”Pēc pavadītas siltas un saulainas vasaras, laiks strauji ir kļuvis vēsāks, un kā liecina pieredze, katru gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu,” informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Inta Palkavniece. ”Tādēļ VUGD, sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus.”

Desmitiem ugunsnelaimju

Apkopotā informācija liecina, ka Latvijā kopumā šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau desmit cilvēku. 2017.gadā tika reģistrēti 1053 ugunsgrēki, bet šogad reģistrēti 323 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izcēlusies nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ.

Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 14 cilvēki, bet cieta 69 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 10 cilvēku, bet cietis – 31. Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli.

Ugunsdzēsēji glābēji 2018.gadā jau 457 reizes devās uz izsaukumiem, kuros dūmvados dega sodrēji un katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 šādu izsaukumu.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vendija Pikše, jautāta par situāciju mūspusē, vēsta, ka šogad līdz 25.septembrim VUGD Kurzemes reģionā reģistrēti 36 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir problēma apkures sistēmas lietošanā.

”VUGD rīcībā esošā informācija liecina, ka 11 no šiem ugunsgrēkiem ir izcēlušies bojātas apkures iekārtas dēļ, 16 ugunsgrēkus izraisījuši ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi, bet 9 ugunsgrēki sākušies nepareizas apkures iekārtas izbūves dēļ,” viņa klāsta: ”Šajos ugunsgrēkos cietuši septiņi cilvēki un iznīcinātas divas ēkas.”

Piemēram, kad VUGD saņēma izsaukumu uz Rīgas ielu Liepājā, kur divstāvu dzīvojamā mājā bija jūtams sadūmojums, ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka dzīvojamā mājā notikusi nepareiza apkures iekārtas ekspluatācija.

Par laimi, cilvēkus izdevās glābt: ”No piedūmotā dzīvokļa ugunsdzēsēji glābēji evakuēja vienu cilvēku, kuru nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.”

Tāpat 62 reizes ugunsdzēsēji glābēji Kurzemes reģionā steigušies uz izsaukumiem, kuros dūmvados deguši sodrēji. Piemēram, kad ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Apšu ielu Liepājā, ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka divstāvu koka dzīvojamās mājas dūmvadā ir bojājums un tajā deg sodrēji un starpsiena.

Aicina iztīrīt skursteņus un sakārtot plītis

”Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams,” brīdina I.Palkavniece: ”Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.”

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists.

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tās tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

Savukārt malkas plītij nepieciešama regulāra atjaunošana, jo malkas plīts laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

Detektors var glābt dzīvības!

Bet, lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām.

”Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ,” tā I.Palkavniece.

Viņa atgādina, ka no 2017.gada 1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors.

Savukārt no 2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi būs jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.

Riska grupa – seniori

1.oktobrī tika atzīmēta Starptautisko senioru diena, un VUGD aicina iedzīvotājus parūpēties un atgādināt saviem vecākiem un vecvecākiem par drošību.

”Ik gadu liela daļa no ugunsgrēkos bojā gājušiem un cietušajiem ir tieši seniori,” tā I.Palkavniece: ”VUGD statistika liecina, ka šogad no 48 ugunsgrēkos bojāgājušajiem cilvēkiem, 41% jeb 20 bija vecumā virs 60 gadiem, savukārt aptuveni ceturtā daļa jeb 71 cilvēks no ugunsgrēkos cietušajiem ir vecumā virs 60 gadiem. Iesakām ar saviem vecākiem un vecvecākiem ne tikai pārrunāt vairākus ugunsdrošības jautājumus, bet arī pašiem izdarīt visu nepieciešamo, lai senioru mājoklī samazinātu ugunsgrēku izcelšanās iespējamību.”

”Parūpējaties par saviem tuviniekiem un, lai viņu mājoklī neizceltos postoši ugunsgrēki, atgādiniet, ka pirms apkures sezonas nepieciešams iztīrīt skursteni un pārbaudīt sildierīces, kā arī pastāstiet par pareizu apkures ierīču lietošanu,” viņa turpina:

”Līdztekus senioriem noteikti ir jāatgādina, ka dedzinot sveces, tās vienmēr jānovieto uz nedegošas virsmas nevis uz televizora vai aizkaru tuvumā. Īpaši svarīgi uzsvērt, ka, aizejot gulēt vai izejot ārā no mājām, sveces nedrīkst atstāt degot.”

Dūmu detektoru viņa min kā lielisku dāvanu gados vecākiem cilvēkiem: ”Ja neesat vēl izdomājuši, kā apsveikt savus tuviniekus svētkos, tad laba dāvana svētkos ir dūmu detektors. Nereti ugunsgrēki izceļas cilvēku neuzmanības dēļ, tādēļ seniori novērtēs, ja viņu mājoklī tiks ierīkots dūmu detektors, kas ar spalgas skaņas palīdzību brīdinās, ja izcelsies ugunsgrēks. Aicinām dūmu detektoru ne tikai uzdāvināt, bet arī pašiem uzreiz uzstādīt, lai senioriem par to nebūtu jāsatraucas.”