Jau divus gadus Dzīvnieku patversmē mitinās Regīna – aptuveni trīs gadus veca, ļoti draudzīga melna kucīte. Viņa patversmē nonākusi pēc tam, kad tās saimniecei – jaunai sievietei – radušās smagas veselības problēmas, nācies ilgstoši ārstēties slimnīcā un viņa vairs nav spējusi par savu suni parūpēties.

Ievietojot patversmē savu suni, tās saimniece lūgusi, lai to nevienam neatdod – lai Regīna dzīvo patversmē un viņa to regulāri nākšot apraudzīt. “Taču skaidrs ir viens – saimniece nekad nespēs pilnvērtīgi par Regīnu rūpēties, taču tai ir vajadzīgas mājas un mīloši saimnieki,” saka Dzīvnieku patversmes vadītāja Anžela Dolmatova. Tomēr līdz šim neviens cilvēks to nav izvēlējies par savu mājas mīluli. “Daudzi, kas atnāk izvēlēties suņus, izpriecājas par mūsu Regīnu, taču tas arī viss – saimnieks tai nav atradies.” Anžela domā: varbūt gluži kā burvestība iedarbojušies bijušās saimnieces vārdi, lai suni nevienam neatdod. Bet tas nevar mūžīgi dzīvot patversmē!

Anžela stāsta, ka patversmē Regīna nonākusi pavisam iebaidīta. Kā vēlāk noskaidrots, bijušās saimnieces audžumāte pret to izturējusies vardarbīgi: suns gan badināts, gan arī sists, bet pēdīgi, kad Regīnas saimniece ievietota slimnīcā, sieviete to vispār izmetusi uz ielas. Suns baidījies no jebkuras straujākas kustības, nav vēlējies spēlēties ar mantiņām, tās pat nepazinis un sēdējis, klusi ierāvies stūrītī. Pēc tam, kad ar suni sākusi strādāt kinoloģe Monta Krastiņa, tas atraisījies un tagad ir draudzīgs un mīļš.

“Turklāt Regīna ir ļoti līdzjūtīga – ja jūt, ja kāds no mūsu suņiem jūtas slikti, mēģina to visādi morāli atbalstīt,” stāsta Anžela. Tāda īpašība suņiem esot retums. Un uz cilvēkiem Regīna raugās ar savām gudrajām, mīļajām un saprotošajām acīm. Kā teikdama: es arī gribu mājas!

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

“Es arī gribu mājas!” vēsta Regīnas gudrais skatiens.