otru gadu, šoks bijis pamatīgs. Foto: Publicitātes

Savukārt Dienvidkurzemes novadā eksāmenus kārtoja 357 devītās klases skolēni, no kuriem 20 tajos izkrita.

Latviešu valodas eksāmenu sekmīgi nokārtoja visi, angļu valodā izkrita trīs, savukārt matemātikā – 19 skolēni. Divi nenokārtoja ne angļu valodu, ne matemātiku.

Ko patlaban dara šie jaunieši? Piemēram, Liepājas Dzintara vidusskolā, kur 10 skolēni nenokārtoja matemātikas eksāmenu, lielākā daļa mācības turpina.

Īpašs uzsvars tiek likts uz eksāmenu priekšmetiem. Skolēniem ir izstrādāti individuālie mācību plāni, tos savstarpēji saskaņojot ar konkrētā mācību priekšmeta skolotāju, skolēnu un vecākiem. 

Nu jau vērtējuma slieksnis ir palielināts līdz 15%, lai 2024./2025. mācību gadā tas sasniegtu iecerētos 20%. Tas nozīmē, ka skolēniem jāmācās čaklāk un cītīgāk.

Uz Rīgu ar vilcienu

No augusta satiksmi starp Liepāju un Rīgu ikdienā nodrošina arī vilciens, kas ir lētāks, bet nav lēnāks par autobusiem, kas ierasti kursē šajā maršrutā.

Tagad liepājnieki agri no rīta ar vilcienu var nokļūt Rīgā, bet vakaros atgriezties.

Brauciens ilgst mazliet vairāk nekā trīs stundas, un

jau pirmajās nedēļās ap 120 cilvēku to izvēlējās katrā braucienā starp abiem galapunktiem, maršruta stacijās vidusposmā braucēju bija vēl vairāk.

Ja agrāk sarunas ar satiksmes ministriem par regulāro vilcienu reisu atjaunošanu īsti nevedās un nācās klausīties atrunas, ka nebūs piepildījuma, trūkst vagonu un tas ir diezgan dārgi, tad tēvzemietis Jānis Vitenbergs, iespējams, ar nelielu uzstājību, bet gan jau arī ne bez labvēlīgas apstākļu sakritības, kad visā Eiropā vilcienu satiksmes sakārtošanai dota zaļā gaisma, bet autobusu pārvadātāji brīžiem nespēja nodrošināt reisus, panāca to, par ko daudzi liepājnieki patiesi priecājās.

Vilciena regulārā satiksme starp Rīgu un Liepāju šogad iepriecināja daudzus jo daudzus, tāpēc jācer, ka šis pakalpojums būs aizvien pieprasītāks. Foto: Aigars Prūsis

Braucēji pamazām sāk prasīt ko vairāk – iespēju rezervēt sēdvietu vilcienā, lielāku komfortu, bet kopumā vilciens ir pieprasīts, turklāt pilsētas satiksmes organizētāji diezgan ātri tika galā ar maršrutu salāgošanu, lai līdz vilcienam un no tā var ērti aizbraukt ar sabiedrisko transportu.

Arī jaunajam satiksmes ministram Kasparam Brikšenam vilcieni ļoti patīk, bet raižu viņam ar tiem pietiek arī bez mūsu maršruta, jo būs jātiek galā gan ar “RailBaltica” naudas problēmām, gan jaunajiem elektrovilcieniem, kas jau pievīluši pirmajās nedēļās.

Taču, tā kā nupat gada nogalē sācis kursēt arī regulārs vilciens starp Rīgu un Viļņu, var teikt, ka dzelzceļa satiksmes atdzimšana ir nenovēršami sākusies, un jādomā, ka arī mēs varēsim cerēt uz attīstību.

Piena upes bez ķīseļa krastiem

Gada sākumā piena iepirkuma cena samazinājās visā Eiropas Savienībā, bet izteikti – Lietuvā un Latvijā. Iepircēji nometa aptuveni 40% cenas, un pārdot nācās zem pašizmaksas.

Lietuvā bija zemnieki, kuri pienu lēja uz lauka, bet Latvijā Dienvidkurzemes piensaimnieks Jānis Jansons organizēja piena dumpi, Liepājā un Grobiņā atdodot cilvēkiem pienu par velti. Interese bija milzīga, rindas garas, bet diez vai tāda akcija bija iedarbīga, ļaudis drīzāk priecājās ko dabūt par velti, nevis juta līdzi pienkopjiem.

