liepajniekiem.lv
Priekšnieks Grinčs
Tāpēc mazliet bēdīgi dzirdēt, ka šis ir viņas pēdējais projekts. Ar kultūrvietas izveidotāju Madaru Markus-Narvilu A. Kuplēna paliekot labās un cilvēciskās attiecībās, esot padomā kopīgi projektiņi.
””Atmodas dārzs” ziemā nestrādā, nevar jau vienkārši gaidīt vasaru pienākam. No Karostas nekur tālu neaiziešu, jo nākamais izaicinājums ir ar Vilmāru Bogdanovu, kuram būs grandiozs projekts.
Tā mani dzīve mētā, trakie ik pa mirklim saskrienas. Kad divas dzirksteles satiekas, tad kaut kas uzšķiļas un izveidojas.
Mans dzīves princips ir nekad neiestagnēt vienā vietā pienākumu dēļ, bet būt vienmēr cilvēciskās pozitīvās attiecībās ar tiem, ar kuriem esmu sadarbojusies,” viņa uzskata.
Pēdējais lolojums ”Atmodas dārzā” esot prasījis gana daudz nervu, bet arī devis ļoti daudz prieka.
Meklējot darbiniekus, Agnese bija viena no pretendentiem konkursā, pastāsta M. Markus-Narvils. Uzrunājusi ilgā darba pieredze kultūrā. ”Viņa gan pati ir soliste, gan arī dzīvo kultūras dzīvi un pārzina gan Liepājas situāciju, gan māksliniekus. Un atvērts un pozitīvs cilvēks,” viņš uzsver.
Kultūras programmas organizēšana un šādas vietas pārvaldīšana bijusi jauna pieredze pašam uzņēmējam, tāpat jauna lieta arī Agnesei. ”Mums ir bijis jāsarīvējas vienam ar otru, lai saprastu, tad arī plusi un mīnusi laika gaitā tiek izsvērti, atklājas stiprās un vājās puses.
Agneses stiprās puses ir komunikācija un būšana pasākumu epicentrā.
Varbūt mazāk ar skaitļiem un loģisko domāšanu, bet tieši saprašanās ar cilvēkiem un pozitīvisms,” pauž M. Markus-Narvils.
Madars atklāj, ka Agnese reizēm viņu saucot par Grinču. ”Visos laikos esmu Grinčs. Ja tā ir mana atbildība un mana vieta, tad vēlos, lai viss būtu tā, ka man pašam patīk. Ja kaut kas nepatīk, tad mēģinu to līdz cilvēkam aiznest.
Ir bijis tā, ka es aiznesu informāciju līdz Agnesei un viņa to veiksmīgi apstrādā un atrod alternatīvu risinājumu, kas ir ļoti labs. Tas ir labais, kas pārsteidz Agnesē, ka viņa spēj rast alternatīvas noteiktai situācijai. Viņa ieliek sirdi un dvēseli tajā, ko dara,” novērtē uzņēmējs.
Pilnīgs neprāts
Karosta Agnesei kļuvusi par mīļu vietu. Vai apkaime iedzīvotāju apziņā kļūs par neatņemamu daļu Liepājas, esot atkarīgs no liepājnieku domāšanas.
”Kamēr tā nemainīsies, Karostā varēs celt kaut vai gaismas pilis, bet situācija ”mēs un jūs” tik ātri nepāries,” vērtē Agnese,
kura sevi sauc par pārliecinātu centra cilvēku un godīgi atzīst, ka bijusi stereotipu vadīto liepājnieku pusē.
”Varbūt tāpēc dzirksts uzšķīlās starp mani un Madaru, jo ieraudzīju Karostu ar viņa acīm. Mani aizrāva ideja, lai gan sapratu, ka tas ir pilnīgs neprāts. Karosta visu komandu ir kārtīgi izskolojusi un likusi sevi iemīlēt,” viņa saka.
Esot milzīga atšķirība starp pavasari, kad sākās darbs, un gada beigām. ”Sākumā zvanot māksliniekiem un mūziķiem un runājot par ”Atmodas dārzu”, man bija ļoti daudz jāstāsta, jāskaidro ideja, jāsūta bildes. Tagad man nekas nav jāskaidro. Nav neviena tāda, kurš nebūtu par mums dzirdējis. Tas ir milzīgs prieks un liecina, ka mūsu komanda kaut ko ir darījusi ļoti pareizi,” domā Agnese.
