Mazāk bērnu, mazāk naudas

Lai saprastu, kā Liepājā izveidojušās atšķirības pedagogu algu jautājumā, Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere stāsta: “Vispirms jāpaskaidro situācija, kāda bija 1. janvārī. Liepājas vispārējās – pamata un vidējās – izglītības iestādēs pedagoga vidējā alga par pilnu likmi, kas tajā laikā bija 30 stundas nedēļā vai 120 stundas mēnesī, bija 1226,03 eiro, vienas stundas izmaksa – 10,22 eiro. Valstī tobrīd par šādu likmi nedrīkstēja maksāt mazāk par 7,50 eiro, tātad – mums jau bija vairāk.

Bet tagad, ar 1. septembri, Liepājas vispārējās – pamata un vidējās – izglītības iestādēs pedagoga vidējā alga par pilnu likmi, kas tiek rēķināta 36 stundas nedēļā jeb 144 stundas mēnesī, ir 1448,48 eiro, vienas stundas izmaksa ir nedaudz zemāka, nekā tā bija janvārī, – 10,06 eiro.

Valstī ir noteikts, ka tai ir jābūt vismaz 8,50 eiro.

Iznāk tā, ka valsts ar likumu stundas izmaksas paaugstināja, bet uz Liepājas fona, ņemot vērā visu mērķdotāciju sadalījumu, aprēķinus ar skolu tīkliem utt., mums tā ir samazinājusies tieši tādēļ, ka stundu ir vairāk.”

Skaidrojot, kādēļ daļai pedagogu nu maciņā naudas ir mazāk, K. Niedre-Lathere min arī faktoru, iespējams, tādēļ, ka šajā mācību gadā izglītības iestādēs ir mazāk bērnu. “Ir skolas, kurās bērnu skaits ir mazāks, līdz ar to

ar esošo aprēķina modeli varētu būt tā, ka kādam skolotājam attiecīgi arī ir samazinājums.”

Pārvaldes vadītāja stāsta, ka 65 procentus no darbalaika skolotājam ir jāvelta mācību stundu vadīšanai, savukārt 35 procenti paliek citu pienākumu veikšanai, kas ietver gatavošanos stundām, darbu labošanu utt.

Tā varētu būt, ka piešķirto valsts finansējuma apjomu tik tiešām ietekmē izglītojamo skaits iestādē – sadalījumā lielās un mazās skolas.

K. Niedre-Lathere nedomā, ka tas ir pareizi, taču izteikta skolēnu diference ir vidusskolas posmā, kur tiešām skolēnu skaits dažās skolās ir diezgan būtiski samazinājies. “Un tas ietekmē atalgojumu,” zina teikt K. Niedre-Lathere.

Par pilnu likmi – no 1233 eiro

Lai arī ar jauno kalkulāciju algas pedagogiem ir svārstījušās uz vienu vai otru pusi, K. Niedre-Lathere uzsver, ka jāvērtē situācija kopumā un ārējie faktori, kas to nosaka.

Mērķdotāciju aprēķina pēc tiem datiem, ko skolas iesniedza 5. septembrī, bet, tā kā ir veikta slodžu balansēšana, iespējams, darbā bijis nepieciešams pieņemt vairāk pedagogu, kas ietekmē arī kopējās naudas sadali.

“Kopējā mērķdotācija jau netiek piešķirta pēc pedagogu, bet gan skolēnu skaita,”

viņa paskaidro. “Bet es nevaru pateikt, vai šis faktors ir skāris arī mūsu skolas,” norāda K. Niedre-Lathere, jo šādu datu neesot.

K. Niedre-Lathere pieļauj, ka situāciju būtiski varētu uzlabot, ja mērķdotāciju uz vienu izglītojamo paaugstinātu.

Patlaban MK noteikumi nosaka, ka vecumposmā no 1. līdz 6. klasei viena bērna izmaksas ir 108,64 eiro, posmā no 7. līdz 9.klasei – 139,99 eiro, savukārt vidusskolas klasēm – 150,43 eiro.

Šīm izmaksām vēl piemēro reģionālos koeficientus un visus pārējos papildu koeficientus, piemēram, par speciālajām programmām, neklātieni, tālmācību utt.

Vai Liepāja vēl kaut ko var pielikt klāt jau piešķirtajām valsts mērķdotācijām, lai pedagogu atalgojums būtu lielāks?

“Pašvaldība finansē metodisko centru, jo centrs no valsts mērķdotācijām nesaņem neko, un tas ir papildus gan kursu, gan atbalsta personāla piedāvājums skolām. Arī digitālais atbalsta rīks “EMU:Skola” ir pašvaldības finansēts visām skolām, lai monitorētu skolēnu emocionālo labbūtību skolas vidē un palīdzētu identificēt riskus.

Šajā projektā notiek arī pedagogu un klases audzinātāju apmācība.”

No 1. septembra vidējais atalgojums Liepājā, ko par pilnu likmi saņem pedagogi, ir, sākot no 1233 eiro, savukārt augstākais – 1556 eiro.

“Valstī šī zemākā alga ir noteikta 1224 eiro, tā ka mums situācija nav sliktākā,” atzīmē K. Niedre-Lathere.

Ņem papildu darbus, lai būtu pieaugums

“Alga samazinājusies nav, bet esmu apkrāvusies ar darbiem,” saka pedagoģe, kura strādā vienā no Liepājas vidusskolām.

“Ja es būtu ņēmusi rekomendēto mēreno slodzi, tad mana alga būtu mazāka. Es šobrīd strādāju pilnu slodzi, ņemu klāt aizvietošanas, respektīvi, brīvās vakances, lai varu strādāt virsstundas, papildus ņemu darbu ar talantīgajiem bērniem, vadu fakultatīvo, projekta darbu, par ko piemaksā.

Kur varu, savācu papildu stundiņas, lai vismaz kaut kas pienāk klāt.

Tā ir mana izvēle, es nevaru sūdzēties, tas nav piespiedu kārtā. Bet, tā kā es vēlējos, lai alga paliek tāda pati vai ir mazliet lielāka, nekā bija pagājušā mācību gadā, tad man tas bija vajadzīgs.”

Skolotāja stāsta, ka arī daudzi citi kolēģi rīkojušies līdzīgi, lai samazinājuma nejustu.

“Kāda par to ir sajūta? Ka tas pats vien ir – vecie vēži jaunā kulītē. It kā no malas apgalvo, ka ir paaugstinājums, bet ir atrasti apvedceļi, kā tomēr nepielikt klāt.”

Tomēr pedagoģe piebilst: “Es neteikšu, ka ir drūmi, nē, nav.

Sāpīgākais laikam ir tas, ka no malas izskatās, ka skolotāji pieprasa miljonus un nemitīgi saņem miljonus, un viņiem nekad nepietiek.

Rodas iespaids, ka skolotājs ir rīma, kas negausīgi pieprasa, un ka viņam tik dod un nekad nav gana. Bet tajā pašā laikā ar noteikumiem paaugstinājumu izšķīdina tā, ka tas vienkārši pazūd.”

“Es ar savu pedagoga algu vienmēr esmu bijusi apmierināta,” savukārt portālam liepajniekiem.lv saka kāda pedagoģe, kas skolā strādā vien dažus gadus.

“Pēdējos divus gadus uz papīra man bija 1600 eiro, arī šobrīd, kad ir izmaiņas, nekas īsti nav mainījies, saņemu uz rokas ap 1200 eiro, varbūt ir kādi 30 eiro mazāk. Bet es arī vadu mazāk stundas, līdz ar to nepārdzīvoju par šo starpību. No citiem pienākumiem man ir vēl tikai klases audzināšana.”

Jā, kolēģi esot izteikuši neapmierinātību ar saņemto algu. “Mana kolēģe, kas dara apmēram to pašu, ko es, saņem par 150 eiro mazāk nekā iepriekš. Viņa, protams, ir sašutusi,” skolotāja mums saka.

No kolēģiem, īpaši vecāka gadagājuma, kas jau gadiem ilgi strādā skolā, bieži dzirdot, ka

“alga nav pietiekami liela”, jo neatsver visas ieguldītās pūles.

Ļoti daudz stundu tiekot pavadīts, gatavojoties stundām, labojot darbus, vēl audzināšanas pienākumi, bieži vien ir kaut kas ārpus darbalaika, un tad izskanot frāze: “Man par to nemaksā!”

Skolotāja stāsta, ka darbā skaļi neafišē, ka ir apmierināta ar savu  algu. “Jo esmu dzirdējusi, it sevišķi atkal no vecāka gadagājuma kolēģiem, ka viņiem sāp sirds, ka pat jaunajiem skolotājiem ir lielāka alga nekā viņiem. Tāpēc tā ir tāda delikāta tēma, ko darba laikā ar kolēģiem īsti nepārrunājam.”

Tarifikācijā viena stunda, dzīvē – divas

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare informē: “Valsts finansējums tika saņemts laikus, un algas izmaksātas pēc apstiprinātām tarifikācijām. Pedagogu alga novadā ir atkarīga  no slodzes, izglītības iestādes, kurā viņš strādā, stundu plāna utt.

