Nebeidzamie ielu remonti

Šis gads Liepājā daudziem transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem atmiņā paliks ar iepriekš nepieredzētu ielu labiekārtošanas un rekonstrukcijas vērienu.

Darbi daudzviet noritēja vienlaikus, līdz ar to liepājniekiem un pilsētas viesiem bieži bija jārēķinās ar satiksmes plūsmas izmaiņām, jāmeklē apbraukšanas ceļi, jāgaida sastrēgumos.

Arī pilsētas centrā raka, līdzināja, bruģēja, asfaltēja uz nebēdu, taču decembrī, nokūstot sniegam, atklājās, ka K. Zāles laukumā ar jauno ceļa segumu viss nebūt nav tik gludi – bruģis vietām iesēdies, vietām izcilājies.

Pašvaldība sola, ka tuvākajā laikā defekti būs novērsti. 

“Šis gads Liepājā ir pagājis ielu labiekārtošanas zīmē, un, protams,  tas ir bijis izaicinoši pašvaldībai, neērti gājējiem un visu veidu braucējiem.

Ne bez savām grūtībām, bet daudz ir paveikts – Lielā iela kardināli pārbūvēta, Ganību iela atjaunota, Uliha ielas un Kūrmājas prospekta krustojumā izbūvēts jauns aplis un sakārtota vēl virkne ielu un krustojumu.

To, cik kopumā rekonstrukcijas darbi bijuši veiksmīgi, varēšu novērtēt vien tad, kad tie būs pilnībā pabeigti. Jāatrisina situācija K. Zāles laukumā, jāpabeidz Jūras un Graudu ielas krustojums un citi projekti,” klāsta Liepājas mērs Gunārs Ansiņš.

Vannu māja – visiem ir viedoklis

Šogad būtisks solis sperts pretim vēsturiskās Vannu mājas atdzimšanai Miķeļa Valtera ielā 13 – rudenī izsniegta būvatļauja veselības veicināšanas centra būvniecībai, tajā iekļaujot papildu prasības.

Lai gan šis ir sen gaidīts projekts, liepājnieki tā attīstītājiem – Lietuvas uzņēmumam “Liepojos kopos” – nesteidza, tā teikt, izklāt sarkano paklāju –

iedzīvotāji lauza šķēpus gan par iecerēto autostāvvietu pie stadiona “Olimpija”, kam jāziedo vairāk nekā 40 koki,

gan arī spa centra būvniecības ieceres apspriešanas sanāksmē izteica iebildes par jaunās būves augstumu, stāvu skaitu, celtnes arhitektonisko veidolu.

Kopumā būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem to atbalstījuši 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt noraidoši izteikušies 17% jeb 34 dalībnieki.

Apspriešanas rezultāti esot ņemti vērā, tāpēc arī projekta attīstītājiem izvirzītas papildu prasības.

Liepājas būvvalde norāda, ka būvniecība uzsākama vien tad, kad būs izpildīti visi projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumi.

Projektētāja “K IDEA” pārstāvis Andris Kokins novembrī prognozēja, ka būvprojektu pilnā apjomā varētu iesniegt četru piecu mēnešu laikā.

Atvainojiet, mums te notekūdeņi ieplūst jūrā!

Jūlija izskaņā Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Šķēdē pēkšņi sabruka pirmsattīrīšanas rezervuāra siena. Daļa pilsētas notekūdeņu neattīrīti ieplūda Baltijas jūrā.

Kopējais vidē nonākušais neattīrītu notekūdeņu apjoms ir 10 130,46 m³.

Mediķi ieteica cilvēkiem neiet peldēties apdraudējuma zonā, tā pasargājot sevi no saslimšanas riskiem. Pāris dienu vēlāk aizliegums tika atcelts.

Iemesls, kādēļ šāda avārija notikusi, tā arī palicis neskaidrs.

Aprēķinātais kaitējums par jūrā noplūdinātajiem notekūdeņiem bija 3334,26 eiro, bet 60,60 eiro – par notekūdeņiem, kas iztecēja uzņēmuma teritorijā no sabrukušā rezervuāra. Tas viss nekavējoties samaksāts.

Tomēr decembrī nāca klajā informācija, ka “Liepājas ūdens” vēl nav samaksājis 500 eiro administratīvo sodu.

“Arī šo summu samaksājām, tiklīdz saņēmām rēķinu, tas bija radies kļūmes pēc,” pārpratumu kliedē A. Dejus.

Iepriekš izskanējis minējums, ka pavasarī varētu tikt uzsākta jauna priekšattīrīšanas bloka būvniecība.

“Pašlaik notiek projektēšana. Kad tā būs pabeigta, varēsim runāt par nākamo soli. Pagaidām neko vairāk pateikt nevaru,” saka A. Dejus.

Liepājas galvenā augstskola – Rīgas Tehniskā universitāte

Šogad nevilšus bija jāsāk domāt, ka drīz vien Liepājā paliks tikai viena augstākās izglītības iestāde – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

Tās paspārnē jau esošajai Latvijas Jūras akadēmijai, ko pievienoja pērn, un citām izglītības iestādēm, RTU pieņēmusi arī divas Liepājas izglītības iestādes ar senām tradīcijām – Jūrniecības koledžu (LJK) un Liepājas Universitāti (LiepU).

Uz to mudināja dibinātāja – Izglītības un zinātnes ministrija.

Ja ar LJK gāja gludi, tad LiepU gan sākotnēji izteica vēlmi par laulībām ar Latvijas Universitāti. Tomēr dibinātājs bija izlēmis citādi un par piemērotāko partneri atzinis RTU.

Nācās piekāpties, pretējā gadījumā tiktu zaudēts finansējums 10 miljonu eiro apmērā.

Vai varēs saglabāt savu autonomiju, bija viens no liepājnieku interesējošajiem jautājumiem. Tobrīd saņemta pozitīva atbilde, un arī pagaidām izglītības iestāžu vadītāji – Jūrniecības koledžas direktors Jānis Džeriņš un LiepU rektore Dace Medne – klāsta, ka jūtas kā patstāvīgas struktūrvienības.

Jūrniecības koledža integrēta RTU ar šā gada 1. aprīli, kļūstot par struktūrvienību.

LiepU tiks pievienota ar nākamā gada martu, tiek gatavoti dokumenti nodošanai RTU pārvaldībā, norit studiju programmu salīdzināšana, akadēmiskā personāla izvērtēšana utt.

Rats ir iekustējies, bez iespējas to pagriezt atpakaļ.

RTU rektors Tālis Juhna “Kurzemes Vārdam” intervijā norādījis, ka LiepU, kopīgojot resursus ar RTU Jūrniecības koledžu un RTU Liepājas studiju un zinātnes centru, tiks efektīvi izmantoti līdzekļi un ciešā sadarbībā sperti nozīmīgi soļi izglītības īstenošanā un pilnveidē Liepājā  un visā Kurzemē.

Devītklasnieki ar viltus izlaidumiem

Pirmo gadu 9. klases skolēni kārtoja eksāmenus atbilstoši jaunajam mācību saturam, un pirmo reizi noslēguma darbus vērtēja centralizēti, nevis laboja uz vietas skolās, kā tas bija līdz šim.

Daudzus rezultāti satrieca. Izlaidums nosvinēts, sapņu pilis uzbūvētas…

Bet realitātē – caurkrišana eksāmenā, pasniedz tikai liecību, ir jāatgriežas skolas solā, lai vēlreiz apgūtu 9. klases mācību saturu.

Vislielākais klupšanas akmens daudziem izrādījās matemātikas eksāmens, kurā savākt nepieciešamos 10% bija grūti vairāk nekā 800 skolēniem visā Latvijā. 

Liepājas Izglītības pārvaldē informēja, ka eksāmenos nepaveicās 44 devītās klases skolēniem – 36 no tiem nav ieguvuši centralizētajā eksāmenā matemātikā nepieciešamos 10 procentus, savukārt pārējie – latviešu valodā un angļu valodā.

Savukārt Dienvidkurzemes novadā eksāmenus kārtoja 357 devītās klases skolēni, no kuriem 20 tajos izkrita.

Latviešu valodas eksāmenu sekmīgi nokārtoja visi, angļu valodā izkrita trīs, savukārt matemātikā – 19 skolēni. Divi nenokārtoja ne angļu valodu, ne matemātiku.

Ko patlaban dara šie jaunieši? Piemēram, Liepājas Dzintara vidusskolā, kur 10 skolēni nenokārtoja matemātikas eksāmenu, lielākā daļa mācības turpina.

Īpašs uzsvars tiek likts uz eksāmenu priekšmetiem. Skolēniem ir izstrādāti individuālie mācību plāni, tos savstarpēji saskaņojot ar konkrētā mācību priekšmeta skolotāju, skolēnu un vecākiem. 

Nu jau vērtējuma slieksnis ir palielināts līdz 15%, lai 2024./2025. mācību gadā tas sasniegtu iecerētos 20%. Tas nozīmē, ka skolēniem jāmācās čaklāk un cītīgāk.

Uz Rīgu ar vilcienu

No augusta satiksmi starp Liepāju un Rīgu ikdienā nodrošina arī vilciens, kas ir lētāks, bet nav lēnāks par autobusiem, kas ierasti kursē šajā maršrutā.

Tagad liepājnieki agri no rīta ar vilcienu var nokļūt Rīgā, bet vakaros atgriezties.

Brauciens ilgst mazliet vairāk nekā trīs stundas, un

jau pirmajās nedēļās ap 120 cilvēku to izvēlējās katrā braucienā starp abiem galapunktiem, maršruta stacijās vidusposmā braucēju bija vēl vairāk.

Ja agrāk sarunas ar satiksmes ministriem par regulāro vilcienu reisu atjaunošanu īsti nevedās un nācās klausīties atrunas, ka nebūs piepildījuma, trūkst vagonu un tas ir diezgan dārgi, tad tēvzemietis Jānis Vitenbergs, iespējams, ar nelielu uzstājību, bet gan jau arī ne bez labvēlīgas apstākļu sakritības, kad visā Eiropā vilcienu satiksmes sakārtošanai dota zaļā gaisma, bet autobusu pārvadātāji brīžiem nespēja nodrošināt reisus, panāca to, par ko daudzi liepājnieki patiesi priecājās.

Braucēji pamazām sāk prasīt ko vairāk – iespēju rezervēt sēdvietu vilcienā, lielāku komfortu, bet kopumā vilciens ir pieprasīts, turklāt pilsētas satiksmes organizētāji diezgan ātri tika galā ar maršrutu salāgošanu, lai līdz vilcienam un no tā var ērti aizbraukt ar sabiedrisko transportu.

Arī jaunajam satiksmes ministram Kasparam Brikšenam vilcieni ļoti patīk, bet raižu viņam ar tiem pietiek arī bez mūsu maršruta, jo būs jātiek galā gan ar “RailBaltica” naudas problēmām, gan jaunajiem elektrovilcieniem, kas jau pievīluši pirmajās nedēļās.

Taču, tā kā nupat gada nogalē sācis kursēt arī regulārs vilciens starp Rīgu un Viļņu, var teikt, ka dzelzceļa satiksmes atdzimšana ir nenovēršami sākusies, un jādomā, ka arī mēs varēsim cerēt uz attīstību.

Piena upes bez ķīseļa krastiem

Gada sākumā piena iepirkuma cena samazinājās visā Eiropas Savienībā, bet izteikti – Lietuvā un Latvijā. Iepircēji nometa aptuveni 40% cenas, un pārdot nācās zem pašizmaksas.

Lietuvā bija zemnieki, kuri pienu lēja uz lauka, bet Latvijā Dienvidkurzemes piensaimnieks Jānis Jansons organizēja piena dumpi, Liepājā un Grobiņā atdodot cilvēkiem pienu par velti. Interese bija milzīga, rindas garas, bet diez vai tāda akcija bija iedarbīga, ļaudis drīzāk priecājās ko dabūt par velti, nevis juta līdzi pienkopjiem.

Rucavas pagasta zemnieku saimniecības “Šēperi” īpašniece Sanita Timbra, kas aprūpē 40 slaucamu govju ganāmpulku, gada nogalē atzīst, ka, kaut arī iepircēji pienam cenu nedaudz pielika, joprojām neesot nekā iepriecinoša.

Apkaimē daudzi piena ganāmpulkus samazinot vai pavisam likvidējot.

“Nopelnīt neko nevar, tāpēc govīm nepasūtām tik daudz mikroelementu, cik vajadzētu.

Taču piedevas jādod, jāpiebaro ar rapsi, lai piens būtu. Mums vismaz nav jāpērk lopbarība, jo paši audzējam graudus,” Sanita stāsta, ka arī elektrības sadārdzinājuma dēļ brīžiem nolaižas rokas.

Ne viens vien zemnieks šogad likvidējis piena ražošanu, bet nav sajūtas, ka kādu tas valstī īpaši uztrauktu. “Labi, ka mums nav jāmaksā algas, jo strādājam paši; citādi tiešām būtu bankrots,” zemniece ir tieša.

Nav šofera, nav autobusa reisā

Gada sākumā Konkurences padome (KP) nāca klajā ar ziņojumu, ka AS “Liepājas autobusu parks” (LAP) slēdzis aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos, tādēļ LAP piemērots naudas sods 862 700 eiro apmērā.

Un, lai arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns minēja, ka secinājumi ir kļūdaini, tādēļ LAP lēma pārsūdzēt KP lēmumu, nedienas ap uzņēmumu turpinājās.

24. martā LAP atbrīvoja no amata L. Krongornu, valdē tagad darbojas Anna Valtere un līdzšinējais LAP tehniskais direktors Guntis Avots.

Rudenī LAP parakstīja vienošanos ar KP par tiesiskā strīda izbeigšanu bez vainas atzīšanas par KP lēmumu.

Taču galvenais kreņķis, ar ko uzņēmums saskaras, ir nespēja izpildīt lielu daudzumu apkalpojamo reisu.

Kā galvenais iemesls norādīts – šoferu masveida slimošana, kā arī tehniskas ķibeles.

Sabiedriskā transporta pieskatītāji – Autotransporta direkcija – saskaitījuši, ka šogad “Liepājas autobusu parks” nav izbraucis aptuveni 1000 reisos. Līgumos paredzētie sodi par šādu neizdarību gan izrādījās simboliski.

Šoferi aizkulisēs baumo par sliktu attieksmi un pārāk zemām algām, bet uzņēmēji sūdzas, ka trūkst darba roku, bet celt algas nevar, jo noslēgtie līgumi ar pasūtītāju to neļaujot izdarīt.

Jautājumu solīja risināt arī jaunās valdības ministri, bija runa arī par līgumu laušanu, taču vienīgais risinājums bija Autotransporta direkcijas ieteikums LAP vienoties par reisu pārdali apvienībā ar SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss” un AS “Nordeka”.

Kopā būšana sportā uz lielajiem ekrāniem

J. Čakstes laukums nu jau ierasti liepājniekiem ir vieta, kur kopā svinēt svētkus, bet, kad maijā un septembrī te parādījās lielais ekrāns, lai visi kopā varētu noskatīties vispirms Latvijas hokeja izlases spēles pasaules čempionātā, bet pēc tam basketbola valstsvienības startu Pasaules kausā, tas bija agrāk nepieredzēts pasākums.

Skatītāji valstsvienībām cītīgi juta līdzi – aiz laimes kliedzot par katriem mūsējo gūtajiem punktiem un pārdzīvojot par katru zaudējumu.

