Ceturtdien, 23. februārī, ir iztīrītas Ādu ielas lietus ūdens kolektora aizsērējušās vietas un likvidēti konstatētie bojājumi – līdz ar to ceturtdienas vakarpusē strauji pazeminājās lieko ūdeņu līmenis, kas bija sakrājies Jaunā ielā un atsevišķos Zirņu ielas posmos un krustojumos.

Darbus veica SIA “A-Land”un pašvaldības uzņēmums “Liepājas ūdens”, informē domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Piektdien, 24. februārī, rīta pusē pašvaldības izpilddirekcijas un Komunālās pārvaldes pārstāvji apskatīja vakar plūdu apdraudētās vietas un konstatēja, ka liekie ūdeņi ir prom, un apstākļi šeit ievērojami uzlabojušies. Satiksme Jaunā ielā ir atjaunota un Zirņu ielā ūdens šķēršļi vairs neapgrūtina transporta pārvietošanos.

Plūdu situācija Jaunā ielā un atsevišķos Zirņu ielas posmos izveidojās ne tikai sarežģīto meteoroloģisko apstākļu dēļ, jo vienā naktī Liepājā nolija 60 procenti no februāra nokrišņu normas, un lietus papildus veicināja strauju sniega masu kušanu.

Situāciju sarežģīja arī tas, ka lietus ūdens uztveršanas sistēma Ādu un Ganību ielas krustojumā nespēja aizvadīt visas ūdens masas uz Tirdzniecības kanālu, līdz ar to tās krājās virs minēto ielu brauktuves, ietvēm, kā arī vairāku privātmāju pagalmos.

Ceturtdien vienlaikus ar kolektora posma remontdarbiem notika ūdens atsūknēšana no Jaunās ielas. Šo darbu veica Valsts ugunsdzēsēju un glābšanas dienests (VUGD) ar savu tehniku, kā arī pilsētas komunālie uzņēmumi.

Plūdi bija skāruši teritorijas, kur notiek pērn uzsāktais ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais Zirņu – Ganību ielas rekonstrukcijas un pieslēguma izbūves Zemnieku ielai projekts.

Ziemas dēļ gan būvdarbi ir pārtraukti, taču tie atsāksies šajā pavasarī – tad arī tiks rekonstruēta Ādu un Ganību ielas krustojuma vecā lietus ūdens savākšanas sistēma, lai neveidotos “pudeles kakla” efekts.

Projekts paredz arī 13 krustojumu un Zirņu – Ganību ielai piegulošo mazāko ielu rekonstrukciju. Rekonstrukcijas laikā 2011. gadā šeit jau ir ierīkotas vai rekonstruētas lietus ūdens savākšanas un sadzīves kanalizācijas sistēmas, lietus ūdens attīrīšanas ietaises un paveikti citi darbi, kuru mērķis ir ievērojami mazināt  Ezermalas rajona applūšanas draudus ik pavasari.

Pašreiz no jauna ierīkotās vai arī jau rekonstruētās apakšzemes sistēmas savas funkcijas veic daļēji, jo visi nepieciešamie darbi vēl nav pabeigti.

ES Kohēzijas fonda projektu, kura izmaksas ir 16 miljoni latu, plānots pabeigt 2012. gadā.