Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs:

“Šoruden Liepāja ir kļuvusi par otro oficiāli atzīto
kūrortpilsētu Latvijā aiz Jūrmalas. Tas, manuprāt, ir ļoti loģisks solis –
atgriezties pie Liepājas vēsturiskajām vērtībām. Turklāt uz šo mērķi pašvaldība
virzījās visus pēdējos gadus.

Kūrorta statusa oficiāla piešķiršana daļai Liepājas
pilsētas teritorijas ir apliecinājums pašiem liepājniekiem, ka dzīvojam tīrā un
zaļā vidē, kas atbilst augstiem kritērijiem. Vides kvalitātes prasības kūrorta
statusa noformēšanai ir augstas. Tās ietver gan gaisa kvalitātes mērījumus, gan
peldūdens kvalitātes uzraudzību, gan dabas resursu pieejamību un citus
faktorus, ko Liepāja ir varējusi sasniegt un izpildīt. Taču tas uzliek papildu pienākumu
šos kritērijus noturēt arī turpmāk. Pēc diviem gadiem statuss būs jāatjauno,
kad atkal vajadzēs iesniegt aktualizētus vides datus.

Attīstīta rūpniecība un kūrorta statuss ir divas ļoti
atšķirīgas lietas, taču līdz šim Liepājā tām ir izdevies līdzāspastāvēt.
Liepājas bagātība ir daudzpusība. Ir jāmaina priekšstati par rūpniecību un
ražošanu – tās vairs nav milzīgas rūpnīcas, bet gan nelieli uzņēmumi, kas ar
mūsdienīgām tehnoloģijām rada produktus ar augstu pievienoto vērtību. Arī osta
attīstīsies un būs svarīga pilsētas daļa.

Soli pa solim esam virzījušies uz to, lai samazinātu
kaitīgo izmešu daudzumu gaisā un veiktu energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumus gan pašvaldībai piederošās ēkās, gan sniegtu atbalstu iedzīvotājiem
daudzdzīvokļu namu siltināšanā. Mums ir lietas, ar kurām varam lepoties. Tie ir
pilnīgi jaunie sabiedriskā transporta autobusi, kas kļuvuši videi draudzīgāki
un ērtāki. Liepājā ir visvairāk nosiltinātu daudzdzīvokļu namu valstī. Mums ir efektīva
biokoģenerācijas stacija, kas dod iespēju no fosiliem resursiem pāriet uz vietējā
un atjaunojamā resursa šķeldas izmantošanu. Tāpat solis zaļas saimniekošanas
virzienā ir īstenotais jaunais ielu apgaismojuma projekts, pēc kura CO2
emisija Liepājā samazināsies par 370 tonnām gadā.

Esmu pārliecināts, ka kurortoloģijas nozarei ir plašas
attīstības iespējas Liepājā. Te ir senas kūrorta ārstniecības tradīcijas no 18. gadsimta,
bet vislielāko uzplaukumu tas piedzīvoja 19. gadsimta sākumā, kad Liepāja
izveidojās par populāru kūrortpilsētu, kas bija iecienīta veselības uzlabošanas
vieta Eiropas un Krievijas aristokrātu aprindās.

Liepāja arī šodien ir zaļa pilsēta, ar parkiem,
unikāliem dabas resursiem, jūras gaisu un 11 km garo balto smilšu
pludmali, kurā četri kilometri ir zilā karoga joslā. Tā ir vērtība, kādas nav
daudziem citiem.”