Taču jau gada pirmās dienas apliecinājušas, ka šis liegums vismaz pagaidām nedarbojas – tirgotāji atraduši veidu, kā šos ierobežojumus apiet.

Tikvien kā pašam jāiepilina

Ko “garšiņu” pīpētāji tagad smēķē? Vai jau atraduši kādu alternatīvu? To liepājniekiem jaunā gada pirmajās dienās jautājām gan klātienē, gan sociālajos tīklos.

“Man vēl pāris dienām ir. Tālāk būs diezgan bēdīgi, ņemot vērā, ka pēdējās dienās tirgotavās bija tukšas atvilktnes,” bēdājas Gunita.

Tikmēr kāda cita liepājniece pastāsta, ka, gaidot izmaiņas, aizvadītā gada izskaņā sapirkusi vienreizējās lietošanas e-cigarešu krājumus, kas pietikšot diviem, trim mēnešiem.

“Tad domāsim. Ir jau arī iespēja no Lietuvas pasūtīt,” viņa saka.

E-cigarešu pīpmaņi laikrakstam atklāj vairākas interneta vietnes, kur šādi smēķi bez problēmām nopērkami.

Inguss pastāsta, ka vienreizējās lietošanas “garšiņu” e-cigaretes jau iepriekš pircis ārvalstu interneta tirgotavās un nekad neesot bijuši sarežģījumi ar piegādi.

“Draugs no ķīniešiem pasūtīja pirms pus gada, bet nezinu, vai vairs drīkstēs ievest,” savukārt prāto Agris. 

Samanta, kura sevi dēvē par svētdienas pīpmani, norāda, ka bija palaidusi garām informāciju par šogad gaidāmajā izmaiņām, tāpēc ar e-cigarešu krājumiem nav nodrošinājusies.

“Vecgada vakarā nolēmu, ka jānopērk “saltiņi”, taču veikalos to vairs nebija. Sāku interesēties, kāpēc tā, un izrādījās, ka no 2025. gada šīs e-cigaretes vairs nebūs pieejamas,” viņa klāsta.

Tomēr elektronisko cigarešu tirgotavas Liepājas tirdzniecības centros turpina darbu, lai arī gada pirmajās dienās ar krietni tukšākiem plauktiem, pārliecinājās laikraksts.

“Nē, vienreizlietojamās e-cigaretes ar augļu garšu vairs nepārdodam, tikai ar tabakas smaržu un garšu, bet tās jau gandrīz neviens nepērk.

Mēs pārdodam koncentrātus, kurus jauc kopā ar nikotīna bāzi,”

pastāsta pārdevēja vienā no tirgotavām.

Kā tas darbojas, laikrakstam uzskatāmi nodemonstrē Samanta, izvelkot no kabatas koši rozā “saltiņu”, kas vizuāli nekādi neatšķiras no iepriekš pieejamām vienreizējās lietošanas e-cigaretēm.

Vienīgā atšķirība ir, ka šo ierīci var atvērt un tajā iepilināt aromatizētāju, kas par dažiem desmitiem centu nopērkams atsevišķi.

“Un iegūsti to pašu “saltiņu”, kāds bija līdz šim.

Tikvien kā pašam šī “garšiņa” jāiepilina, e-cigarete kārtīgi jāsakrata, pēc kā piecas minūtes jāpagaida.

Izpīpē un cigareti met ārā. Aromatizētāju izvēle ir ļoti liela, šķiet, “garšiņu” tagad ir vairāk, nekā bija līdz šim,” viņa paskaidro.

Priežu mežā gaisu elpot neies

“Tas nav nekas jauns. Uzņēmēji izdomājuši, kā turpināt savu darbu, un par to gan mēs, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja politiķus brīdināja jau iepriekš.

Piemērs par to, kas notiks, kad šādi ierobežojumi stāsies spēkā, nebija tālu jāmeklē – arī Lietuvā un Igaunijā tirgotāji atrada veidu, kā šos ierobežojumus apiet,” saka Beztabakas produktu asociācijas vadītājs Emīls Ozoliņš.

Kaimiņvalstīs e-cigarešu izplatīšanu iegrožoja jau pirms dažiem gadiem.

Lietuvā aizliegums pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, stājās spēkā 2022. gada jūlijā, taču e-cigaretes izskaust nav izdevies.

Pērn rudenī kaimiņvalsts ziņu aģentūra “ELTA”, atsaucoties uz Eirobarometra datiem, vēstīja, ka Lietuvā elektroniskās cigaretes smēķē 8% iedzīvotāju, kas ir otrs augstākais rādītājs visā Eiropas Savienībā.

Pirmajā vietā bija Igaunija, kur šīm cigaretēm priekšroku dod 9% iedzīvotāju.