A. Kuplēna joprojām esot laimīgi pārsteigta, ka cilvēki ziemā apmeklē vietu zem klajām debesīm. ”Pirmajā Adventē bija tik traki laikapstākļi, mēs bijām ļoti nobažījušies, vai vispār kāds atnāks, bet nāca. Karostas iedzīvotājiem ir ērti atnākt ar bērniem uz skaistu, sakoptu vietu, viņiem nav jābrauc uz centru. Arī Karostas egli, kas vienmēr stāvējusi citur, cilvēki nāk apskatīt, jo mazs vai liels, visi priecājas par eglītes iedegšanu, bumbiņām un lampiņām.
Visu vasaru esam bijuši pieņemoši, priecājamies par katra cilvēka ierašanos. Mēģinām dažādot pasākumus, lai jebkurš justos gaidīts. No cilvēkiem, kurus redzēju divās pirmajās Adventes svētdienās, lielu daļu biju ievērojusi kā mūsu pastāvīgos apmeklētājus vasarā. Bija arī daudz neredzētu seju, pat atbraukuši no citām vietām.
Vienmēr ir lepnums parādīt, ka notiek foršas lietas un ne vienmēr tās koncentrējas pilsētas centrā,” atzīmē Agnese.
Vairāk rūdījuma esot gūts nevis no darba klajā laukā visu gadu, bet no izaicinājuma jaunā vietā varbūt ne pašā populārākajā pilsētas nostūrī. ”Tagad uz ”Ziemostas” pasākumiem mums vairs nekas nav jāpierāda. Varam pastāstīt, ko darām, un aicināt cilvēkus,” viņa priecājas.
Izjauc stīvu atmosfēru
Kā allaž A. Kuplēna dzied, vada dažādus pasākumus. ”Jaungada naktī ar savu blici dziedāsim restorānā. Ir ļoti feini, ka nav viena veida rutīna, jo tā mani varētu iedzīt vieglā nervu sabrukumā. Lai nebūtu vienmuļi, vēl izdomāju, ka varētu pamācīties maģistrantūrā. Pašlaik tuvojas sesija. Dažreiz nākas uz ”Atmodas dārzu” ņemt līdzi grāmatas un starplaikos lasīt,” viņa pastāsta.
Viena no Agneses darbavietām bija Liepājas Leļļu teātris. Tā aktieris Ingars Gudermanis viņu pazīstot ļoti sen un ne tikai kā kolēģi, jo kādreiz dzīvojuši kaimiņos. ”Agnese ir aktīva, visu laiku meklē kaut ko jaunu, ar ko nodarboties. Atraktīvs cilvēks, kurš nekad nav mierā.
Nevaru iedomāties Agnesi sēžam fabrikā vai citā vietā, kur no astoņiem līdz pieciem jādara monotons darbs,” uzskata Ingars.
Leļļu teātrī regulāri gadījušies brīži, kad jāizkļūst no visdažādākajām situācijām, un Agnese tādos gadījumos nekad neapjūk un neapmulst, viņš ievērojis.
”Esam kopā vadījuši pasākumus. Reiz kādā sarīkojumā firmas darbiniekiem Agnese bija Sarkangalvīte un es biju vilks. Sākumā bijām nedaudz uztraukušies, vai akceptēs tādus tēlus, bet viss bija labi, cilvēki mūs nelaida prom. Viena aktīva meitene nemitīgi mudināja visus dejot. Nevarējām izdomāt, kā lai tiek nost no skatuves, jo viņa visu laiku kliedza: ”Vēl, vēl, vēl vajag!” Smalki izdomājām apmānīt, pateikt kā maziem bērniem – paskaties, kas tur! Tad pēkšņi ātri pazudām,” smejas Ingars.
Jebkurās kompānijās, kur iestājas stīva atmosfēra, Agnese vienmēr esot cilvēks, kas prot notiekošo novirzīt smieklīgā gultnē. ”Visi smejas, ir laimīgi, beigās uzdzied dziesmu un viss ir labi,” teic I. Gudermanis.
Vizītkarte
Agnese Kuplēna
- Dzimusi 1979. gada 24. martā.
- ”Ziemostas” projekta vadītāja.
- Bakalaura grāds kultūras menedžmentā, pašlaik studē maģistrantūrā rakstniecību.
- Strādājusi gan kultūras jomā, gan žurnālistikā.
- Neatkarīga radoša persona, kas ik pa mirklim kaut kur noenkurojas.
- Mamma sešpadsmitgadniecei.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.