60 gadu kopā bez neviena asa vārda

0
Vakar Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā atkal bija ļoti īpaša diena – līdzās jaunajiem pāriem, kas noslēdza laulību, atzīmēt savas dzīves svētkus – Dimanta kāzu jeb 60 gadu kopdzīves jubileju bija nākuši liepājnieki Nikolajs un Valentīna Zimnuhovi. Viņi jāvārdu viens otra teica Minskā, kur sibīrietis Valentīns no Krasnojarskas dienēja un noskatīja jauno minskieti Valentīnu. Kad abi gatavojās precēties, jaunajai sieviņai vēl nebija pat 17 gadu un nācās lūgt viņas vecāku piekrišanu.
Šajos gados ir izaudzinātas meitas Ludmila un Tatjana, nākuši pasaulē trīs mazbērni un jau trīs mazmazbērni. Šā gada nogalē Nikolajs svinēs vēl vienu jubileju – viņam apritēs 95 gadi, savukārt Valentīnai ir 77gadi. Un, kā viņa stāsta, vīrs tikai trīs reizes mūžā slimojis, kad viņu pieveicis radikulīts.
Savus vecākus ceremonijai Dzimtsarakstu nodaļā pieteica meitas. Viņas pastāstīja, ka vecāku mūžs ir bijis ļoti saskanīgs, ne reizes viņas neesot dzirdējušas, ka tēvs māti nosauktu kādā rupjā vārdā un par kaušanos vispār nevarot būt ne runas. Tēvs savulaik kā armijai piederīgs cilvēks mētāts pa visu Padomju savienību, Lietuvā demobilizēts, ģimene pārcēlusies uz Liepāju, un viņš visu mūžu nostrādājis Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā, savukārt mātes darba mūžs pagājis gāzes saimniecībā.
Atbildot uz jautājumu, kā iespējams nodzīvot tik daudz gadu saskanīgā laulībā, Valentīna Zimnuhova sacīja: “Ir jāmīl kā pirmajā dienā, nedrīkst lietot apreibinošas vielas un dažbrīd vienam otrs ir jāpamāca, jāpakontrolē un jāuzklausa.” Un vēl viņa emocionāli piebilda, ka nesaprotot, kur tie 60 kopdzīves gadi palikuši – esot tāda sajūta, ka vēl pavisam nesen svinējuši kāzas. Liepājas dome Dimanta kopdzīves gadus sasniegušajam pārim dāvināja 50 latu.