Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Anda Pūce: Lai tiktu pie avīzes, jāpapūlējas vairāk

“Jau kuro vakaru secinām, ka televizors mūsmājās palicis neieslēgts. Dažreiz kaut kas skan fonā, bet nereti tur var tikt uzslēgts arī mūzikas kanāls. Biežāk tur ir redzams sports vai arī televizors tiek izmantots kā lielais ekrāns, kurā noskatīties filmu no kādas satura platformas. Brīvdienās TV saturs izklaidē brokastu gatavotāju virtuvē un, kad visi sēžamies pie galda, parasti iet kāda veca “Simpsonu” sērija,” tā savus TV lietošanas paradumus apraksta kāda ģimene ar diviem pusaudžiem un strādājošiem vecākiem.

Anda Pūce: Lai tiktu pie avīzes, jāpapūlējas vairāk
Foto: Dainis Ģelzis
01.08.2022 00:02

liepajniekiem.lv

Lai arī jaunākais Eirobarometra veiktais pētījums par Eiropas Savienības iedzīvotāju mediju lietošanas paradumiem atklāj, ka galvenais ziņu avots visās dalībvalstīs ir televīzija, īpaši to iedzīvotāju vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem, noskaidrots, ka Latvijā televīziju ikdienā patērē ievērojami mazāks iedzīvotāju īpatsvars nekā vidēji ES – tikai 51%.

Vidēji 75% eiropiešu televīzija ir galvenais medijs. Tai seko tiešsaistes ziņu platformas, ko ikdienā izmanto arī 45% Latvijas iedzīvotāju. Trešā vieta ES ir radio ar 39%, bet Latvijā šim medijam priekšā aizsteigušās sociālo mediju platformas un blogi ar 41%.

Tikai katrs desmitais iedzīvotājs ikdienā lasa drukāto presi. Eiropā vidēji to dara katrs piektais jeb 21% aptaujāto.

Tie, kas priecīgi berzē rokas, ka apstiprinājies viņu “avīzes jau neviens nelasa” viedoklis, jāapbēdina, ka šie skaitļi lielā mērā saistīti gan ne ar neapmierinātību ar saturu, bet elementāru nepieejamību.

Lai tiktu pie avīzes, jāpapūlējas vairāk, nekā tikai tik, lai noklikšķinātu kaut ko datorā. Turklāt pētījumā par uzticamību prese ir otrajā vietā aiz televīzijas.

Latvijā katrs ceturtais uzticas drukātajā presē teiktajam, kamēr visi pārējie kanāli uzticamības ziņā ir visai zemu novērtēti. Piemēram, tikai 12% Latvijas iedzīvotāju uzticas influenceru radītajam saturam sociālo mediju platformā Instagram. Eiropā šāds avots šķiet uzticams vien pieciem procentiem aptaujāto.

Mediju vidē kā cīņa ar vējdzirnavām ir mēģinājumi sabiedrībai skaidrot, ka satura veidošana prasa līdzekļus un patiesībā nav būtiski, kādas tieši platformas tiek izvēlētas.

Pāriet tikai uz tiešsaistes medijiem nav iebilžu arī redakcijām, ja vien publika būtu gatava saprast, ka par ziņām ir jāmaksā. Tāpat kā lasītājs maksā, pērkot savu iecienīto avīzi.

Latvijā šobrīd 78% respondentu atzīst, ka patērē tikai bezmaksas saturu internetā, līdzīgi arī citās valstīs, jo Eiropas vidējais rādītājs ir 70%. Tas nozīmē, ka vēl milzu ceļš ejams līdz sakarīgai maksas satura attīstīšanai un vienīgā iespēja ir reklāmdevēju finansējums un dažādi atbalsta mehānismi, kas nodrošinātu to, ka ziņas tiešsaistē būtu kvalitatīvas un uzticamas, ne tikai par to, kurš apprecējies, laidis pasaulē bērnu vai ar kādu satuvinājies.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz