“ES ir jāparāda, ka tā spēj paplašināties un vēlas paplašināties,” piektdien sacīja Mercs, atklājot sanāksmi, kurā piedalījās 23 ES un sešu Balkānu valstu līderi.

Makrons uzsvēra reģiona nozīmi ES, norādot, ka tam ir liela ģeopolitiska nozīme, jo Rietumbalkāni noteiks arī Eiropas neatkarību enerģētikas un drošības jautājumos, kā arī migrācijas maršrutos.

Mercs un Makrons kopā devās uz Tivatu Adrijas jūras piekrastē ar kopīgu priekšlikumu panākt ātrāku kandidātvalstu tuvošanos ES.

Saskaņā ar viņu plāniem par noteiktu pievienošanās kritēriju izpildi tiks atlīdzināts ar pakāpenisku piekļuvi ES vienotajam tirgum vai novērotāju nosūtīšanu uz ES iestādēm, tādējādi radot stimulu ātrākai reformu īstenošanai.

Abi līderi arī ierosināja vienkāršot sarunu procesu.

Pašlaik ir jāveic vairāk nekā 100 procesuālo darbību, un par to, lai atvērtu katru no nekā 30 pievienošanās sadaļām, ir jāvienojas vienprātīgi.

Saskaņā ar Francijas un Vācijas priekšlikumu visas atbilstošās sadaļas tiktu atvērtas, tiklīdz Eiropas Komisija (EK) uzskatītu, ka ir pienācis īstais laiks.

Mercs norādīja, ka jau 13 gadus ES nav pievienojusies neviena jauna dalībvalsts.

“Tas liecina, ka neveiksmes ir arī ES pusē, un šodien mēs vēlamies tās pārvarēt,” norādīja kanclers.

Viņš pauda cerību, ka samitā tiks izdarīti kopīgi secinājumi, ko pēc tam varēs īstenot Briselē.

Lielākā daļa Rietumbalkānu valstu ir gaidījušas gadiem un dažos gadījumos pat gadu desmitiem, lai varētu pievienoties ES.

Ziemeļmaķedonija uz dalību ES pretendē jau 22 gadus, savukārt Kosova jau četrus gadus cenšas tuvināties ES, bet vēl nav ieguvusi oficiālu kandidātvalsts statusu, jo piecas ES dalībvalstis neatzīst tās neatkarību.

Melnkalne tiek uzskatīta par visattīstītāko kandidātvalsti, un tā cer nākamgad pabeigt pievienošanās sarunas, kas, iespējams, pavērs ceļu dalībai ES līdz 2030. gadam.