Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, uzrunājot diskusijas dalībniekus, norādīja, ka jau patlaban cilvēki darba nedēļas laikā dažkārt savas darba stundas uzkrāj citādi nekā iepriekš.

Celmiņa skaidroja, ka diskusija par darba laiku vairs neattiecas tikai uz to, cik stundas cilvēki strādā.

Tā attiecas uz ražīgumu, veselību, labklājību, darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba un darba tirgus pievilcību, kā arī uz ekonomikas konkurētspēju.

Laikā, kad darbaspēka trūkums kļūst arvien redzamāks un ir kļuvis par nozīmīgu izaicinājumu, ir jāizvērtē ne tikai tas, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, bet arī tas, kā labāk izmantot un atbalstīt darbiniekus, kas jau atrodas darba tirgū.

Celmiņa rosināja radīt labāku darba vidi, kurā cilvēki ir gatavi strādāt ne tikai stingri noteiktās stundās, bet arī elastīgākā darba režīmā.

“Tātad jautājums ir ne tikai par to, cik daudz, bet arī par to, kā mēs strādājam, un, iespējams, jautājums nav par to, vai esam par vai pret četru dienu darba nedēļu, bet gan kādos apstākļos šāds modelis var darboties. Kam tas var dot labumu un kādus izaicinājumus tas var radīt. Vai mazāks darba laiks var veicināt augstāku ražīgumu un labāku darba dzīves kvalitāti,” retoriski vaicāja Celmiņa.

Pēc LM valsts sekretāra vietnieces teiktā, ir jādomā arī par to, vai darba modeļus, kas darbojas birojā, var piemērot uzņēmumos, kuri darbojas nepārtrauktas pakalpojumu sniegšanas nozarēs un kuros darbu nevar pārtraukt.

Viņas ieskatā svarīgs aspekts ir arī tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ietekme.

“Mēs nevaram atļauties baudīt garākas brīvdienas, nedomājot par konkurētspējīgāku un ražīgāku ekonomiku kā tādu, lai mēs kā valsts un valdība varētu pildīt savus pienākumus pret darbiniekiem un iedzīvotājiem,” uzsvēra Celmiņa.

Viņa atgādināja, ka debates par īsāku darba nedēļu Latvijā nav nekas jauns.

Ir bijusi iedzīvotāju iniciatīva, kurā tika ierosināts četru dienu darba laiks, konkrēti – 32 stundas.

“Tā tika iesniegta Saeimā, taču tālāka virzība nav notikusi, jo, iespējams, pašlaik šo ieceri vēl neesam gatavi īstenot,” atzina Celmiņa, paužot cerību, ka starptautiskajā projektā zinātnieki sniegs vērtīgas atziņas.

Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktora vietniece Signe Briķe aicināja koncentrēties uz ražīgumu un ekonomisko izaugsmi.

“Vai mums ir svarīgas tikai darba stundas, vai arī rezultāti, kurus vēlamies sasniegt? Saskaņā ar pētījumiem 2025. gadā Latvijā iedzīvotāji jau ir palielinājuši savu ražīgumu par 2,8%. Taču, ja salīdzina datus, tad Latvija joprojām atrodas Eiropas Savienības vidējā līmenī. Tajā pašā laikā darbaspēka izmaksas ir pieaugušas daudz straujāk. Laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam pieaugums bija aptuveni 12%,” sacīja Briķe.

“Manuprāt, Latvijai izaicinājums ir skaidrs. Ražīgumam ir jāpieaug līdz ar algām un darbaspēka izmaksām, kā arī jārisina dažādi izaicinājumi,”

pauda Briķe.

Viņa minēja, ka Latvijā ir jāsaskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, darbaspēka trūkumu, kā arī prasmju un cilvēkkapitāla neatbilstību.

Turklāt sabiedrība noveco, tāpēc ir jārada lielāka vērtība ar tiem cilvēkiem, kas ir.

Solfordas Universitātes profesore Daiga Kamerāde, iepazīstinot ar projektu “Four4All: pierādījumi un iespējamie ceļi uz iekļaujošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu darba laika samazināšanu Eiropā”, uzsvēra, ka projektā netiks pētīts tas, kā 32 stundās padarīt 40 stundu darbu.

Kamerāde uzsvēra, ka projekts ir radies no reālas nepieciešamības, jo Latvija un daudzas Eiropas valstis saskaras ar dažādiem izaicinājumiem – gan ekonomiskiem, gan sociāliem.

Starp tiem ir, piemēram, iedzīvotāju novecošanās.

“Mums visiem būs jāstrādā daudz ilgāk. Un kā mēs nodrošināsim, ka strādāsim līdz pensijas vecumam? Mums ir problēmas ar darbu saistītām veselības problēmām,” brīdināja profesore.

Eiropas Savienība esot secinājusi, ka darba laika samazināšana varētu būt viens no iespējamajiem risinājumiem daļai vai pat visām šīm problēmām, un arvien vairāk pierādījumu liecina, ka tas patiešām varētu būt risinājums.

Tomēr pierādījumu vēl neesot pietiekami, tāpēc Eiropas Komisija izsludināja uzaicinājumu iesniegt pētniecības projektus, lai risinātu darba laika samazināšanas aspektus.

Projekta mērķis ir nodrošināt zinātniski pamatotus pierādījumus lēmumu pieņemšanai.

Projektā būs iespēja piedalīties gadījumu izpētēs par organizācijām, uzņēmumiem un iestādēm.

Viena daļa no pētījuma būs veltīta organizācijām, kuras ir apsvērušas darba laika samazināšanu, bet nolēmušas to nedarīt.

Pētnieki vēlas uzzināt, kas šajos gadījumos noticis, skaidroja profesore.

“Mums būs makroekonomiskie modeļi par to, kāda ietekme darba laika samazināšanai varētu būt ekonomikas līmenī un sabiedrības līmenī, tostarp, piemēram, uz bezdarba līmeņa un citu rādītāju ietekmi,” informēja Kamerāde.

Viņa uzsvēra, ka zinātnieku mērķis nav zinātniska publikācija, bet gan pētījumu rezultāti, kurus varētu izmantot lēmumu pieņemšanā.