Saliekti dzelzs stieņi, čupām stikla lausku, visādi gruži un dēļu gali – kas tas ir? Nē, tā nav aina no šausmu filmas, bet gan bijušās kafejnīcas “Kaupiņdārzs” aizmirstībā pamestā teritorija Peldu un Dzintara ielas stūrī.

Kad pirms aptuveni desmit gadiem īpašnieks Aleksandrs Matuzevičs te ierīkoja vasaras kafejnīcu “Kaupiņdārzs”, viss tika celts un iekārtots pilnībā no jauna. Kafejnīca tika nosaukta par godu notāram Kaupiņam, kuram pirms Otrā pasaules kara šeit piederējusi zeme, māja un dārzs.

Ar laiku daļa vasaras kafejnīcas tika apjozta ar speciāliem rūdītiem stikliem, kas vietu norobežoja no ielas trokšņiem un vēja, un, kad gadiem ejot izauga arī dzīvžogs, te bija kļuvis pavisam omulīgi. Saimnieki apsvēra iespēju “Kaupiņdārza” kafejnīcu pilnveidot, lai tā darbotos gan ziemā, gan vasarā. Turklāt bija iecerēts būvēt arī viesnīciņu.

Sākums bija skaists, un plāni – lieli, diemžēl tie neīstenojās. Nu jau pāris gadu “Kaupiņdārzs” vairs nedarbojas. Par to, ka krīzes laikā kādam pajūk bizness, jābrīnās nebūtu. Vienīgi sakopt pēc sevis tomēr vajadzētu. Ar kafejnīcas kādreizējo saimnieku sazināties neizdevās, viņa telefons klusē. Runā, ka viņš jau labu laiku mītot ārzemēs.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Pamestais “Kaupiņdārzs” Jūrmalas parka tiešā tuvumā kļuvis par atbaidošu akcentu – sarūsējušās, turklāt zem sniega smaguma saliektās dzelzs konstrukcijas jau pa gabalu vīd kā rēgi, bet zemi klāj stikla lausku kārta.