Lai arī piketi un streiki ir demokrātiskas protesta formas, cilvēkus, kas šajos procesos nav iesaistīti, vienmēr interesē – kādas ir protestētāju prasības un cik tās pamatotas. Tā arī pašlaik, kad savas prasības valdībai īstenot iepriekš solītos algu paaugstinājumus dažādās protesta formās jau izteikuši un turpinās to darīt mediķi, pedagogi un policisti, iedzīvotāji jautā: kādi patiesībā ir šo profesiju pārstāvju ienākumi?

Mēģinājām uz šo jautājumu atbildēt, lai gan uzreiz jāsaka atklāti – mūsdienās, kad katrs cilvēks mēģina izmantot ikvienu iespēju nopelnīt vairāk, skaidru atbildi uz šo jautājumu nav iespējams rast. Tāpēc ieskicējam situāciju.  

Runājot par mediķu algām, šās nozares speciālisti uzsvēra, ka pilnīgi noteikti nav iespējams skaidri pateikt, cik liela alga ir vienam vai otram ārstam, māsiņai vai citam veselības aprūpē strādājošajam. Pirmkārt, mūsdienās neviens no viņiem nestrādā vienu slodzi, bet gan vairāk, izmantojot iespējas piepelnīties nakts dežūrās savā vai kādā citā ārstniecības iestādē un arī pieņemot ambulatoros pacientus un citādi. Otrkārt, lai nopelnītu papildu līdzekļus, lielai daļai ārstu ir sava privātprakse.

Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš skaidroja, ka ir Ministru kabineta noteikumi Nr.980, kuros noteikts algu slieksnis sertificētiem speciālistiem, zem kura algas par vienu slodzi nedrīkst būt mazākas: ārstiem tie ir 485 lati, medicīnas māsām – 266 lati, māsu palīgiem – 187 lati uz papīra. Veselības ministrs Ivars Eglītis gan piebilda, ka daudzās slimnīcās tas sen jau ir pārsniegts, jo šo iestāžu vadītāji ir spiesti maksāt speciālistiem vairāk, lai tos noturētu darbā.

To, ka ģimenes ārsti mūsu valstī pašlaik ir vieni no vislabāk samaksātajiem speciālistiem veselības aprūpē, apstiprina pat veselības ministrs. Pāri par tūkstoti, dažam pat divi tūkstoši latu mēnesī – tā baumo par ģimenes ārstu ienākumiem. “Tas ir iespējams, ja ģimenes ārstam ir pierakstīti vairāk nekā divi tūkstoši pacientu, bet tas nozīmē, ka ārstam, lai tos apkalpotu, ir jāstrādā no agra rīta līdz vēlam vakaram,” uz šo jautājumu korekti atbild Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Kurzemes nodaļas vadītāja Dzintra Eglīte.

“Ir skaidrs, ka pedagogs spēka gados parasti nestrādā vienu likmi. Viņš atrod veidus un iespējas strādāt vairāk, lai nopelnītu vairāk. Un vēl – palielinoties stundu skaitam, palielinās gatavošanās stundu un konsultāciju skaits, tātad – palielinās arī saņemtā samaksa,” paskaidroja kāds no skolu direktoriem. Likmes sadalot, var gadīties, ka vienā skolā nesanāk pilna slodze, tad priekšmeta skolotājs var strādāt vairākās mācību iestādēs.

Katra skola izstrādājusi arī savu kvalitātes samaksas sistēmu, kurā ņemta vērā kā pedagoga izglītība, tā skolēnu sasniegumi dažādās jomās, arī mācību priekšmetu olimpiādēs. Kvalitātes noteikšanas sistēma mēdz būt visai skrupuloza, nosakot rādītājus pa punktiem.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoga darba alga par vienu likmi (kas ir noteikta 36 stundas nedēļā) ir 340 latu mēnesī. Samaksa pieaug, palielinoties darba stāžam – ja mazajiem draiskuļiem veltīti desmit darba gadi, alga ir 350 latu pirms nodokļu nomaksas. Arī pirmsskolas izglītības iestādēs ir izstrādāti noteikti kritēriji, kas raksturo šo darba kvalitāti un par ko konkrēti audzinātājs šo piemaksu saņem.

Norādīt kādu konkrētu summu, cik mēnesī nopelna Valsts policijas darbinieks, nav iespējams, tāpat kā neobjektīvi būtu minēt vidējo algu. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks paskaidroja, ka darba samaksu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem veido amata alga, uzturdevas kompensācija, kas ir 120 latu mēnesī un netiek aplikta ar nodokļiem, kā arī piemaksa par dienesta pakāpi un izdienu. Tas nozīmē – jo lielāks ir policijas darbinieka stāžs un augstāka dienesta pakāpe, jo lielāka ir darba samaksa.

Likumdošana paredz noteikumus, kas jāievēro, lai iekšlietu struktūras darbinieks varētu strādāt otru algotu darbu. A.Vaiteiks skaidro, ka policijā strādājošajiem ir tiesības savienot amatus, tikai jāievēro procedūra – jāsaņem atļauja to darīt. Visbiežāk amatu savienošanas kārtībā strādājot tie policijas darbinieki, kam ir maiņu darbs. Visbiežāk policisti strādā par apsargiem, jo, skaidro A.Veiteiks, šiem abiem darbiem ir līdzīga specifika, tie viens otru papildina. Vēl policijas darbinieki piestrādā autoskolās, pasniedzot teoriju.

Plašāk par darba algu situāciju šo sektoru darbiniekiem, kā arī dažādus “piepelnīšanās” stāstus laikraksta “Kurzemes Vārds” 1.oktobra numurā apskatījušas Kristīne Pastore, Daina Meistere un Ita Cērmane.