Atzīmējot uzvaras pār Bermonta karaspēku 100.gadadienu, šodien, 11.novembrī, iedzīvotāji ir aicināti doties kopīgā Lāčplēša dienas lāpu gājienā, kā arī baudīt īpaši gatavotu muzikālu stāstu par laiku, kurā izšķīrās Latvijas valsts liktenis, informē Liepājas Kultūras pārvaldes Attīstības projektu vadītāja Daira Bērtule.

Pulksten 17 Jāņa Čakstes laukumā ikviens aicināts redzēt, dzirdēt un sajust Brīvības cīnītāju drošsirdību un tēvzemes mīlestību. Svētku noskaņu uzburs dzīvā uguns, sirdij tuvas melodijas un īpaši veidots sajūtu stāstījums par simts gadus seniem notikumiem.

Pasākumā piedalīsies gan Liepājas jaunie mākslinieki, gan jau pieredzējuši mūziķi, Liepājas Universitātes Tautas deju kolektīva “Banga” un vidējās paaudzes deju kolektīva “Bandzenieki” dalībnieki un Liepājas BJC jauniešu kora “Reverberācija” vīru grupa diriģenta Andra Mockus vadībā.

Muzikālo noformējumu veido Normunds Kalniņš un to papildinās Ērika Vilsona stāstnieka balss. Pasākumu vadīs aktieris Sandis Pēcis. Scenāriju veido Zanda Štrausa.

Jau no pulksten 17.30 ikviens aicināts stāties lāpu gājienam, lai pulksten 18 svinīgā solī no Jāņa Čakstes laukuma dotos uz Ziemeļu kapiem.

Ap pulksten 18.45 piemiņas brīdī Ziemeļu kapos pie Brīvības cīnītāju pieminekļa klātesošos uzrunās kapelāns, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, kā arī Liepājas pilsētas domes vadība. Pasākumā uzstāsies jaunā vokāliste Elizabete Katrīna Elere un mūziķi.

Politiski represētām personām vai cilvēkiem, kas nevar piedalīties lāpu gājienā veselības problēmu dēļ, paredzēts autobuss uz Ziemeļu kapiem, kas atradīsies pie Liepājas lietuviešu biedrības Alejas ielā 9. Pulksten 17.50 autobuss nogādās interesentus uz Ziemeļu kapiem un pēc piemiņas brīža ap pulksten 19.30 no Tīklu ielas dosies atpakaļ uz Liepājas Universitātes stāvlaukumu Lielā ielā 12.

Kas ir Lāčplēša diena?

Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra – datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis – lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. 

Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir “Par Latviju”, piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

Savukārt Bermontiādes cīņas, kurās Latvijas armija ar sabiedrotajiem cīnījās pret Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, norisinājās no 1919.gada oktobra līdz decembrim. Cīņas ir ievērojamas ar to, ka sākotnēji nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēta latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts sarkanbaltsarkanais Latvijas valsts karogs. Kopš 1990.gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.

Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu “V”.