Šogad daudzās ģimenēs no Ziemassvētku apdāvināšanas atteikušies, nolemjot ziedot kādu naudu Ukrainai, kur joprojām turpinās karš, vai kādam labdarības mērķim tepat Latvijā. Bet daudzi saka: “Par spīti grūtiem laikiem dāvanām jābūt!”

Satraucas, lai patiktu

Interneta vietnes 220.lv aptaujā noskaidrots, ka 36 procenti ļaužu ir norūpējušies par dāvanu iegādi tuviniekiem un to, vai sarūpētais saņēmējam patiks.

Lielāks satraukums par šo gan ir tieši jaunajai paaudzei – divdesmitgadniekiem. “Jāņem vērā, ka šogad pēc vairākiem svētkiem, kas pavadīti Covid-19 zīmē, atgriežamies pie ierastajām tradīcijām, gan gatavojoties svētkiem, gan arī, visticamāk, svinību ziņā.

Ja analizējam tirdzniecības aktivitāti, tad arī tā ir vērtējama kā augsta, īpaši to novērojam pēdējās dienās.

Kā liecina 220.lv apkopotie dati, visbiežāk pirkumu grozos dominē preces bērniem, mazā sadzīves tehnika, kā arī elektrotehnika un mobilie tālruņi. Tiesa, iedzīvotāji aktīvi seko līdzi akcijām un atlaidēm, tāpēc šo preču segments tiek “izķerts” visātrāk, tomēr tas nenozīmē, ka ir sagaidāms preču deficīts – domājot par dāvanu laiku, sortiments tika veidots jau kopš vasaras un noliktavas ir nodrošinātas ar papildu rezervēm, tādēļ iztrūkumi nav gaidāmi,” norāda vietnes pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Viņš stāsta, ka viena no pieprasītākajām preču kategorijām ir rotaļlietas, iecienītas ir tādas preces kā lelles, rotaļu automašīnu garāžas, rotaļu virtuves, konstruēšanas komplekti, galda spēles, izglītojošas rotaļlietas, spēļu konsoles, krāsu komplekti, gleznas un krāsošana pēc skaitļiem.

Tendences vērojamas arī mazās sadzīves tehnikas kategorijā, proti, iegādājas elektriskās zobu birstes, šeikerus, masierus, mazo virtuves tehniku, piemēram, fritēšanas iekārtas.

Izaugsme novērota arī mājas audiosistēmu kategorijā, kā arī tālruņu kategorijā. Gatavojoties svētkiem, pieaug arī interjera priekšmetu pārdošanas apjomi, īpaši izceļot glāžu un šķīvju komplektus.

Ar sirdi, nevis uz konveijera taisīta

“Mana vismīļākā dāvana ir, kad ciemos atnāk bērni un mazbērni. Protams, arī dāvanas tiek pasniegtas, bet galvenais tomēr ir kopā būšana – satikties, sasmaidīties, apkampties. Tas arī ir visjaukākais,” saka piecu mazbērnu vectēvs, Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Novickis.

Šiem Ziemassvētkiem viņš ar sievu dāvanas savai kuplajai ģimenei jau bija sarūpējis. Par katru tiek piedomāts, lai gan gadās arī, ka pēdējā brīdī no mazbērna pēkšņi tiek saņemta īsziņa ar tekstu: “Vai tu, opap, nevari…” “Un opaps, protams, domā,” smejoties saka policijas priekšnieks.

“Sieva kā māksliniece bieži vien kaut ko izveido pati, un dāvana ir nebūt ne sliktāka kā veikalā pirktā. Varbūt pat labāka un mīļāka. Ar sirdi, nevis uz konveijera uztaisīta.”

Viena no U. Novicka sirdij tuvākajām dāvanām, kas gan saņemta nevis Ziemassvētkos, bet dzimšanas dienā, ir krekls, uz kura uzdrukāts mazmeitiņas un mazdēla mazo plaukstiņu nospiedums. “Kā citam goda vietā stāv fanu krekls ar kāda basketbolista vai hokejista autogrāfu, tā man glabājas krekls ar mazbērnu plaukstiņu siltumu,” pauž Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieks.

Viņš priecājas par visu, ko uzdāvina, arī par zeķu pāri, kas tāpat tikšot nonēsāts.