Hokeja čempionāta ceturtdaļfināla spēle un cīņa par bronzu vainagojās uzvarā, kas ne vienu vien liepājnieku laukumā atstāja ar asarām acīs,

un negaidītā brīvdiena bija mazākā no balvām, kas gan izraisīja arī ne mazums joku par lēmumu pieņemšanas tempu šajā gadījumā un “laika vilkšanu” patiešām nopietnās valsts lietās.

Latvijas hokeja valstsvienības bronzu J. Čakstes laukumā liepājnieki svinēja divreiz – uzvaras brīdī gavilējot kopā ar līdzcilvēkiem, un vēlāk, sagaidot izlases spēlētājus pilsētā.

Basketbola izlases spēles septembrī gan atstāja nedaudz rūgtāku garšu, ne tikai tāpēc, ka Liepājas Olimpiskā centra arēnā ceļu uz panākumiem sākušo puišu rindās nebija liepājnieku – Kristaps Porziņģis satraumējās, bet Mareku Mejeri mājās atstāja galvenais treneris.

Taču uz Pasaules kausa izcīņas ceturtdaļfināla spēli tik un tā ieradās ap 300 skatītāju.

Lielākā daļa bija skolēni, arī Liepājas pašvaldības darbinieki, kas aplaudēja, ūjināja un cerēja, ka pratīsim izcīnīt medaļu arī basketbolā.

Lai arī neizdevās, basketbolistu veikums tika novērtēts, bet Liepājai ir vērts piedāvāt kopīgu sporta skatīšanās aktivitāti arī turpmāk, jo tā saliedē sabiedrību un rada daudz pozitīvu emociju.

Vasarās šī ir pavisam cita pilsēta

Liepāja vasarā tradicionāli pārtop īstā ballīšu galvaspilsētā, tā pa īstam apliecinot kūrortpilsētas statusu.

Kritiķi ir vēl skarbāki un teic, ka nebūtu vasaras, Liepāja šķistu izmirusi. Tik traki varbūt arī nav, taču skaidrs, ka pasākumi siltajos mēnešos Liepājā tiešām nozīmē viesu pieplūdumu.

Kad 22. jūlijā populārā grupa “Prāta vētra” Liepājā rīkoja savu vienīgo šīs vasaras koncertu, tas ierasti atvilināja skatītājus no visas Latvijas.

Jau labu laiku iepriekš naktsmāju cenas pilsētā pieauga milzu apmēros – meklētāji vēstīja, ka viena nakts viesnīcā maksā teju 700 eiro un

pieticīgi hosteļi no istabiņām par 30 eiro kā uz burvju mājienu pārvērtās par 200 eiro vērtiem apartamentiem pie jūras.

Turklāt pēc divām nedēļām burzma Liepājā atgriezās, jo augusts sākās ar festivālu “Summer Sound”.

Ovācijas izpelnījās ukraiņu grupa “Kalush Orchestra”, kuru festivāla dalībnieki sagaidīja ar Ukrainas karogiem, simpātijas tika arī vietējiem māksliniekiem, bet visa pilsēta mudžēja no festivāla publikas, kas gribēja ēst, dzert un ballēties.

Skaļās vasaras naktis Liepājā gan neiet pie sirds visiem, jo īpaši tiem, kas šurp pārceļas kā uz mīlīgu vasarnīcu pie jūras.

Pašvaldības policijai bija jāreaģē uz regulāriem iesniegumiem, ka kultūras nama “Wiktorija” pagalmā, Pasta ielā un Juliannas pagalma apkārtnē dziesmas neapklust līdz rīta gaismai, bet vasaras izskaņā tika izveidota iedzīvotāju iniciatīva portālā manabalss.lv, lai izklaides vietām, kas atrodas blakus dzīvojamām mājām, noteiktu stingrākus ierobežojumus.

Taču tas nu gan jāsaprot, ka Liepāja vasarās – tā ir gandrīz nebeidzama ballīte!