Jā, jā, runa par to zaļāku zāli un zilākām debesīm pirms daudziem gadiem, kad mēs augām. Man ir pieauguši bērni un mazbērni, bet nejūtu vēlēšanos klāstīt pamācības ”kad mēs augām”. Arī nenāk prātā jaunības un bērnības dzīves apstākļus un padomju dzīvesveidu likt par paraugu.

Nenoliedzu, ka esmu iepazīstinājusi ar agrāko laiku – stāstījusi, kā bija, kad mācījos vidusskolā un vēlāk –, bet nolūkā sekmēt izpratni.

Man svarīgi, lai ģimenes jaunieši zina, ka vecāki un vecvecāki pieredzējuši tikpat interesantu laiku kā viņi vai pat trauksmaināku un, tā sakot, arī ir dzīvi cilvēki.

Tāpēc esmu, piemēram, ar meitu skatījusies dokumentālista Jura Podnieka filmu ”Vai viegli būt jaunam?” un senas mākslas filmas, tostarp ”Motociklu vasara”. Vedusi viņu uz rokgrupas ”Pērkons” koncertu, bet pirms tā stāstījusi, ko viņu dziesmas nozīmēja 80. gados.

Internetā 40+ vecuma cilvēki izplata pastāstiņus, ka, lūk, agrāk – tad tikai bija!… Ko uzsver? Vecāki bērnus nepieskatīja, un atvases auga savā vaļā, baudot laimes mirkļus mežos, pļavās, pie upēm, pagalmos, jaunbūvēs…

Toties šodien bērnus tā uzmana, tā uzmana, ka viņiem neko no bērnības laimes nav iespējams piedzīvot, – šausmas! Vaimandie, lai taču ved makšķerēt, sēdina laivā vai auto kuzavā, kurā krata, nakti pārlaiž kopā teltī!

Gribu kliegt sejā – ko jūs muldat par drošību!

Esmu dzirdējusi sakām, ka vecie cilvēki ilgi dzīvoja, jo bija norūdījušies. Droši piebilstu – tie, kuri nenomira…

Manā dzimtā pirms 100 gadiem nomiruši jauni vīrieši, par atraitnēm padarot sievas ar bērniem, un viņas apprecējās otrreiz, tā ka – netaisieties visus vecos cilvēkus likt par piemēru ilgdzīvošanai!

Zinu reālus piemērus, ka mani līdzaudži vecāku noslogotības dēļ netika pieskatīti un traumējās, dažs izdzīvoja vai nelabojami necieta tikai laimīgas sakritības dēļ. Viens avarēja, braucot ar mopēdu; citu uz ceļa notrieca vieglā automašīna; skolniece aizgāja bojā, slēpojot iekrītot vaļējā kanalizācijas akā, pieaudzis puisis meitēnu aizveda uz mežu, viņai novilka biksītes, tomēr neizvaroja; cits, ložņājot pa vecu ēku, pārplēsa padusi…

Nestāstiet man, ka tāpat kā pirms 30, 40 un 50 gadiem būtu droši bērnus atstāt bez pieskatīšanas!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.