Tikmēr Lienai ir savs stāsts: “Labākā dāvana, ko esmu saņēmusi, bija no manas vecmāmiņas, lai gan dīvainā kārtā viņa man to pasniedza īpaši slepeni. Pasauca malā no visiem citiem un iespieda rokās saburzītu avīzes mudžeklīti. To atšķetinot, es ieraudzīju zelta ķēdīti, plānu kā diedziņu, tajā karājās krustiņš.

Vienmēr zināju, cik vecmāmiņa ir reliģioza, Ziemassvētki viņai bija vieni no vissvarīgākajiem svētkiem. Tā bija un joprojām ir ļoti īpaša dāvana, lai gan vecmāmiņas vairs nav, uzliekot šo krustiņu, jūtos drošībā, man ir sajūta, ka viņa ir līdzās.”

Lēts nav nevērtīgs

Kādā citā pētījumā savukārt noskaidrots, ka gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šā gada Ziemassvētku dāvanu iegādei plāno tērēt tikpat, cik pērn, visbiežāk paredzot budžetu no 50 līdz 200 eiro. Līdzīgi arī Lietuvā un Igaunijā.

Ap 20 procentiem aptaujas dalībnieku gan atzina, ka šogad varēs tērēties mazāk nekā pirms gada, bet 13 procenti latviešu un 15 procenti igauņu sacījuši, ka vispār nepirks dāvanas. Lietuviešiem gan šādas atbildes bija tikai 6 procenti.

Katrs trešais plāno dāvanām tērēt no 51 līdz 100 eiro, kas ir vispopulārākā atbilde. Igaunijā ļaudis visbiežāk teica, ka tērē no 101 līdz 200 eiro. Ap 24 procentiem atbildēs Latvijā bija norādīts, ka dāvanām tērēs līdz 50 eiro, kaimiņos šādu atbildi izvēlējās tikai 12 procenti aptaujas dalībnieku.

Interesanti, ka 19 procenti ļaužu Latvijā sacīja, ka vispirms paskatīsies, cik lieli būs komunālo maksājumu rēķini, un tikai tad lems, cik lielu summu atvēlēt Ziemassvētku dāvanām.

Liepājniece Rita Kapeniece-Klauža stāsta, ka Ziemassvētkos, visai kuplajai ģimenei tiekoties, parasti tiek apdāvināti bērni, bet papildus tam katrs pieaugušais ģimenes loceklis izlozējot vienu cilvēku, kuram jāpasniedz dāvana, turklāt tāda, kas nepārsniegtu desmit eiro vērtību.

Vienu gadu pēc šādas izlozes viņai sanācis dāvanu gādāt māsas vīram. “Ko tu vīrietim uzdāvināsi par desmit eiro? Mums ar māsu bija sieviešu sarunas, un viņa sūdzējās, ka vīrs no rīta, griežot maizi, vienmēr šausmīgi drupinās un pēc tam drupačas ir pa visu virtuvi,” stāsta Rita.

Paturot šo sarunu prātā, viņa internetā uzgājusi mazu, plaukstas izmēra putekļsūcēju, kas paredzēts drupaču savākšanai, turklāt maksājis vien astoņus eiro. Šo ierīci pasūtījusi un māsas vīram uzdāvinājusi, domājot to vairāk kā joku.

Beigu beigās joku dāvana izrādījusies lielisks ieguvums. “Viņiem tas vēl tagad kalpo, un māsa saka, ka tā ir vislabākā Ziemassvētku dāvana, kāda viņiem jebkad ir uzdāvināta. Viņa katru gadu man saka paldies,” smej Rita.

“Ne vienmēr labākā dāvana ir tā, kura visdārgākā. Citreiz visidiotiskākā dāvana izrādās visnoderīgākā. Es esmu daudzreiz dārgākas dāvanas pasniegusi, bet tādu iespaidu tās nav atstājušas,” viņa atzīmē.

Mazā putekļsūcēja saņēmējs Andrejs atzīst, ka par dāvanu nemaz nesūdzas – to sanākot izmantot katru otro vai pat katru dienu. “Sākumā šķita, ka vienkārša dāvana, bet, kad sāku lietot, tad tikai sapratu tās praktisko nozīmi. No tāda lēta gadžeta tīri parocīga un praktiska lietiņa. Šis bija kā mērķī trāpīts,” viņš saka.

