Liepājā ik pa laikam risinās notikumi, kas šķiet visai ačgārni. Pilsētas tēvi par katru cenu grib nepieļaut uzbraukšanu uz Ziemeļu mola – vienas nolauztas aizlieguma zīmes vietā liek citu, bet, kad pazūd arī tā, izveido barjeru. Taču vairākās vietās pilsētā, kur drošības apsvērumu dēļ barjeras būtu nepieciešamas, tās netop jau gadiem. Vēl vairāk, kāda pat tiek nojaukta.

Drošības vietā rada draudus

“Kopš 18.jūnija uz Ziemeļu mola ir aizliegts uzbraukt ar automašīnām,” šādu paziņojumu pāris dienas pirms Jāņiem masu medijiem izsūtīja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Šāds jauninājums esot nepieciešams, rūpējoties par cilvēku drošību, skaidrojis domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš: “Lai gan hidrobūves segums, platums un vispārējais stāvoklis nav piemēroti autotransporta kustībai, pa to nereti šurpu turpu braukāja vieglās automašīnas un pat mikroautobusi. Līdz ar to bija apdraudēti šo transportlīdzekļu pasažieri vai uz mola esošo kājāmgājēju dzīvība un veselība.”

A.Štāla sagatavotajā relīzē teikts: “Mola sākumā ir uzstādītas slēdzamas barjeras un aizlieguma ceļazīme “Iebraukt aizliegts” jeb tautā sauktais ķieģelis. Pa molu turpmāk brīvi atļauts pārvietoties tikai kājāmgājējiem un velosipēdistiem. Barjeras ir slēdzamas – tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā uz molu spēs nokļūt gan ātrās palīdzības, gan policijas, gan ugunsdzēsēju transports. Katrā no minētajiem dienestiem glabāsies barjeru atslēgu komplekts.”

Reālajā dzīvē situācija ir citādāka. Jā, pirms Līgosvētkiem uz mola uzbrauktuves uzstādītās barjeras – trīs dzelteni krāsoti metāla veidojumi – patiesi tika pacelti un aizslēgti. Taču zīmes joprojām nav.

Sarunā ar CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieku Arni Jeksti un Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieku Madaru Kleinbergu noskaidrojām, ka ceļa zīmei šajā vietā noteikti jābūt. Un barjerai jābūt aprīkotai ar atstarojošajiem elementiem. Pirmkārt, tumšajā diennakts laikā neapgaismotajā vietā, kur par barjeru nevēsta ne atstarotāji, ne arī brīdina ceļa zīme, braucējs, sevišķi jau svešinieks, var ietriekties barjerā, sabojājot transportlīdzekli. Otrkārt, barjera, ja pirms tās nav aizlieguma zīmes, neliegs ikvienam uzbraukt uz mola brīdī, kad tur, atslēguši barjeru, būs uzbraukuši operatīvie dienesti.

Var jau apelēt pie tā, ka mols nav domāts braukšanai ar transportlīdzekļiem, taču tieši šajā vietā situācija ir strīdīga. Uz mola ved iela, un nekur nav norādes, ka tā beigusies pirms barjeras. Savukārt noteikumi rāda, ka ceļš ir brauktuve ar segumu. Šajā gadījumā betona plāksnes uz mola taču ir segums. Tātad – aizlieguma zīme šajā vietā ir obligāta!

Pietiktu ar brīdinājumu

A.Štāls skaidroja: “Šķērslis un aizlieguma zīme ierīkota tāpēc, ka līdz šim uz Ziemeļu mola veidojās bīstamas situācijas.”

Mola apmeklētāji gan uzskata, ka pašvaldība nav objektīva, jo sadzirdējusi tikai daļas sabiedrības viedokli. Protams, ir jāpaaugstina drošība šajā atpūtniekiem tik iecienītajā vietā, taču jautājums: vai to bija nepieciešams darīt ar aizliegumu? Braucēji atgādina, ka divu jau uzlikto un nolauzto aizlieguma zīmju liktenis to rāda. Autobraucēji, kuri brauc atpūsties šajā vietā pie jūras, uzskata, ka būtu pieticis ar brīdinājuma zīmes izvietošanu. Tas, kurš zīmi ignorētu, pats būtu atbildīgs. Turklāt makšķernieki uzsver, ka, neļaujot uzbraukt uz mola, zaļā gaisma tiek dota garnadžiem – nepieskatītajā laukumā uz vairākām stundām atstātie transportlīdzekļi nav drošībā.

Nemācās no kļūdām

Izskatās, ka pašvaldības amatpersonas iespītējušās un gatavas ar jebkādiem līdzekļiem panākt, lai uz mola neviens neuzbrauktu. Tajā pašā laikā pilsētas tēviem nerūp drošība tūristu un pašu pilsētnieku vēl iecienītākā vietā – promenādē. Tirdzniecības kanāla Vecliepājas pusē nav neviena posma, kas būtu norobežots.

Taču pieredze ir nelāga. Kad kanālā iepretī klubam “Fontaine Palace” iekrita un noslīka mākleris, pilsētas pašvaldībā saņēmām solījumu, ka tuvākā gada laikā, turpinot promenādes rekonstrukciju, vismaz visdzīvāk apmeklētajā vietā – pie “Dzintara pulksteņa” un strūklakas – barjeras uzstādīs. Pašvaldībai vēstuli ar aicinājumu norobežot kanālmalu nosūtīja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigāde. Izrādās, solīts makā nekrīt. Vēl joprojām nekādu norobežojumu nav. Amatpersonas aizbildinās, ka nekur pasaulē promenādes netiekot norobežotas.

Bet pie mums acīmredzot tas nepieciešams. Cik nelaimēm jānotiek, lai atbildīgie to saprastu, nesen retoriski jautāja praktiskās braukšanas instruktore Ildze Blumbaha. Divi cilvēki promenādē jau noslīkuši, viens no tiem pat vēl nav atpazīts. Par laimi, sievieti izdevās izglābt. “Vai tiešām nelaimei jānotiek ar atbildīgo tuviniekiem, lai viņi pamostos un sāktu rīkoties,” I.Blumbaha ir skarba. Viņa pieļauj, ka divu noslīkušo promenādē nebūtu, ja kanāla malā gājējus būtu apturējusi barjera. I.Blumbaha arī norāda, ka drošības konstrukcijām būtu jābūt gar ikvienu sabiedriskā vietā esošu ūdenstilpi. Arī ap dīķi Nīcas centrā, kur noslīka puisis: “Būtu bijis žodziņš, varbūt jaunais cilvēks neietenterētu ūdenī.”

Lamatas gājējiem

A.Jekste un M.Kleinbergs piekrīt, ka Tirdzniecības kanāla malā norobežojums ir nepieciešams, taču vērš uzmanību uz absurdu situāciju pilsētas ielās. Tā vietā, lai veidotu jaunas drošības konstrukcijas, ir vietas pilsētā, kur tās tiek likvidētas. Runa ir par tramvaja pieturu pašā pilsētas centrā pie tirdzniecības nama “Kurzeme”. Kopš tika veikta ietves labošana, vairs nav barjeras, kas norobežoja pieturu ar soliņu no ielas brauktuves.

M.Kleinbergs uzsver, ka situācija šajā vietā, kur ir intensīva satiksme, ir ļoti bīstama. Tāds pats viedoklis ir A.Jekstem: “Paaugstinājums tramvaja pieturā, kur no sabiedriskā transporta izkāpj cilvēki, ir tieši blakus noslogotai ielai. Cik tur vajag, lai zem braucošas mašīnas paskrietu bērns vai pakluptu kāds gados vecs cilvēks.” Viņš norāda, ka pieturu šajā vietā nevar salīdzināt ar tramvaja pieturām, piemēram, Lielajā ielā 5 un Rīgas ielā, kur pasažieri no tramvaja izkāpj uz brauktuves. CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks atgādina noteikumus, kuros norādīts, ka tad, ja tramvaja pietura atrodas brauktuves vidū, automašīnām ir jāapstājas. Taču uz pieturu pie “Kurzemes” šis nosacījums neattiecas – transporta plūsma, apstājoties tramvajam, netiek apturēta. A.Jekste arī uzsver, ka barjera ielas malā disciplinē gājējus, virza viņus uz pāreju.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds” 

Novērojām, ka pie “Kurzemes”, kopš noņemta barjera, gājēji nereti šķērso ielu neatļautā vietā, izraisot avārijas situācijas un apdraudot sevi.

Pilsētas tēvu solītā “ķieģeļa” pie Ziemeļu mola joprojām nav.