Rotkalis Andris Grebis titulam ”Gada liepājnieks 2018” nominēts par latviskā mantojuma saglabāšanu, darinot arheoloģiskas un etnogrāfiskas rotas latviešu tautas tērpiem un daloties savās zināšanās.

”Tas, ka esmu izvirzīts balvai, bija pārsteigums,” atzīst rotkalis: ”Par tādu iespēju pat nebiju aizdomājies. Eju savu ejamo un daru savu darāmo. Un pārsteigumu uzņemu ar divējādām jūtām. Man šķiet, ka es īsti tajā visā neiederos. Un atpazīstamība traucē strādāt.”

Bet to, ka pērnais gads bijis pat ļoti ražīgs, gan viņš atzīst:

”Pagājušais gads bija nikns gads. Sakarā ar visiem svētkiem rāvām no rīta līdz vakaram. Pat nezinu, cik privātie un cik kolektīvi tika sapušķoti. Uz Īriju, Ameriku, Kanādu un kurp tikai nesūtījām darbus.”

”Un tad vēl divas ”3X3” nometnes man bija pagājušajā gadā,” viņš turpina: ”Tas arī prasa laiku un spēku. Praktiski – visu atvaļinājumu. Jo šīs nometnes nav tikai zināšanu nodošana, tas ir daudz dziļāk un sarežģītāk. ”3X3” nometņu kustība ir visā pasaulē – Amerikā, Īrijā, Anglijā, nu arī Vācijā. Latvijā ik gadu ir divas nometnes.”

”Tā nav vienkārši skoliņa, tā ir dzīvesziņas nodošana un rotu darināšana ir tikai viena no jomām,” skaidro A.Grebis: ”Kā valoda un raksti, tā rotu, darbarīku un ieroču darināšana ir viens no senākajiem amatiem. Tikko parādījās metāls. Ne velti, ik pa laikam tiek izraktas vēsturiskās liecības.”

Latvijas simtgade aiz muguras, varētu domāt, ka šogad rotkalis varēs mazliet piebremzēt un ievilkt elpu, bet nekā. ”Jau iet vaļā. Tūlīt vasarā būs Skolēnu dziesmu svētki, sekos Kurzemes sadziedāšanās. Un cik tad vairs līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem, kad šim pasākumam būs apaļa jubileja,” viņš teic un smej: ”Un cik tad vairs ilgi līdz divsimtgadei. Nav jau daudz.”