Gadās arī misēkļi

Katra sieviete svētkos no mīļotā vīrieša cer saņemt ko īpašu, izsmalcinātu un viņai piemeklētu. Panna vai citi sadzīviski priekšmeti izsapņotajam reti kad atbilst.

Tā bijis arī ar Zani, kura, diskutējot ar vīru, vienojusies, ka šogad viens otru īpaši pārsteigs. Patiešām, saņemot dāvanā kastīti ar zināmu apakšveļas zīmola logo, Zane bija patīkami satraukta, tomēr, atverot iepakojumu, ieraudzījusi kaut ko līdzīgu Ziemassvētku vecīša palīdzes tērpiņam, kuram gan nebūtu nekādas vainas, ja vien izmēru tabuliņā nebūtu norādīts burtiņš “S”.

“Kā lai es uz sava XL ķermeņa to uzstiepju?” viņa piktojās. “Tas pat fiziski nav iespējams.”

Bet Rasmai interesanta pieredze draugu kompānijā. “Dāvanu izvēli vīrieši visbiežāk uztic savām sievām, un tieši tā pirms vairākiem gadiem izdarīja Valdis, kurš tikko bija apprecējis Natāliju. Svinībās ar draugiem pa mazai dāvaniņai zem eglītes katrs bija sagatavojis visiem svinētājiem,” viņa stāsta.

Kad Rasma apskatīja kādu savu paciņu, viņa sāka gardi smieties. Šķelmīgās acis raisīja minējumus par pikantām dāvanām pusmūža šķirtenei. “Es teicu Valdim, ka braukšu pie viņa un iešu vannā,” viņa smējās.

Kas tā par savādu ideju – uz vannu pie jaunlaulātajiem?

“Ko tad viņš man dāvina vannas burbuļbumbas! Bijis pie manis desmitiem reižu, gājis vannas istabā un lieliski zina, ka manā mājā ir tikai duša!” viņa paskaidroja.

Vēlāk tā patiešām arī noticis, Rasma izbaudījusi vannas priekus draugu ģimenē. “Un ko par to Natālija sacīja?” kompānija apprasījusies, apspriežot misēkli nākamajos svētkos. “Neko,” smējās Rasma,” uzvārīja tēju, pasēdējām, lai man nav sakarsušai pēc vannas laukā jāiet.”

Cenšas sagādāt pārsteigumu

Lielākā daļa respondentu visā Baltijā neslēpa, ka dāvanu iegādē sekos atlaižu piedāvājumam un meklēs izdevīgāko.

Daudzi dod priekšroku paši doties uz veikaliem, nevis pirkt dāvanas internetā. Kādā citā pētījumā savukārt noskaidrots, ka 41 procents aptaujāto grasās iepirkties veikalos, iepirkšanās centros vai Ziemassvētku tirdziņos, 17 procenti izmantos interneta vietnes, bet gandrīz katrs ceturtais plāno iegādāties dāvanas gan klātienē, gan tiešsaistē.

Kamēr klātienes veikalus visvairāk iecienījuši aptaujātie virs 60 gadiem, iedzīvotāji līdz 39 gadu vecumam priekšroku dod Latvijas interneta veikaliem.

Biedrības “Radi vidi pats” aktīviste Anna Paula Gruzdiņa ar prieku atzīst, ka Ziemassvētki viņai patīk, jo cits citam tad veltām laiku, uzmanību, domājam, kā sanākšanu padarīt interesantāku, kaut vai izmēģinot jaunu recepti. “Man ļoti patīk apdāvināt citus, tas rada prieku,” viņa saka.

Viņas ģimenē gan lielākoties dāvina praktiskas dāvanas. “Parasti slepeni vienojamies un izvēlēto cilvēku pārsteidzam. Šogad kopā ar brāļiem mammai dāvināsim trauku mazgājamo mašīnu. Tā ir tāda resursu apvienošana,” skaidro Anna Paula un lūdz viņu līdz svētkiem nenodot, lai saņēmējai pārsteigums.

Rakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim, pavēstot par savām vēlmēm, protams, var jebkurā vecumā, un Anna Paula, lai arī vairs nav maza, to joprojām dara – sava prieka pēc.

“Protams, foršāk ir tad, ja kāds uzmin manu vēlēšanos, nevis pasaku priekšā,” viņa smaidot piebilst.

