Pēc katra TNP aprīkošanas tiek veikta tā savienošana ar komandcentru Liepājā. 2009.gadā tika izbūvēti un aprīkoti seši TNP – Jūrmalciemā, Šķēdē, Pāvilostā, Užavā, Miķeļtornī un Rīgā, no kuriem četri – Jūrmalciemā, Šķēdē, Pāvilostā un Užavā – saslēgti ar komandcentru Liepājā. Tika uzsākts arī būvniecības process trīs vietās – Rojā, Skultē un Jaunupītēs, kā arī Latvijā nogādātas divas mobilās novērošanas stacijas.

Patlaban papildus ir uzsākts būvniecības process Kolkā un turpinās formalitāšu kārtošana būvniecības procesa uzsākšanai pārējās TNP būvniecībai paredzētajās vietās.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets pagājušā gada decembrī slēgtā sēdē pieņēma rīkojumu par tehniskās novērošanas punkta būvniecību Kolkas pagastā, Dundagas novadā.

Kā aģentūrai LETA toreiz skaidroja aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS), par šo jautājumu valdībai bija jālemj, jo torni paredzēts būvēt kāpu aizsargjoslā un šī teritorija neietilpst pašvaldības teritoriālajā plānojumā.

LETA jau ziņoja, jaunā sistēma paredzēta jebkuru noteikta izmēra siltumu izdalošu un peldošu objektu identificēšanai visu diennakti jebkādos laika apstākļos. Tā paredzēta kuģošanas drošības nodrošināšanai, kā arī glābšanas un meklēšanas spēju uzlabošanai. Kā iepriekš norādīja Jūras spēku pārstāvji, glābējiem būs pieejamas daudz precīzākas cietušo koordinātas un viņi varēs daudz operatīvāk sniegt nepieciešamo palīdzību.

Jūras novērošanas sistēmas izveidē kopumā paredzēts uzbūvēt 12, bet rekonstruēt vienu tehniskās novērošanas punktu, kā arī iegādāties divas mobilās stacijas. Viens no šiem punktiem jeb torņiem atradīsies Rīgā, divi – Vidzemē un desmit – Kurzemē. Šie punkti nodrošinās pārklājumu gar 500 kilometru garo Latvijas piekrasti no Lietuvas līdz Igaunijas robežai.

Torņu augstums atkarībā no to atrašanās vietas ir 60-70 metri, un tajos atradīsies uztveres sensori, kā arī dienas un nakts redzamības kameras.

Līdz ar jaunās jūras novērošanas sistēmas ieviešanu atbildīgās amatpersonas sola efektīvāku un ātrāku jūrā pazudušo cilvēku un peldlīdzekļu meklēšanu.

Kā iepriekš uzsvēra Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta komandieris jūras kapteinis Hermanis Černovs, jaunā sistēma došot vairāk labuma civilajā sektorā, nevis militārajā, jo jaunā sistēma atšķirībā no vecās spēs jūrā identificēt mazos peldlīdzekļus. Līdz ar kuģu skaita palielināšanos Latvijas teritoriālajos ūdeņos jaunā sistēma ir vēl vairāk nepieciešama, un informāciju no tās varēs iegūt arī robežsargi un muitnieki.

Kopumā trīs gadu laikā, kopš sākta sistēmas izveide, plānots iztērēt 13,6 miljonus latu, no kuriem 11,8 miljoni latu jau samaksāti izstrādātājiem, iepriekš informēja Lieģis.