Pienkopji turpina cīnīties ar smago ekonomisko situāciju, kuru šogad redzējām kā protesta akcijas un piena dāvināšanu pircējiem. Foto: Egons Zīverts

Rucavas pagasta zemnieku saimniecības “Šēperi” īpašniece Sanita Timbra, kas aprūpē 40 slaucamu govju ganāmpulku, gada nogalē atzīst, ka, kaut arī iepircēji pienam cenu nedaudz pielika, joprojām neesot nekā iepriecinoša.

Apkaimē daudzi piena ganāmpulkus samazinot vai pavisam likvidējot.

“Nopelnīt neko nevar, tāpēc govīm nepasūtām tik daudz mikroelementu, cik vajadzētu.

Taču piedevas jādod, jāpiebaro ar rapsi, lai piens būtu. Mums vismaz nav jāpērk lopbarība, jo paši audzējam graudus,” Sanita stāsta, ka arī elektrības sadārdzinājuma dēļ brīžiem nolaižas rokas.

Ne viens vien zemnieks šogad likvidējis piena ražošanu, bet nav sajūtas, ka kādu tas valstī īpaši uztrauktu. “Labi, ka mums nav jāmaksā algas, jo strādājam paši; citādi tiešām būtu bankrots,” zemniece ir tieša.

Nav šofera, nav autobusa reisā

Gada sākumā Konkurences padome (KP) nāca klajā ar ziņojumu, ka AS “Liepājas autobusu parks” (LAP) slēdzis aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos, tādēļ LAP piemērots naudas sods 862 700 eiro apmērā.

Un, lai arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns minēja, ka secinājumi ir kļūdaini, tādēļ LAP lēma pārsūdzēt KP lēmumu, nedienas ap uzņēmumu turpinājās.

24. martā LAP atbrīvoja no amata L. Krongornu, valdē tagad darbojas Anna Valtere un līdzšinējais LAP tehniskais direktors Guntis Avots.

Rudenī LAP parakstīja vienošanos ar KP par tiesiskā strīda izbeigšanu bez vainas atzīšanas par KP lēmumu.

Taču galvenais kreņķis, ar ko uzņēmums saskaras, ir nespēja izpildīt lielu daudzumu apkalpojamo reisu.

Kā galvenais iemesls norādīts – šoferu masveida slimošana, kā arī tehniskas ķibeles.

Sabiedriskā transporta pieskatītāji – Autotransporta direkcija – saskaitījuši, ka šogad “Liepājas autobusu parks” nav izbraucis aptuveni 1000 reisos. Līgumos paredzētie sodi par šādu neizdarību gan izrādījās simboliski.

”Liepājas autobusu parka” atcelto reisu nedienas meta ēnu arī pār Liepājas vārdu. Foto: Egons Zīverts

Šoferi aizkulisēs baumo par sliktu attieksmi un pārāk zemām algām, bet uzņēmēji sūdzas, ka trūkst darba roku, bet celt algas nevar, jo noslēgtie līgumi ar pasūtītāju to neļaujot izdarīt.

Jautājumu solīja risināt arī jaunās valdības ministri, bija runa arī par līgumu laušanu, taču vienīgais risinājums bija Autotransporta direkcijas ieteikums LAP vienoties par reisu pārdali apvienībā ar SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss” un AS “Nordeka”.

Kopā būšana sportā uz lielajiem ekrāniem

J. Čakstes laukums nu jau ierasti liepājniekiem ir vieta, kur kopā svinēt svētkus, bet, kad maijā un septembrī te parādījās lielais ekrāns, lai visi kopā varētu noskatīties vispirms Latvijas hokeja izlases spēles pasaules čempionātā, bet pēc tam basketbola valstsvienības startu Pasaules kausā, tas bija agrāk nepieredzēts pasākums.

Skatītāji valstsvienībām cītīgi juta līdzi – aiz laimes kliedzot par katriem mūsējo gūtajiem punktiem un pārdzīvojot par katru zaudējumu.

