Reaģējot uz to, Eiropas Savienība (ES) brīdinājusi Maskavu, ka tās “ļaunprātīgajai rīcībai kibertelpā” būs sekas.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņoja, ka tikko ir pabeigta Vācijas federālās valdības izmeklēšana par kiberuzbrukumu Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) biedriem 2023. gadā.

“Šodien mēs varam viennozīmīgi teikt, (ka) šo kiberuzbrukumu varam piedēvēt grupējumam ar nosaukumu APT28, ko vada Krievijas militārais izlūkdienests,” preses konferencē vizītē Austrālijā paziņoja Bērboka.

“Citiem vārdiem sakot, tas bija valsts sponsorēts Krievijas kiberuzbrukums Vācijai, un tas ir absolūti nepieļaujams un nepieņemams, un tam būs sekas,” uzsvēra ministre.

APT28, kas pazīstams arī ar nosaukumu “Fancy Bear”, ir apsūdzēts desmitos kiberuzbrukumu dažādās pasaules valstīs.

Bērboka nesniedza sīkāku informāciju par kiberuzbrukumu SPD.

Vācijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis piektdien paziņoja, ka saistībā ar šo incidentu izsaukts Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis.

Kiberuzbrukums vēlreiz apliecināja, “ka Krievijas draudi drošībai un mieram Eiropā ir reāli un milzīgi”, žurnālistiem Berlīnē sacīja ministrijas preses pārstāvis.

Eiropas Savienības (ES) datoru drošības reaģēšanas vienība CERT-EU pagājušajā gadā pievērsa uzmanību Vācijas mediju ziņai, ka 2023. gada janvārī no kiberuzbrukuma cietis kāds SPD politiķis un, iespējams, notikusi datu noplūde.

Tika ziņots, ka bijušas konkrētas pazīmes, ka aiz kiberuzbrukuma stāvējusi Krievija.

Bērboka tikās ar Austrālijas ārlietu ministri Peniju Vongu, kura pauda nopietnas bažas par Bērbokas minēto kiberaktivitāti.

“Austrālija solidarizējas ar Vāciju, nosodot valstis, kas rīkojas pretēji atbildīgas valsts rīcības normām kibertelpā,” paziņoja Vonga.

“Mēs jau iepriekš esam pievienojušies Savienotajām Valstīm, Lielbritānijai, Kanādai un Jaunzēlandei, attiecinot ļaunprātīgu kiberaktivitāti uz APT28,” viņa piebilda.

Viens no skaļākajiem incidentiem, kurā vainojami Krievijas hakeri, bija 2015. gadā notikušais kiberuzbrukums, kas paralizēja Vācijas parlamenta apakšpalātas – Bundestāga – datortīklu, liekot visai iestādei vairākas dienas darboties bezsaistē.

Krievija noliedz, ka tā stāv aiz šiem kiberuzbrukumiem.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere sacīja, ka kiberuzbrukumu SPD vadīja Krievijas militārais izlūkdienests un šī kampaņa sākās 2022. gadā un bija vērsta arī pret Vācijas uzņēmumiem bruņojuma un kosmosa nozarēs.

Šādi kiberuzbrukumi ir “drauds mūsu demokrātijai, valsts drošībai un mūsu brīvajām sabiedrībām”, vizītē Prāgā sacīja Fēzere.

“Mēs vēlreiz aicinām Krieviju pārtraukt šīs darbības,” viņa piebilda.

Čehijas valdības amatpersonas paziņoja, ka vairākām valsts iestādēm notikuši kiberuzbrukumi, kurus, domājams, veicis grupējums APT28, kas, līdzīgi kā Vācijas gadījumā, izmantojis vājo vietu programmatūras sistēmā “Microsoft Outlook”.

Čehijas iekšlietu ministrs Vits Rakušans sacīja, ka Čehijas infrastruktūra pēdējā laikā piedzīvojusi “vairākus desmitus” šādu uzbrukumu.

“Čehijas Republika ir mērķis. Ilgtermiņā Krievijas Federācija to uztvērusi kā ienaidnieka valsti,” žurnālistiem sacīja Rakušans.

“Ļaunprātīgā kiberuzbrukumu kampaņa liecina par Krievijas nepārtraukto bezatbildīgo rīcību kibertelpā, vēršoties pret demokrātiskām iestādēm, valdības struktūrām un kritiskās infrastruktūras nodrošinātājiem visā Eiropas Savienībā un ārpus tās,” paziņoja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

ES “izmantos visu pasākumu spektru, lai novērstu, atturētu un reaģētu uz Krievijas ļaunprātīgo rīcību kibertelpā”, uzsvēra Borels.

APT28 iepriekš uzbrucis arī valsts iestādēm, aģentūrām un struktūrām citās ES dalībvalstīs, tai skaitā Polijā, Lietuvā, Slovākijā un Zviedrijā, norādīts Borela paziņojumā.

NATO šonedēļ pauda “dziļas bažas” par Krievijas hibrīdajām darbībām, tai skaitā dezinformāciju, sabotāžu un kiberuzbrukumiem.

Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka “publiski norādīt ar pirkstu uz konkrētu uzbrucēju” ir svarīgi, lai aizsargātu nacionālās intereses.