Kārtība ir tāda: pašvaldība saņem valsts mērķdotāciju, tālāk saskaņā ar pieņemtajiem normatīviem aktiem tā tiek sadalīta izglītības iestādēm, savukārt izglītības iestāde pēc savas apstiprinātās kārtības to sadala saviem pedagogiem, ar katru izrunājot un vienojoties. Līdzīgā veidā tiek sadalīts pašvaldības finansējums.”

Dzērves pamatskolas direktors Mairolds Blūms saka: “Mūsu skolu ir grūti salīdzināt ar citām; mums naudas maz, jo mazs bērnu skaits un kādas klases dažos mācību priekšmetos ir jāapvieno, taču nav tā, ka tās visu laiku mācītos kopā.

Mēs variējam pēc iespējām – kurās klasēs mazāk skolēnu, tās liek kopā.”

Tāpēc bieži skolotājam ir tarificēta viena stunda par to, ka viņš māca divas klases vienlaikus, taču viņam grūti strādāt ar dažādu posmu klasēm, turklāt skolotājs apzinās, ka pazeminās izglītības kvalitāte, tāpēc tomēr māca atsevišķi – vienas stundas vietā realitātē ir divas. Vienai klasei vispirms, otrai pēc tam, bet naudu par otro stundu viņš nesaņem.

“Līdz ar to skolotājam alga mainās, jo viņam samazinās kontaktstundu skaits. Tāpēc grūti salīdzināt mūsu skolotāju algas ar lielo skolu pedagogu atalgojumu, kuri strādā visu laiku vienu slodzi. Tāpēc arī reāla algas pieauguma nav, skolotāji palielinājumu neredz.

Agrāk slodze bija 30 stundas, tagad – 36, par to arī vairāk maksā, bet skolotāji nejūt, ka alga būtu lielāka.”

Par gatavošanos stundām Dzērves skolotāji saņemot maz, arī konsultāciju skaits niecīgs. Pašvaldība maksā papildus galvenokārt par darbu pagarinātajā grupā, citādi tās skolā nebūtu, piebilst direktors.

Par 200 eiro vairāk

Kādas mazas lauku skolas direktore, kura arī strādā atļautās sešas kontaktstundas klasē ar skolēniem, pastāsta, ka par tām saņēmusi 30 eiro lielāku atalgojumu nekā iepriekš.

Patīkams arī tāds it kā neliels pielikums, taču vairāk gandarījuma viņai nesis visa skolotāju kolektīva noskaņojums. “Tāda kolēģa nebūs, kurš jums teiks, ka šogad saņēmis mazāku algu,” viņa apgalvo.

“Slodzes nav samazinājušās, mums pat kādam skolotājam varētu būt vēl, ko darīt, bet viņam jau ir atļautā stundu skaita robeža un vairāk nedrīkst ņemt.

Visi saņēmuši lielākas algas, tiesa, tās nav ļoti lielas salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bet mazāka nav nevienam.

Valstī noteiktā kontaktstundu un papildstundu proporcija mazā lauku skolā nestrādā skolotāju [mazā] skaita dēļ. Vienojoties ar mani, skolas direktori, viņiem ir vairāk kontaktstundu, bet mazāk papildstundu,” viņa paskaidro.

Šogad apmaksā vairāk stundu, kurās skolotāji dara papilddarbus, – četras, piecas vai sešas, kā kuram, bet arī šīs stundas paaugstina algu.

“Pirmsskolas grupas skolotājai arī alga lielāka. Viņai pagājušajā gadā bija 1090 eiro algas likme, tagad 1240, bet mazāka slodze, jo mazāk bērnu, attiecīgi – mazāk darba stundu.

Lai viņai būtu vairāk naudas, skolotāja papildus strādā vēl pagarinātās dienas grupā,”

direktore atklāj situāciju iestādē.

Citas Dienvidkurzemes novada pamatskolas skolotājai, kurai apmaksā 29 kontaktstundas, vēl arī vienu stundu par klases audzināšanu un 10 stundu par citiem pienākumiem, bruto atalgojums ir 1600 eiro.

Pagājušajā mācību gadā, viņa saka, darba apjoms bija tāds pats, bet tad viņai uz papīra alga bija 1400 eiro. Tātad šogad par 200 eiro vairāk. Un skolotāja esot ļoti apmierināta.

Ja vēl pirms pieciem sešiem gadiem viņa prātoja, vai nemeklēt darbu citā profesijā, tad tagad tāda doma ir pagaisusi. Otrajā plānā atvirzījušies iebildumi pret nepārtrauktajām pārmaiņām izglītības saturā, jo arī tās likušas pārdomāt, vai no skolas nebūtu jāiet prom.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.