Aicina nolikt ziedus komunistiskā genocīda upuru piemiņai
Ceturtdien, 25.martā, iedzīvotāji aicināti visas dienas garumā individuāli nolikt ziedus un aizdegt svecītes pie komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens Centrālkapos un Tores stacijas piemiņas vietā, no kurienes liepājniekiem un Liepājas apkārtnes iedzīvotājiem sākās moku un sāpju ceļš uz Sibīriju.
liepajniekiem.lv
Līdzīgi kā 1941.gada 14.jūnija, tā arī 1949.gada 25.marta deportācijas iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20.gadsimta vēsturē.
“Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni,” stāsta Liepājas muzeja filiāles ”Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa.
Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājam.
Tajā drausmīgajā naktī tika deportēti gan lieli, gan mazi, gan veseli, gan slimi, gan pavisam veci cilvēki un pat zīdaiņi.
Muzeja pārstāve Sandra Šēniņa informē, ka par 1949.gada izsūtīšanu joprojām tiek veikta pētniecība un pagaidām apjomīgākais darbs ir izveidot sarakstus ar izsūtītajiem cilvēkiem digitālā formātā.
“Galvenās vēstures liecības, ko mums izdevies iegūt, ir izsūtīto cilvēku atmiņas. Tās ir ļoti nozīmīgas un vērtīgas,” uzsver muzeja pārstāve.
“Filiālē pie sienas ir stends, kurā izlasāmi visu izsūtīto cilvēku vārdi. Muzeja speciālisti tagad strādā pie tā, lai šie saraksti būtu digitālā formātā, kā arī tos papildina ar citu informāciju zem katra izsūtītā vārda un uzvārda, piemēram, ar fotogrāfijām no mājām šeit, Latvijā, ar attēliem no Sibīrijas, kādiem jauniem faktiem. Svarīgi piebilst, ka, izveidojot digitālu sarakstu, tas nebūs kā akmenī iecirsts, kā tas grāmatā vai stendā, jo digitālo informāciju laika gaitā varēs papildināt,” stāsta S. Šēniņa.
“Esam pabeiguši 1941.gada 14.jūnija izsūtīto sarakstu salikšanu datorā. Tas ir uz vairāk nekā 800 lapām datorrakstā, taču mūsu veikums vēl nebūs pieejams, vēl jāturpina strādāt pie 1949. gada 25. marta izsūtītajiem.” Muzeja filiāles vadītāja piezīmē, ka informācijas papildināšana par deportētajiem cilvēkiem notiek sadarbībā ar novadu muzejiem un senlietu krātuvēm.
“Par katru 1941.gadā represēto mums ir kāda informācija, bet ir arī tā, ka par dažiem sarakstos uzskaitītajiem cilvēkiem informācijas tikpat kā nav. Piemēram, par ebrejiem, kuriem piederēja nelielas rūpnīcas un veikaliņi. Grūti kaut ko atrast. Daudz jāstrādā ar arhīviem, lai var likt kopā pa mazumiņam,” viņa stāsta.
Liepājas muzeja filiāle “Okupāciju režīmos”, kur pieejama informācija par šo vēstures notikumu, šobrīd apmeklētājiem ir slēgta.