“Man personīgi šķiet simpātiski dāvināt otram pieredzi vai laiku, ko pavadīt kopā. Pagājušajā gadā brālim uzdāvināju biļetes uz Liepājas teātra izrādi. Tikai tādēļ, lai viņš pie mums atbrauktu. Protams, ir grūti saplānot laiku, pastāv risks, ka var neatbraukt, bet ir jādod sev un otram iespēja pavadīt laiku kopā.”

Neņemiet kredītu, esiet radoši!

Vēl kāda tendence, kas pēdējos trīs gadus gan nav pētīta detalizēti, ir aizņemšanās pirms svētkiem, lai apdāvinātu tuviniekus. 2019. gadā šādi rīkojās 14 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Visbiežāk kredīta iespējas tika meklētas bankā vai pie nebanku aizdevējiem, ņemot ātro kredītu, atverot kredītlīniju vai izmantojot citu, līdzvērtīgu pakalpojumu, tostarp pērkot preces uz nomaksu.

Vienlaikus aptaujā secināts, ka lielākā daļa jeb 96% iedzīvotāju tomēr nevēlētos saņemt dāvanas, kas iegādātas uz parāda.

Lai arī summa, ko ļaudis plānoja aizņemties, bija līdz 100 eiro, lielākoties kredītu ņemt bija gatavi tieši ļaudis ar zemiem ienākumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas veica aptauju, neslēpa, ka sabiedrības spiediens mudina iegādāties arvien dārgākas dāvanas – to atzinis 61 procents aptaujāto. Tāpēc PTAC kampaņā “Sauc lietas īstajos vārdos” skaidroja aizņemšanās sekas, uzsverot, ka svētkiem nevajadzētu kļūt par finansiālu slogu ilgam laika periodam.

Biedrībā “Radi vidi pats”, kas piekopj “zaļo domāšanu”, iedibināta mazo šruntiņu loterija.

“Noteikums ir tāds, ka neko nepērkam, bet nesam kaut ko, kas ir mājās un pašam vairs nav tik ļoti aktuāls, bet joprojām ir simpātisks, lietošanas kārtībā, varētu būt noderīgs,”

pastāsta Anna Paula, “bet tas droši vien iespējams tikai tādā cilvēku aplī, kopienā, kur tas ikvienam ir saprotami. Līdz šim gan man nav sanācis šajā loterijā piedalīties daudz, un kovida laikā arī kopā nākšana izkrita, bet šis tas noderīgs ir bijis.”

Kāds tikmēr lieliski izmanto korporatīvās dāvanas, ko nereti saviem partneriem sagādā lielās kompānijas un mazāki uzņēmumi, šāda tradīcija ir visā pasaulē.

Šāds stāsts ir Aigaram, kurš strādā kādā uzņēmumā, kuru bieži vien apdāvina sadarbības partneri. Katru gadu viņa īpašumā nonāk aptuveni piecas dažādu izmēru krūzītes ar visnotaļ savdabīgām apdrukām.

Vīrietis uzņēmumā strādā jau septiņus gadus, ja viņš būtu paturējis visas dāļavas, plauktā būtu aptuveni 35 dažādas krūzes. “Sieva to nepieļautu,” viņš smejas un atzīstas, ka krūzes mēdz atdāvināt radiem un draugiem. “Nezinu, kur citur tās likt, izmest arī žēl, galu galā laba krūze, un cilvēki taču piedomājuši, tās pasūtot. Varbūt vienīgi noziedot kādam,” vīrietis aizdomājas.

Bet pie Aigas reiz pusdienās ieradās vīramāte un cita starpā pastāstīja, ka viņai ļoti patīk kāds konkrēts tēju ražotājs, reiz pat no tā saņēmusi tēju dāvanā, ko gan tā arī neesot ne atvērusi, ne nogaršojusi.

Te Aiga atminējās, ka pērn no runātājas saņēmusi Ziemassvētku dāvanā tēju ar beigušos termiņu no tā paša ražotāja. “Nezinu gan, vai šāds žests dāvanai ir labs vai nē, jo atdāvināt dāvanas nav īsti pareizi, bet nu jāatzīst, tēja gan garda,” sieviete labsirdīgi nosmej.

Padomi

Kā izvēlēties Ziemassvētku dāvanas?

Padomā par saņēmēju. Visvairāk tiks novērtētas tās Ziemassvētku dāvanas, kas atspoguļos konkrētā cilvēka personību un hobiju. Ir īpaši svarīgi apsvērt, kādas dāvanas draugiem būs vispiemērotākās, ja jums jāapdāvina bērni, īpaši jācenšas trāpīt viņa interešu lokā, tad prieks būs milzīgs!