Hokeja čempionāta ceturtdaļfināla spēle un cīņa par bronzu vainagojās uzvarā, kas ne vienu vien liepājnieku laukumā atstāja ar asarām acīs,

un negaidītā brīvdiena bija mazākā no balvām, kas gan izraisīja arī ne mazums joku par lēmumu pieņemšanas tempu šajā gadījumā un “laika vilkšanu” patiešām nopietnās valsts lietās.

Latvijas hokeja valstsvienības bronzu J. Čakstes laukumā liepājnieki svinēja divreiz – uzvaras brīdī gavilējot kopā ar līdzcilvēkiem, un vēlāk, sagaidot izlases spēlētājus pilsētā.

Gan pavasarī, gan rudenī simtiem liepājnieku svarīgākās hokeja un basketbola spēles izvēlējās skatīties kopā J. Čakstes laukumā, cits no cita gūstot enerģiju un drosmi skaļi paust emocijas. Foto: Egons Zīverts

Basketbola izlases spēles septembrī gan atstāja nedaudz rūgtāku garšu, ne tikai tāpēc, ka Liepājas Olimpiskā centra arēnā ceļu uz panākumiem sākušo puišu rindās nebija liepājnieku – Kristaps Porziņģis satraumējās, bet Mareku Mejeri mājās atstāja galvenais treneris.

Taču uz Pasaules kausa izcīņas ceturtdaļfināla spēli tik un tā ieradās ap 300 skatītāju.

Lielākā daļa bija skolēni, arī Liepājas pašvaldības darbinieki, kas aplaudēja, ūjināja un cerēja, ka pratīsim izcīnīt medaļu arī basketbolā.

Lai arī neizdevās, basketbolistu veikums tika novērtēts, bet Liepājai ir vērts piedāvāt kopīgu sporta skatīšanās aktivitāti arī turpmāk, jo tā saliedē sabiedrību un rada daudz pozitīvu emociju.

Vasarās šī ir pavisam cita pilsēta

Liepāja vasarā tradicionāli pārtop īstā ballīšu galvaspilsētā, tā pa īstam apliecinot kūrortpilsētas statusu.

Kritiķi ir vēl skarbāki un teic, ka nebūtu vasaras, Liepāja šķistu izmirusi. Tik traki varbūt arī nav, taču skaidrs, ka pasākumi siltajos mēnešos Liepājā tiešām nozīmē viesu pieplūdumu.

Kad 22. jūlijā populārā grupa “Prāta vētra” Liepājā rīkoja savu vienīgo šīs vasaras koncertu, tas ierasti atvilināja skatītājus no visas Latvijas.

Jau labu laiku iepriekš naktsmāju cenas pilsētā pieauga milzu apmēros – meklētāji vēstīja, ka viena nakts viesnīcā maksā teju 700 eiro un

pieticīgi hosteļi no istabiņām par 30 eiro kā uz burvju mājienu pārvērtās par 200 eiro vērtiem apartamentiem pie jūras.

Turklāt pēc divām nedēļām burzma Liepājā atgriezās, jo augusts sākās ar festivālu “Summer Sound”.

Ovācijas izpelnījās ukraiņu grupa “Kalush Orchestra”, kuru festivāla dalībnieki sagaidīja ar Ukrainas karogiem, simpātijas tika arī vietējiem māksliniekiem, bet visa pilsēta mudžēja no festivāla publikas, kas gribēja ēst, dzert un ballēties.

Festivālu ”Summer Sound” šogad apmeklēja rekordliels cilvēku skaits – vairāk nekā 40 tūkstoši. Foto: Ģirts Gertsons

Skaļās vasaras naktis Liepājā gan neiet pie sirds visiem, jo īpaši tiem, kas šurp pārceļas kā uz mīlīgu vasarnīcu pie jūras.

Pašvaldības policijai bija jāreaģē uz regulāriem iesniegumiem, ka kultūras nama “Wiktorija” pagalmā, Pasta ielā un Juliannas pagalma apkārtnē dziesmas neapklust līdz rīta gaismai, bet vasaras izskaņā tika izveidota iedzīvotāju iniciatīva portālā manabalss.lv, lai izklaides vietām, kas atrodas blakus dzīvojamām mājām, noteiktu stingrākus ierobežojumus.

Taču tas nu gan jāsaprot, ka Liepāja vasarās – tā ir gandrīz nebeidzama ballīte!

Saistītie raksti

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz