Andris Sudmalis: Nesodāmības izjūta veicina visatļautību
“Brrrrrrrūūūūūūūūūūūūūmmmmmm!” naktsmelnuma klusumu kaut kur pāris kvartālu attālumā uzšķērž nu jau aizgājušā augusta pēdējo tveicīgo nakšu motociklu rūkonis.
liepajniekiem.lv
Mostas pieaugušie, ar baiku skaņām līdzīgiem rēcieniem mostas pārbijušies zīdaiņi. Pamatskolēni par šiem trokšņiem gan vairs nesūdzas. Ne tādēļ, ka būtu pie tiem pieraduši un tie vairs netraucē, bet tāpēc, ka sūdzēties nav vērts. Kādēļ tērēt laiku un enerģiju, ja nekas nemainās?
Nekas nemainās arī motobraucējiem – nesodāmības izjūta veicina visatļautību, un tā nu viņi dienu no dienas, nakti no nakts, nedēļu no nedēļas un gadu no gada turpina atskaņot savas nakts kakofonijas.
Tās ir apnikušas ne jau tikai liepājniekiem. “Kārtējais atgādinājums tiem motociklistiem, kuri pabrauc visiem garām superātri un skaļi –
kad jūs braucat garām, pilnīgi neviens pie sevis nenodomā: “Vau, cik kruts čalis!” Pilnīgi neviens.
Labākajā gadījumā cilvēkos tiek radīts viegls aizkaitinājums,” tviterī raksta Lauma Gurgone.
Pieļauju, ka prāva daļa šādu motobraucēju spļauj virsū tādiem viedokļiem. Iespējams, pat gūst no tiem baudu, ja reiz ir tādi mizantropi, ka apkārtējo labsajūta viņiem ir vienaldzīga, svarīgas tikai personiskās intereses.
Tomēr reizēm jebkurai pacietībai mēdz pienākt gals, lai arī ne vienmēr un ne visur. Trokšņojošu motociklistu kontekstā pasaulē bieži piesauc Parīzes piemēru. Šī pilsēta ilgstoši ir pētījusi problēmu un secinājusi, ka viens motocikls bez atbilstoša izpūtēja, kas slāpē trokšņus,
naktī šķērsojot tādu pilsētu kā Parīze, var pamodināt līdz 10 tūkstošiem cilvēku.
Trokšņa piesārņojums ir izmērāms arī naudas izteiksmē. Francijas sabiedrībai satiksmes trokšņi katru gadu radot 147 miljardu eiro zaudējumus, bet Parīzes iedzīvotājiem – 16 miljardu. Cieš ne tikai cilvēku labsajūta un veselība. Šāds piesārņojums samazina dzīves ilgumu vidēji par 8 līdz 11 mēnešiem.
Parīze un citas lielās Francijas pilsētas neizvēlējās vieglāko un acīmredzamāko risinājumu – motociklu un skūteru aizliegumu. Franči gāja garāku un grūtāku, taču godīgāku ceļu – sāka ieviest skaņas radarus.
Par iekārtu uzstādīšanu tika ziņots jau gada sākumā. Šī gada laikā paredzēts noskaidrot, vai radari spēj identificēt trokšņojošo braucamo numurzīmes, bet pirmās soda kvītis iecerēts izrakstīt nākamā gada sākumā.
Tāpat šī gada laikā jātiek skaidrībā ar skaļuma slieksni, ko pārkāpjot braucējus sodīs. Testa laikā šī robeža ir 90 decibelu. Savukārt paredzētais sods ir no 90 līdz 135 eiro.
Neizklausās daudz, bet ar kaut ko ir jāsāk. Turklāt laikā, kad aizvien lielāku lomu ieņem elektriskais transports, iespējams, ka pēc dažām desmitgadēm satiksmes trokšņa piesārņojums izmirs kopā ar pļērcošajiem močiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.