E. Ozoliņš skaidro, ka Latvijā likums tiek apiets visnotaļ legāli, proti, “garšiņas”, ko tagad pārdod, ir pārtikas aromatizatori, ko pievieno kūkām, dzērieniem utt.

“Vienīgā atšķirība ir, ka tie tiek vilkti plaušās, nevis uzņemti kuņģī,”

viņš saka.

Arī Veselības ministrija atzinusi, ka pārtikas aromatizētāju tirdzniecību kopumā nevar liegt, jo šie aromatizētāji tiek izmantoti citiem mērķiem, proti, ēdieniem, taču tā sola situāciju izvērtēt.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests norāda (PVD), ka e-cigarešu veikaliem, kas tirgo arī pārtikas aromatizētājus, jābūt reģistrētiem PVD.

Līdz ar to dienests apņēmies savās pārbaudēs uzmanību pievērst arī e-cigarešu tirgotavām. 

Beztabakas produktu asociācijas vadītājs gan ir pārliecināts, ka no likuma izmaiņām “nebūs pilnīgi nekāda ieguvuma” un mērķis ierobežot šo produktu lietošanu netikšot sasniegts “ne par kripatiņu”.

“Vienkārši daļa šo produktu lietotāju turpinās paši maisīt šīs “garšiņas”, bet daļa pārmetīsies uz nelegālo tirgu,

kas tagad tiek vairāk stiprināts un kļuvis vēl pievilcīgāks, jo tur pieejami visu veidu produkti ar jau gataviem aromātiem,” pauž asociācijas vadītājs.

Viņš arī uzsver, ka Zviedrija pirms dažiem gadiem nav atbalstījusi ieceri aizliegt elektroniskās smēķēšanas ierīces ar aromatizētājiem, bet tajā pašā laikā nupat tai izdevies sasniegt “bezdūmu valsts” (“smoke free country”) statusu (kad ikdienas cigarešu smēķētāju īpatsvars nepārsniedz 5%, I.O.).

Eiropas Savienība šādu kopējo mērķi cer sasniegt līdz 2040. gadam.

Zviedrijā jau tradicionāli vairāk iecienīti zelējamās tabakas jeb “snus” (nikotīna spilventiņi) produkti, ko Latvijā legāli iegādāties nevar. 

E. Ozoliņš: “Atslēga ir tajā, ka jādod cilvēkiem alternatīvas, ko Zviedrija arī dara.

Ir jāatzīst, ka mēs nedzīvojam ideālā pasaulē, kurā visi, kas pīpēja cigaretes, tagad ies priežu mežā svaigu gaisu elpot. Tā nenotiks!”

Jāatzīmē gan, ka ierobežojumi pievienot aromatizētājus elektronisko cigarešu šķidrumos jau iepriekš stājušies spēkā vairākās Eiropas valstīs, Kanādā, ASV, arī Ķīnā.

Pirmā valsts pasaulē, kas noteica ierobežojumus pievienot aromatizētājus elektronisko cigarešu šķidrumos, bija Somija. Rezultātā smēķēšanas izplatība tur samazinājusies no 15% 2016. gadā līdz 14% 2018. gadā.

Tikmēr Latvijā 2022. gadā e-cigarešu lietošanas izplatība skolēnu vidū pieaugusi līdz 14,2%, informē Veselības ministrija.

Pirmie četri pārkāpēji

2025. gada 1. janvārī stājās spēkā arī likuma normas, kas aizliedz pilngadīgiem jauniešiem, kuri jaunāki par 20 gadiem, pārdot un iegādāties smēķēšanai paredzētus produktus un ierīces.

Dūma vilcējiem, kuri nav sasnieguši 20 gadu vecumu, par viņiem noteikto smēķēšanas ierobežojumu pārkāpumu paredzēta administratīvā atbildība – viņiem var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 15 eiro.

Tāds pats sods paredzēts arī par šo produktu iegādāšanos vai glabāšanu.

Savukārt par tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu pārdošanu personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem,

piemēros naudas sodu pārdevējam no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – no 700 līdz 7100 eiro.

Līdz šim tabakas un to aizstājējprodukti, augu smēķēšanas produkti, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes bija pieejamas personām no 18 gadu vecuma.

Attiecīgi tie 20 gadu vecumu nesasniegušie pilngadīgie, kuri vēl pirms dažām nedēļām varēja droši pīpēt, tagad uzskatāmi par pārkāpējiem.

Liepājas pašvaldības policijas pārstāve Elva Lubāne informē, ka līdz 9. janvārim Liepājā jau pieķerti četri 19 gadus veci smēķētāji.

Pirmais likuma izmaiņu lamatās iekritis 7. janvārī.

“Tie jaunieši, kas kļuvuši atkarīgi, vienalga turpinās pīpēt, tikai būs spiesti slēpties,” norāda Liepājas pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Novickis.

Maldīgā pievilcība un reālie draudi

Anete Kopštāla, Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas veselības veicināšanas koordinētāja

Nav jaunums, ka pēdējo gadu laikā strauju popularitāti globāli, tai skaitā arī Latvijā un Liepājā, ir guvuši jaunie dūmu un bezdūmu nikotīnu un tabaku saturošie izstrādājumi, kas ir radījuši jaunus izaicinājumus sabiedrības veselības jomā.

Strauji pieaudzis arī šo produktu lietotāju skaits tieši jauniešu vidū.

Jaunās smēķēšanas formas šķiet pievilcīgas – smaržīgi, garšīgi, skaistā noformējumā, radot nepareizu priekšstatu par veselīgāku alternatīvu smēķēšanai un mazāku kaitējumu veselībai.

Tomēr tā nav, jo jau šobrīd pieejamie pētījumi rāda, ka arī jaunās smēķēšanas formas izraisa atkarības risku jebkurā vecumā, jo īpaši bērniem un jauniešiem, un rada riskus veselībai.

Novērota negatīva ietekme uz smadzeņu attīstību un funkcionēšanu, tā veicina trauksmi, uzmanības un mācīšanās traucējumus, tāpat var paaugstināt elpošanas, sirds un asinsvadu, gremošanas sistēmas, mutes dobuma un onkoloģisko slimību attīstības risku.

Tādēļ neizbēgami ir nepieciešami ierobežojumi un sabiedrības izglītošana.

Jebkurš jauns regulējums, kas satur aizliegumus un sodīšanas mehānismu, rada pretreakciju, un ir nepieciešams laiks, lai jaunās normas sabiedrībā tiktu pieņemtas un dotu rezultātu.

Pieredze ar iepriekšējiem smēķēšanas aizliegumiem, piemēram, smēķēšanas izskaušanu no kafejnīcām un sabiedriskām vietām, rāda, ka sākotnējā pretestība sabiedrībā ar laiku pārvēršas par normu.

Rezultāti būs novērojami tikai pēc ilgāka laika, taču jau šobrīd citu valstu pieredze liecina par sagaidāmu smēķētāju skaita samazinājumu.

Jaunais regulējums vistiešāk veicinās smēķēšanas nesākšanu un samazinājumu tajās smēķētāju grupās, kurās atkarība vēl nav nostiprinājusies.

Tas ir viens veids, kā ierobežot smēķēšanas izplatību, taču ne mazāk būtiski ir sabiedrības izglītošana.

Zināšanas par ieguvumiem no nesmēķēšanas ir ļoti svarīgs resurss, tāpēc pašvaldība ir īstenojusi un turpinās īstenot atkarību mazināšanas un profilakses pasākumus, tai skaitā uzsvaru liekot tieši uz jauno smēķēšanas formu mazināšanu.

Nenoliedzami arī vecākiem jaunās smēķēšanas formas ir izaicinājums, jo

jābūt pietiekami informētiem un uzmanīgiem, lai šīs ierīces atpazītu un pamanītu sava jaunieša uzvedību.

Lielisks resurss ir Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotie materiāli, kas palīdz veidot atklātu un nenosodošu sarunu ar bērniem par šo tēmu.

Tāpat Liepājā ir pieejams Atkarību profilakses centrs, kur vērsties pēc padoma un palīdzības.

Vēl jāpiemin Pusaudžu resursu centrs, ja radušās psihoemocionālas grūtības, tai skaitā problēmas ar smēķēšanas atkarību.

Jauno smēķēšanas formu straujā izplatība ir nopietns izaicinājums, taču to iespējams ierobežot ar kopīgiem spēkiem.

Uzziņai

> Grozījumus Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā Saeima pieņēma 2024. gada 11. janvārī.

> Kopš 2025. gada 1. janvāra persona līdz 20 gadu vecumam nedrīkst smēķēt, lietot tabakas aizstājējproduktus vai bezdūmu tabakas izstrādājumus, glabāt tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai to uzpildes tvertnes.

> Lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai pircējs uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

> Personai no 20 līdz 25 gadiem, iegādājoties attiecīgos produktus, ir pienākums uzrādīt mazumtirgotājam personu apliecinošu dokumentu neatkarīgi no tā, vai mazumtirgotājs to ir pieprasījis.

> No 1. janvāra aizliegums smēķēt tiek attiecināts arī uz azartspēļu organizēšanas vietām.

> Aizliegts laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot tos, kas rada tabakas smaržu vai garšu.

