Kāda sieviete mūsu pilsētā cietusi no tā, ka, ejot pa Graudu ielu, viņai uzkrita no jumta krītošs sniegs. Portāls pārliecinājās, ka, pārvietojoties pa pilsētas ielām, jāskatās ne tikai zem kājām, bet skats jāvērš arī uz augšu, jo daudzviet ir apdraudējums no augšas.

Jau informējām, ka 16. janvārī dažas minūtes pēc pulksten 14 Graudu ielā kādai sievietei no ēkas jumta uz galvas uzkrita sniegs. Kā portālu informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga, sieviete guvusi galvas sasitumus.

Apsekojot vien pilsētas centru, portāls pārliecinājās, ka daudzviet gājējus apdraud gan pār jumta malām pārkārušās sniega kupenas, gan dažāda izmēra ledus pīķi. Daudzstāvu ēka Graudu un Pasta ielas stūrī, kuras pažobele rotājas ar ievērojamu daudzumu lāstekām, norobežota ar brīdinājuma lentu, tādējādi aicinot garāmgājējus būt piesardzīgiem. Avotu ielā pār daudzstāvu mājas jumta malu pārkāries pamatīgs sniega blāķis. Kuršu un Rakstvežu ielas stūrī pār mājas jumta malu pārkāries sniega valnis, kas turklāt rotājies ar ledus dekoriem. Rakstvežu ielā virs dzērienu veikala ieejas pie jumta malas piesaluši prāvi ledus pīķi. Milzīgas ledus sveces rotā arī ēkas jumtu Rožu laukumā – virs kafejnīcas “Trīs sivēni” ieejas.

Liepājas pilsētas īpašumu, teritoriju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka namīpašniekiem jārūpējas par to, lai sniegs un lāstekas neapdraudētu garāmgājējus. Turklāt bīstamā vieta noteikti jānorobežo ar brīdinājuma lentām.

Par sniega un lāsteku nenotīrīšanu no jumtiem, ja tas apdraud gājējus, Pašvaldības policijā šoziem uzsākta 31 administratīvā lietvedība, kā arī par šo pārkāpumu noformēti 17 protokoli, portālu informēja Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš. Savukārt par sniega nenotīrīšanu no ietvēm uzsāktas 112 administratīvās lietvedības un sastādīti 64 protokoli, viņš norādīja.

Liepājas pilsētas administratīvās atbildības noteikumi par sniega un ledus nenotīrīšanu no ēku jumtiem, ja tas apdraud gājējus, paredz naudas sodu. Un tas ir visai prāvs: fiziskām personām no 5 līdz 250 latiem, juridiskām – no 50 līdz 1000 latiem.

Gaisa temperatūras svārstības veicina lāsteku veidošanos, portālam norādīja LNA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Puka. Viņa skaidroja, ka uzņēmumā ir apzinātas ēkas, kur iepriekšējos gados bijušas šāda rakstura problēmas. Tādu ir ap 20. “Situācija regulāri tiek apzināta. Tas notiek sadarbībā ar sētniekiem. Kad lāstekas parādās, tehniskās daļas darbinieki tās noņem. Arī pašlaik tas tiek darīts.”

SIA “Namu serviss Apse” ēku uzraugs Juris Cviliks pastāstīja, ka uzņēmuma apsaimniekošanā esošās mājas tiek apsekotas katru dienu: “Bīstamo objektu apzināšanā palīdz gan sētnieki, gan iedzīvotāji, kas ziņo par redzēto. Bīstamas ir ne tikai lāstekas, bet arī sniegs uz jumtiem. Tīrām gan sniegu, nolaužam lāstekas. Darām to, izmantojot auto pacēlāju, jo šis darbs jāveic uzmanīgi. Lāsteku nosišana var sabojāt notekas. Tehnisku apsvērumu dēļ ne vienmēr izdodas darbu paveikt pusstundas laikā, jo pacēlāju ir tik, cik ir, un lāstekas visā pilsētā veidojas vienlaikus. Turklāt tas, sevišķi daudzdzīvokļu mājām, nav 10 minūšu darbs. Tādēļ reizēm bīstamās vietas uz laiku tiek norobežotas ar lentām.” Privātmāju saimnieki gan, viņaprāt, ar lāsteku noņemšanu var tikt galā paši, tās vai nu nolaužot, vai nositot.