Aizsaulē devusies vēstures pētniece Uļjana Gintnere
Ceturtdien, 8. februārī, mūžībā devusies Liepājas muzeja pētniece Uļjana Gintnere, “Kurzemes Vārdam” apstiprināja muzejā.
"Kurzemes Vārds"
Par sēru vēsti interneta vietnē facebook ziņo arī viņas kolēģis Jānis Tečis.
“Viņas devums Liepājas vēstures izpētē, etnogrāfijā, arheoloģijā un daudzās citās vēstures disciplīnās ir nenovērtējams,” savā ierakstā norāda J. Tečis.
“Visu savu mūžu viņa veltījusi, lai izpētītu, apkopotu un nākamajām liepājnieku paaudzēm darītu zināmu dažādus Liepājas vēstures aspektus.
Viņas padoms, palīdzība ir noderējis daudziem pētniekiem, interesentiem. Sirds noskumusi par Uļas aiziešanu. Lai viņai pēc darbīga mūža ir mierīga atdusa!”
Arī Maija Meiere-Oša savu bijušo kolēģi silti piemin: “Ar viņu simboliski sākās mana mīlestība gan pret Liepājas muzejs, gan pašu muzeju fenomenu.
Pirmo reizi satikāmies, kad es studēju Liepājas Universitātē. Viņa savas lekcijas vienmēr lasīja muzejā. Devāmies pie viņas dienās, kad tas bija apmeklētājiem slēgts, un tieši tādu to arī iemīlēju – snaudošu, bet neparastu priekšmetu un stāstu pilnu.
Otrā stāva (toreiz) etnogrāfijas ekspozīcijā Uļa sēdēja un stāstīja, stāstīja, stāstīja. Ir lektori, kuri kaut ko pasniedz un ir stāstnieki.
Uļa piederēja pie tiem otrajiem. Tiem, kam kabatas ir pilnas bezgalīgi interesantiem stāstiem, kuri šķiet nekad nebeidzas, bet tikai nāk klāt.
Likās, ka viņa zina visu – par paša muzeja vēsturi, par Jāni Sudmali, Miķeli Pankoku, Klāvu Ukstiņu un citiem Liepājas inteliģences un kultūras dzīves spožākajiem pārstāvjiem.
Viņas stāstos par etnogrāfiskajās ekspedīcijām, tajās satiktajiem ļaudīm, viņu likteņiem un gandrīz sakrālo attieksmi pret tautastērpiem varēju klausīties stundām. Liepāja šodien zaudējusi vienu no “biezākajām” pilsētā dzīvojošajām “staigājošajām enciklopēdijām”.”
Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, U. Gintnere dzimusi 1957. gada 29. jūnijā Liepājā. Absolvējusi Liepājas 1.vidusskolu, Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. No 1975. gada strādā Liepājas muzejā.
Kā pirmajai Liepājas vēsturē viņai piešķirts tituls “Gada liepājnieks”. Tas bija 1992. gadā par monogrāfiju “Miķelis Pankoks”.
Rakstījusi par vēstures, kultūrvēstures un etnogrāfijas tematiem. Daudz publikāciju presē un citur periodikā par vēstures, mākslas vēstures, kultūrvēstures, etnogrāfijas un citiem jautājumiem.