Avots: Saeima

Fakti

> Elektroniskā smēķēšanas ierīce ir mehāniskas darbības ierīce, kas var saturēt nikotīna šķidrumu, aromatizētājus un citas ķīmiskas vielas.

> Ierīces sastāv no akumulatora, sildelementa un uzpildāmas vai vienreizlietojamas tvertnes ar šķidrumu. Tvaicējot elektroniskās cigaretes šķidrumu, kas parasti satur nikotīnu, tas pārvēršas aerosolā (mikroskopiskos pilienos) un ieelpojot nonāk plaušās.

> Nikotīna daudzums atsevišķās e-cigaretēs var atšķirties. Vienlaikus ir pieejamas arī elektroniskas smēķēšanas ierīces, kas nesatur nikotīnu.

> Lietotāju vidū e-cigaretes tiek sauktas par veipiem, bet to smēķēšana – par veipošanu. Tā ir ražotāju ieviesta terminoloģija, lai mazinātu esošo un potenciālo patērētāju negatīvās asociācijas, kas saistītas ar terminu “smēķēšana”.

Latvijas likumdošana gan skaidri un nepārprotami nosaka, ka e-cigarešu lietošana ir arī smēķēšana.

> 2019. gada oktobrī pirmoreiz publicēti pētījuma rezultāti, kurā konstatēts, ka e-cigarešu smēķēšana izraisījusi plaušu vēzi pelēm. Šis ir pirmais pētījums, kurā konstatēta uzskatāma saikne starp e-cigarešu smēķēšanu un vēzi.

Pētījuma ietvarā peles tikušas pakļautas e-cigarešu tvaikam, kas ir ekvivalents daudzumam, ko e-cigarešu smēķētājs ieelpo trīs līdz sešu gadu laikā.

Avots: SPKC

Es domāju tā: Vai esat smēķējusi?

Elizabete Baltaviča – mācās:

– Jā, bija tāds laiks, bet mainījās likumi, un vairs nevarēju nopirkt. Atmetu ar domu, ka nekaitēšu veselībai. Izmaiņas tiešām jūtamas. Miegs kļuvis daudz labāks, un arī nesalīdzināmi labāk varu koncentrēties.

Vēl jau tas, ka tagad ietaupās ļoti daudz naudas! Ir bijis, kad mēnesī pīpēšanai iztērēju ap 200 eiro. To vairs negribu. Bet bija vajadzīga pīpēšanas pieredze, lai saprastu, ka tagad ir labāk.

Hedviga Ikauniece – pensionāre:

– Nē, bet pamēģinājusi esmu. Tas notika bērnībā kopā ar draugiem. Mums bija gadi seši, septiņi. Viens puika nočiepa tēvam cigareti, un ielīdām šķūnītī uzpīpēt. Palika tik slikti, ka skrēju uz krūmiņiem… Vairāk dzīvē neesmu pīpējusi.

Jaunieši parasti sāk, vadoties no bara instinkta. Ja viens to var un dara, tad es arī pīpēšu, lai nebūtu sliktāks.

Inga – studente:

– Jā, bet vairs ne. Pīpēšana ir ļoti neveselīga. Ja godīgi, mani no smēķēšanas izglāba grūtniecība. Atmetu, jo paliku stāvoklī. Pēc tam saņēmos neatsākt, un nu jau vairs negribas.

Agrāk, kad smēķēju, turējos pie sajūtas, ka pīpēšana nomierina, dod dzīvei kaut kādu papildu prieciņu. Tagad tā vairs nešķiet.

Guna Muižniece – topošā logopēde:

– Man nekad nav bijusi vēlme pārkāpt noteikumus, esmu bijusi prātīgs bērns. Manā ģimenē valdīja uzskats, ka vīrieši var pīpēt, bet sievietēm gan tas nekādā gadījumā nav pieļaujams. Esmu pārņēmusi šo programmu. 

Atceros, ka manā dzimtā neviena sieviete nesmēķēja. Tās svešās, kas pīpēja, tika nosodītas. Smēķētāji ir atraduši sev labāko, ātrāko veidu, kā relaksēties.

Svetlana Brule – liepājniece:

– Nē, bet vienu reizi 18 gadu vecumā pamēģināju. Sāku ļoti klepot, un viss beidzās. Nolēmu, ka tas nav man.

Vienmēr esmu brīnījusies, kā bērni, jaunieši, citi turpina smēķēt, ja pirmā reakcija uz cigarešu dūmiem ir tik nepatīkama.

Visticamāk, jaunieši turpina, jo grib izcelties starp citiem. Grib iekļauties, kā paši domā, kruto, foršo bariņā. Sak, esmu liels, varu smēķēt.