Salīdzinot ar 2019. gadu, kad Liepājas jauniešu aptaujā tika vērtēts respondentu viedoklis tādā pašā jautājumā, pozitīvais vērtējums pieaudzis par 3%, skaidro pašvaldībā.

Jaunieši, kuri aptaujā snieguši zemāku vērtējumu, norādījuši, ka

Liepājā būtu nepieciešams vairāk atpūtas un izklaides vietu jauniešiem.

Tāpat respondenti salīdzinoši biežāk minējuši, ka Liepājā nav pietiekamas darba iespējas gados jauniem iedzīvotājiem.

47% jauniešu norāda, ka savu nākotni noteikti saista ar Liepāju, bet katrs ceturtais jaunietis nav sniedzis konkrētu atbildi.

Aptaujas rezultāti apstiprina – jo pieaugušāks kļūst jaunais liepājnieks un jo aktīvāk jaunietis iesaistās dažādās aktivitātēs, jo pārliecinošāka ir izvēle par labu Liepājai kā turpmākajai dzīvesvietai – tā vecumposmā no 19 līdz 25 gadiem apstiprinošu vērtējumu sniedz jau 57% respondentu.

28% jauniešu, kuri šobrīd nesaista savu nākotni ar Liepāju, kā biežākos iemeslus norāda darba un izvēlētās izglītības apguves iespēju trūkumu,

kā arī vēlmi doties studēt vai strādāt ārpus valsts.

Aptaujas rezultāti arī parāda, ka 91% jauniešu gada laikā ir piedalījušies kādā aktivitātē.

Biežākā jauniešu līdzdalības aktivitāte ir kultūras pasākumi – tajos gada laikā piedalījušies 71% jauniešu, savukārt katrs trešais jaunietis iesaistās sporta un karjeras izglītības aktivitātēs.

Aptuveni katrs ceturtais jaunietis iesaistās tālākizglītībā, jauniešu projektos, mākslas un mūzikas skolās.

Aktiermākslā piedalās katrs piektais jaunietis un tikpat daudz jauniešu iesaistās NVO vai jaunatnes organizāciju, kā arī Liepājas Bērnu un jaunatnes centra aktivitātēs.

Dati liecina, ka jaunieši salīdzinoši retāk iesaistās brīvprātīgajā darbā (16%) vai vietējās kopienas aktivitātēs (8%).

Dažādu iespēju pieejamību pilsētā jaunieši kopumā vērtē pozitīvi.

Augstākais vērtējums sniegts par iespējām apmeklēt kultūras pasākumus (65% vērtē, ka ir lielas iespējas), iesaistīties mākslas vai mūzikas aktivitātēs (60%), sporta aktivitātēs (54%), piedalīties amatiermākslā (49%), apmeklēt pulciņus (48%).

Savukārt salīdzinoši lielākais kritisko vērtējumu īpatsvars aptaujā sniegts par iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumus jaunatnes jomā (20% novērtē, ka nav nekādu iespēju, 46% – ka ir nelielas iespējas), ietekmēt lēmumus savā izglītības iestādē (attiecīgi – 19% un 53%), piedalīties vietējās kopienas aktivitātēs (13% un 38%).

Jāpiebilst, ka daļa jauniešu arī norāda, ka viņiem konkrētās piedāvātās iespējas neinteresē.

Piemēram, 33% respondentu norāda, ka viņus neinteresē vietējās kopienas aktivitātes, 29% jauniešu neinteresē NVO un jaunatnes organizāciju aktivitātes, 22% – dalība jauniešu projektos.

Lūgti sniegt ieteikumus par to, kādas iespējas un aktivitātes jaunieši vēlētos Liepājas pilsētā, visbiežākās atbildes ir – kultūras un izklaides, interešu izglītības, kā arī aktīvās atpūtas un sporta aktivitātes.

Salīdzinoši visbiežāk jauniešus vieno vēlme pēc koncertiem (20%), teātra izrādēm (13%), karjeras izglītības un palīdzības profesijas izvēlē (13%), dalības jauniešu projektos (13%), arī tālākizglītības (12%) un vietām, kur jauniešiem tikties un uzturēties (12%).

Kā ērtākos un biežāk izmantotos informācijas avotus jaunieši norāda platformas e-klase un Mykoob (60%), skolotājus un skolas darbiniekus (56%), skolā izvietotus plakātus un informāciju (56%).

Kā ērtu informācijas ieguves veidu jaunieši norādījuši arī Liepājas oficiālos sociālo tīklu kontus (49%), skolu mājas lapas (41%), aktivitāšu īstenotāju sociālo tīklu kontus (39%) un Liepājas mājas lapu (37%).

78% jauniešu savā pašvaldībā jūtas droši, savukārt

nedrošību kā vienu no galvenajiem pašvaldības trūkumiem norādījuši 22% Liepājas jauniešu.

Lūgti izteikt viedokli par labsajūtu un mentālo veselību, respondenti norāda, ka pārāk liela slodze mācībās (54%) un pārāk ilgs datora (53%) un sociālo tīklu (47%) lietošanas laiks ir biežākie iemesli, kas ietekmē jauniešu labsajūtu.

Liela daļa jauniešu saskārušies arī ar dusmām, aizkaitināmību (45%), bezmiegu (41%), problēmām ar ēšanu vai svaru (35%).

Katram trešajam bijusi trauksme vai panika (34%), nomāktība (33%), vientulības sajūta (33%), uzmācīgas domas (31%).

Katrs desmitais jaunietis atzinis, ka viņam bijušas pašnāvības domas, bet 8% saskārušies ar apcelšanu un izsmiešanu skolā.

Kopumā 94% respondentu norāda, ka pilsētā būtu nepieciešami speciālisti, kas palīdzētu jauniešiem.

Visbiežāk tiek norādīts uz nepieciešamību pēc psihologa ārpus skolas (57%), kā arī speciālista vai personas, ar kuru nepieciešamības gadījumā varētu aprunāties (54%).

2023. gada sākumā Liepājā dzīvoja 9 512 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem un

jaunieši veido 14,2% no visiem Liepājas iedzīvotājiem.

Liepājas jauniešu rādītājs ir būtiski augstāks nekā Latvijā kopumā, kur tikai 12,8% no visiem iedzīvotājiem ir jaunieši.

Interneta aptaujā, ko 2023. gada novembrī un decembrī īstenoja Liepājas pašvaldība, piedalījās teju 600 jaunieši.

Iegūtie rezultāti tiks izmantoti, plānojot un attīstot jaunatnes politiku Liepājā turpmākajiem gadiem.

Jaunatnes politikas attīstība un rīcības plāna izstrāde ir būtiska pašvaldības prioritāte ar mērķi veicināt jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos un labbūtību, tostarp nodrošinot daudzveidīgas iespējas brīvā laika pavadīšanai, kompetenču attīstībai un līdzdalībai.