Nebaidieties jokot. Jā, Ziemassvētku dāvanas var būt ļoti nopietnas, aizkustināt sirdi un atklāt jūtas, taču tās var būt arī jautras un pavisam nesaistošas. Šāda izvēle ir lieliski piemērota gan jūsu mīļajiem, gan draugiem, kuriem ir lieliska humora izjūta.

Pievērsiet īpašu uzmanību detaļām. Rūpīgi izvēlēta dāvana ir pirmais solis, bet ne mazāk svarīgi ir tas, kā to iesaiņojat. Protams, jūs vienmēr varat iegādāties vienkāršu dāvanu maisiņu, bet, ja vēlaties atstāt neizdzēšamu iespaidu, jums vajadzētu ieguldīt šajā nodarbē nedaudz vairāk laika.

Iepriekš apdomājiet budžetu. Šis jautājums daudziem neliek mieru, tomēr šajā gadījumā viss ir atkarīgs no jūsu finansiālajām iespējām. Aprēķiniet, cik daudz dāvanu jums šogad būs nepieciešamas un cik daudz jūs varat iztērēt katrai no tām. Tomēr nevajadzētu pieņemt, ka tikai dārgas luksusa dāvanas var būt ievērības cienīgas. Arī ar ne pārāk dārgām dāvanām iespējams ļoti patīkami pārsteigt to saņēmējus.

Ievērojot visus šos padomus un iepazīstoties ar populārākajām izvēlēm, labāko Ziemassvētku dāvanu ideju meklēšana neaizņems ilgu laiku. Dāvanu sagatavošana patiesībā var sagādāt daudz prieka – nepieciešams tikai veltīt šim procesam pietiekami daudz laika. Jo ātrāk sāksiet, jo vairāk panāksiet!

Avots: 220.lv

Es domāju tā: Kādu dāvanu gribētos saņemt Ziemassvētkos?

Āris Uzars – programmētājs:

– Vēlos vairāk sākt lasīt grāmatas. Esmu vienkāršs cilvēks, un man nevajag nekādas ekstras. Ģimenē turamies pie tā, ka cits citam dāvinām praktiskas, izmantojamas lietas. Laikus tiek sagatavots vēlmju saraksts, un tad katrs to cenšas īstenot. Vēlmju sarakstā padalījos ar grāmatu nosaukumiem, kuras priecāšos saņemt dāvanā.

Kārlis Lauva – mācās:

– Būtu prieks, ja Ziemassvētku vecītis uzdāvinātu man motociklu! To tiešām gribētu, lai nākošvasar varu braukt. Nē, vadītāja tiesību man vēl nav, bet drīzumā plānoju pie tām tikt. Vēl jau būtu labi, ja kaut kādā veidā varētu mācībās uzlabot atzīmes.

Daira Starovoitova – bezdarbniece:

– Jaunu gultu vai vismaz matraci! Pārceļamies uz jaunu dzīvesvietu, un tur vajag mēbeles. Jāatzīst, ka savējiem dāvanas vēl neesmu sagatavojusi. Esam liela ģimene, un Ziemassvētkos visi sabraucam pie mammas. Dzejolīšus neskaitām, bet spēlējam spēli ”Mēmais šovs” un tad sadalām dāvanas.

Ieva Ozoliņa – strādā:

– Smaržas, citu neko. Pati tās pērku reti, jo patīk, ka man smaržas uzdāvina. Esmu pārliecināta, ka šī vēlme noteikti piepildīsies, jo man ir ļoti labs vīrs. Mājieni jau ir doti! 24. decembrī ievērosim savu tradīciju un kopā ar bērniem brauksim uz mežu pēc eglītes, tad to rotāsim. Ciemos nāks vecāki, un apmainīsimies dāvanām.

Roberts Vītoliņš – skursteņslauķis:

– Es gribētu, lai Ziemassvētku vecītis man uzdāvina māju! Tur būtu pašam sava teritorija, saimniecība. Dzīvoklī jāklausās kaimiņu radītos trokšņos! Patiesībā pats arī daru tā, lai savu sapni par māju īstenotu. Ceru, ka izdosies. Sievai, radiem dāvanas esmu sagādājis, vēl tikai tās jāiesaiņo.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.